Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › Aptaujas › Tavs komfortablākais komunikācijas veids?
četrām acīm
Epasts.
Otrs saziņas veids, kas šeit nez kāpēc nav pieminēts – gudri dirst forumos/sociālajos tīklos. 😀
E-pastu un citus interneta saziņas veidus nelietoju jau sen, kopš mobilā telefona rēķini kosmosā vairs nelido.
Protams, pa retam arī tas, ko rūķis piemin.
E-pasts. E-pasts dod iespēju pārdomāt atbildi, ja nepieciešams, var pievienot bildi, doķi, whatever un, pats galvenais, ir atsekojams (nevarēs tev kretīns pateikt, ka neko nezin, neko neesat runājuši).
Otrs saziņas veids, kas šeit nez kāpēc nav pieminēts – gudri d**** forumos/sociālajos tīklos.
This! [img]
ienīstu ienīsturuukjis
Mobilie risinājumi kā iMessages, WhatsApp, Twitter, Draugiem.lv, Mails, kā arī zvani un sms pilnībā apmierina. 🙂
Man gan liekas, ka saruna ar cilvēku klātienē vai pa tālruni ir visnormālākais, dabiskākais un labākais saziņas veids. Jā, ok, rakstot e-pastu ir iespējams pārdomāt tekstu- tā ir vienīgā privilēģija surogātsaziņai. E-pasts nespēj nodot emocijas, intonāciju un mīmiku, līdz ar ko var rasties (un rodas bieži) dažādi pārpratumi, pārspīlēta vai pilnīgi nepareiza ziņojuma uztvere un citi saziņas kropļojumi.
Tas pats ar iepazīšanos internetā. Klabinot klavieri esi krutākais pavedinātājs ciemā. Bet kad jāsatiekas dzīvē- ne bū, ne mē vairs nevar pateikt. Un tas, manuprāt, ir nožēlojami. Ir jāprot runāt
Sarakstes galvenā priekšrocība nav pārdomāts teksts, bet, kā jau iepriekš minēju, spēja atsekot sarunu. Š ī maģiskā īpašība, diemžēl, nepiemīt nevienam balss saziņas līdzeklim, ja vien tu speciāli neieraksti sarunas.
Tev acīmredzami nav darbs ar klientiem un/vai sadarbības partneriem. Man ir, gan ar vieniem, gan otriem. Un bieži ir bijušas situācijas: “Jā bet tu pa telefonu teici, ka pasūtīsi man zaļu kompi!!!!” Tāpēc tagad jebkurš jautājums, kas prasa kaut kāda lēmuma pieņemšanu tiek apspriests tikai ar e-pasta starpniecību un nav vairs: “Jā bet es tev zvanīju un tu man teici” Lūk e-pasts, kur skaidri pats rakstīji, ka gribi rozā kompi!
Emociju trūkums? Jā var būt. Daļēji to glābj smailiji, bet formālām sarunām tas nav vajadzīgs. Par cik mana darba komunikācija par 90% ir formāla, tad arī saziņas līdzeklis ir atbilstošs.
Brīvajā laika pļerkstot pa dzīvi, es dodu priekšroku sarunām pie alus kausa.
Cita starpā, man ir neliels dzirdes vai, pareizāk, galvas defekts, kas apgrūtina runāta teksta uztveri. Tam bija pat savs nosaukums (esmu aizmirsis, bet skleroze tā toč nebija :D). Tas ir viens no iemesliem (bet tikai viens no vairākiem), kādēļ tik ļoti neciešu telefona sarunas. “Dzīvajā” ir daudz vieglāk, nepiespiestāk un neuzkrītošāk pārjautāt, ja neesi ko sapratis.