Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Svētdienas humors: "Pārdod mazlietotu mp3 dziesmu!"
Redigi
Ideja tirgot lietotus mp3 nemaz nepatika vienai no lielākajām ASV skaņu ierakstu kompānijām “Capital Records”, un rezultātā tapa tiesas prāvaapdzejotalikumsierobežojoši izņēmumi
Tirgošanās Redigi veikalā notiek šādi: ar īpašas lietotnes palīdzību pārdevējs sev nevajadzīgo mp3 dziesmu augšuplādē uz Redigi servera un nodzēš no sava datu nesēja. Kad pircējs “lietoto” dziesmu ir nopircis un lejuplādējis – to dzēš no Redigi servera. Par tirdzniecības operāciju veikals ietur nelielu komisijas maksu.
Pirmajā tiesas sēdē tiesnesis atteicās
Tagad derētu noskaidrot sev dažus jautājumus par legāli iegādātu audio/video materiālu turpmāko likteni:
1. Ja esam nopirkuši grāmatu un to izlasījuši – varam taču to antikvariātā pārdot tālāk? Amazon.com jau sen atrisinājis
Bet ar ko sliktāki digitālie audio/video ieraksti, ja neskaita to, ka tiem ar laiku nodilst biti? 🙂
2. Esam atraduši miskastē izmestu veikala audio CD. Loģiski, ka drīkstam to paņemt. Bet kā būs, ja virtuālā miskastē atrodam digitālos ar autortiesībām aizsargātos materiālus?
[youtube]
aizsardzības
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija paredz:
17. pants
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz īpašumu kā vienpersoniski, tā arī kopīgi ar citiem.
2. Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt īpašumu.
No šī izriet pretējais – ikkatram cilvēkam ir tiesības brīvprātīgi atsavināt savu mantu (šai konkrētajā gadījumā – licenci izmantot noteiktu skaņdarbu).
Te pat vairs nav runa par to, ka pašu autortiesību nostādnes ir galēji novirzījušās no privātā-publiskā labuma saprātīga līdzsvara un tikai niecīgā mērā funkcionē, lai patiešām aizsagātu autoru kā konkrētu radošu cilvēku un viņa intereseses.