SubPac – jauns prieciņš basu maniakiem

[samurajs]

Īstiem mūzikas fanātiem ar basiem, kurus nodrošina austiņas, jau kļūst par maz. Viņi vēlas vienmēr justies kā klubā, kur masīvo skaļruņu basi izdrebina visas iekšas. Pateicoties projektam SubPac, tas kļūs iespējams. Pēc autoru teiktā, skaņa tagad iegūs 3D aprises – respektīvi klausītājam bez skaņas spiediena pievienosies arī ķermeņa vibrācija sinhroni ar basiem. Rezultātā “kluba efekts” vienmēr un visur. Pirmais SubPac modelis jau tapa 2013. gadā veiksmīgas Kickstarter kampaņas rezultātā.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_e152b922c41d4945a911c3cf7cce9851_1.png[/img]

Kas ir SubPac?

No izskata tā ir mugursoma ar iebūvētu augstvērtīgu sabvūferi, kurš darbojas diapazonā no 5 līdz 130 Hz. Š omēnes tirgū laidīs jaunu nēsājamo modeli SubPac M2 un atpūtas krēslā iebūvējamo stacionāro SubPac S2. Ar minimālu aizkavi (< 1 ms) basi tiek "iedrebināti" tieši cilvēki ķermenī. Tālāk smadzenes tos summē ar no austiņām pienākošo skaņu, un rezultātā veidojas perfekts koncerta klātbūtnes efekts. Pie tam nekādā mērā netiek ietekmēti kaimiņi un citi apkārtējie. Lai sistēma darbotos perfekti sinhroni, to vispirms jānokalibrē.

Jaunajos modeļos mugursomu aizmugurei piešķirta anatomiska forma, lai pēc iespējas lielāka ķermeņa virsma tiktu pakļauta vibrācijai. SubPac M2 un SubPac S2 sastāv no mugursomas – monitora un vadības bloka. Vadības blokam austiņas un ieejas signālu var pievienot gan ar vadiem, gan ar Bluetooth 4.0 savienojumu. Barošana – 10.8 V, 2300 mAh litija akumulators, kura pietiek līdz 8 stundām basu baudīšanas. SubPac mugursomas ir pasūtāmas mājaslapā, to cena – 379 USD. Mobilās versijas svars – 2,3 kg, bet stacionārā ir vieglāka – 1,8 kg.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_3eaf79b0d0634b43a102ffb8c940ff3a_1.png[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_4cb9b74b2ac84b6750d4799c121a4a73_original_1.png[/img][img]https://notepad.lv/userpix/28_13a9d902c6114c7882a619bf9f161193_1.png[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_8605f4e974f92b0c50620130b1109347_original_1.png[/img]

[m_janis]

Kardiologi sajūsmā berzē rokas – pacientu skaits strauji pieaugs, peļņa augs :D. Jau parastu grīdenieču zemās frekvences, kā arī mūzikas ritma atšķirība no sirds ritma, veselībai par labu nenāk,kur nu vēl šitāds verķis. (Protams, ne jau pēc dažām nedēļām vai pat gadiem būs nopietnas sekas, bet kaut kur pusmūžā vai vēlāk problēmas garantētas).

[Crow]

Ēē, a var palūgt pētījumu vai kaut ko tādu? It kā varu iedomāties, kā pietiekoši spēcīgas mehāniskas vibrācijas varētu pamazām veicināt SA mezgla vadītspējas deģenerāciju caur elektromehānisko atgriezenisko saiti. Bet nu – tad tā būtu jāskaita kā arodslimība tiem, kas diendienā strādā ar blietētājiem, triecienurbjiem un citiem tādiem rīkiem. Gribās zināt vairāk.

[ruukjis]

Man gan liekas otrādi – šitas verķis vai nu tevi piebeigs instanti, pie nosacījuma, ka tev jau ir kaut kādas latentas sirds kaites, vai neizdarīs neko. Pretējā gadījumā The Prodigy jau sen būtu zem zemes, bet neko, Flints vēl joprojām spēj tizloties uz skatuves.

[m_janis]

Tas, ka dažāda mūzika dažādi (gan pozitīvi, gan negatīvi) ietekmē sirdsdarbību, ir zināms jau sen. Bet šajā gadījumā ir runa ne tikai par vairumā gadījumu no sirds ritma atšķirīgas zemu frekvenču skaņas, bet arī vēl fiziskas iedarbības uz ķermeni. Lai justu dažādu ritmu ietekmi uz sirdsdarbību, nevajag nemaz mūziku – piemēram, pietiek, ja kādu laiku tev līdzās, vai pa priekšu soļo kāds, kura soļi nesakrīt ar tavējiem – un tu sāc izjust diskomfortu sirds ritmā (tas arī no manas personīgās pieredzes, kaut gan par sirdi īpaši nesūdzos).

Pētījumi par to, kā un kādā virzienā mūzika (nu es gan pārspīlētos basus nesauktu par mūziku) ietekmē sirdsdarbību, ir pilna Google, nu kaut vai šie:

https://abcnews.go.com/Health/Healthday/story?id=7902380

https://www.health.harvard.edu/newsletter_article/using-music-to-tune-the-heart

[Crow]

Skaidrs. If you were any more of a quack, you’d be swimming in a pond.

[ruukjis]

Sirdsdarbības ātrumsun un sirds pataloģiska darbība nav viens un tas pats. Tas, ka mūzika maina garstāvokli, noskaņu un var ietekmēt sirds darbības ātrumu, tas tiešām nav nekas jauns. Ko arī apliecina tevis dotie linki.

Tas, ka spēcīgi basi var izraisīt sirds problēmas cilvēkiem ar kaut kādu sirds darbības pataloģiju arī nav nekas jauns (ne velti uz koncertu biļetēm ir brīdinājumi).

Bet tas, ka ilgstoša dārdoņa varētu nodarīt skādi veselai sirdij, tas gan ir jaunums un šobrīd izskatās, ka tu esi vienīgais uz šīs planētas, kas tam tic.

P.S.

Tas, ka tev sveši soļi izraisa diskomfortu arī tam ir medicīnisks skaidrojums – veģetatīvā distonija un tur pie vainas ir pavisam cits orgāns…

[Brutto]

Vibroslimību var iegūt, sirdij par labu nenāks arī un treškārt.. kāda bija frekvence tai baisajai skaņai, kad cilvēki panikā bēg, nesaprotot kas par iemeslu?

Savulaik tas uz skatītājiem tika izmēģināts kādā ārzemju teātrī, izrādes efekta pastiprināšanai. Cilvēki panikā pameta zāli.

[ruukjis]

O, pareizi, vibrāciju slimība! Tas gan ir uz visu organismu UN pie mehāniskas vibrēšanas, piemēram, pneimatiskais āmurs ir populārs šīs slimības cēlonis, nevis skaņas. Tiesa gan šāda veste varētu radīt vibrāciju slimību.

Uzskata, ka “panikas skaņa” ir infraskaņa – viss, kas ir zem 20Hz. Un tevis minētajā eksperimentā zāli nepameta neviens, bet 22% respondetu, teica, ka esot jutuši nervozitāti, pat bailes.

[Autors]

Ieraksti