Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › Tehnoloģija kļuvusi pārāk sarežģīta mūsu pašu prātiem
For centuries, humans have been creating ever-more complicated systems, from the machines we live with to the informational systems and laws that keep our global civilisation stitched together. Technology continues its fantastic pace of accelerating complexity – offering efficiencies and benefits that previous generations could not have imagined – but with this increasing sophistication and interconnectedness come complicated and messy effects that we can’t always anticipate. It’s one thing to recognise that technology continues to grow more complex, making the task of the experts who build and maintain our systems more complicated still, but it’s quite another to recognise that many of these systems are actually no longer completely understandable. We now live in a world filled with incomprehensible glitches and bugs.
Nu populaara teorija ir ka cilveeki pashi vien to grib lai vinju vietaa visu dara citi(tehnologjija) un veel ka tie kas var salabot to speciaali nedara lai cilveeki piedziivotu probleemas un rastos ieksheejs motiveejums ko dariit. Kautkaa taa. 😀
The results also indicate that use of social media and entertainment applications generally did not correlate to higher or lower cognitive abilities.
No vienas puses – jā, atsaldēto skaits attiecībā pret pamatkopu varbūt ir konstants, bet tehnoloģija devusi iespēju izteikties katram gribētājam, tāpēc muļķību šķiet jo dienas, jo krietni vairāk.
No otras puses pats ikdienā lietoju kalkulatoru tik vienkāršam lietām kā trīsciparu skaitļu saskaitīšana un divciparu skaitļu reizināšana (Android small apps, anyone?). Labi, ka neiet tā “puve” vēl tālāk. Un zinu, ka es jau neesmu viens tāds.
Te pat varētu uzrakstīt forumulu. Matemātiska aksioma, nekas vairāk.
Protams, jā, davai, strādāt vajag, nevis te filozofēt. Tāpat nekas nav labojams. Taču tas, kas mums te dažiem apgarotajiem šķiet loģiski, nav universāli atzīts fakts. Ar to es domāju ļautiņus, kas spožām acīm un īpašu degsmi katru dienu šo progresu veicina. Un vismaz tā šķiet, ka patiesi tic, ka dara lietderīgu darbu. Kamēr man šķiet, ka viss tiek vienīgi vairāk un vairāk nafig sačakarēts.
Vai es jau izklausos pēc amiša/ludīta jeb man tikai tā šķiet?
Tāpēc es vienmēr naivi ceru uz kaut kādu apokaliptisku kataklizmu, kas mūs atgriezīs akmens laikmetā. Labāk būtu, ja progresu vienkārši simtkārt (brīvi izvēlēts skaitlis) piebremzētu, bet tas ir vēl mazāk iespējams.
Otrs, mazāk naivs, vairāk par IT tēmu, bet tikpat romantisks – ceru, ka tranzistoru tehnoloģija drīz sasniegs to robežu, kur fizikas likumi apturēs tālāku progresu, liekot beidzot apdomāt, cik nejēdzīgi daudz sūdu esam sakrāvuši vienu kaudzi uz otras, lai uz pašos pamatos *skaitļošanas* ierīces darbotos tas pats jau minētais kalkulators.
Crow:
Tas gan vairāk attiecas uz vadības lietām, jo melnā darba realizācijai vajag brigādi, kas apvieno kvalitāti zināšanas un kvantitāti. Un te pat nevajag IT specifiku.
Un jā…kataklizma arī visticamāk visu noliks akmens laikmetā, jo, ja pat izdzīvos bariņš ģēniju – viņi tāpat nespēs neko no jauna izveidot, jo būs pārāk tupi uz vispārīgo zināsānu fona, jo bija spečuki tikai konkrētās sfēras modulī.
Tranzistoru tehnoloģija? Pat negribu domāt. Kad pienāks kāda tehnoloģiju robežu gals – parādīsies cits veids, kas to aizstās.
entropijas
Vienstāva būdiņa vnm būs stabilāka nekā debesskrāpis.
El.ķēde no baterijas, slēdža un spuldzītes vnm būs drošāka nekā teiksim mobilais telefons.
Tomēr cilvēkam kaut kā izdevies dabu piemānīt un tehnoloģijas veiksmīgi attīstās. Bet daba atriebjas pa citu ceļu – caur cilvēces atsaldētības līmeni. Te jau bija piemērs: saskaitīt 3ciparu skaitļus bez kalkulatora vairs nekādi…
Ē, un jā. Atsaldētiem ļautiņiem kā man tomēr akurāt padodas tukši spriedelēt, ne? Tas ir pēdējais, ko mašīnas vēl īsti labi nespēj. Varbūt drīz mūs aizvietos Jozefa Nesvadbas “pelēkie līdzinieki”? Varbūt mēs jau esam pelēkie līdzinieki, tikai to nezinam?
P. S. Jāni P., lūdzu ej projām.
Nē, nopietni. Labi, šitā diskusija ir bleķis pašos pamatos, bet reducēt jebkuru tās postulātu līdz “nejauc sūdus ar kāpostiem” var tikai īpaši… apdāvināts indivīds.
Vobšem, te ir kāposti.
Darba vietā iz viens ļoti zinošs cilvēks par hidrauliku, pneimatiku, sūkņiem, elektrībām, mehatroniku.. viņš pat divgadīgajam spēj ieskaidrot iekārtu darbības principus un parādīt cik fundamentāli viss darbojas vienādi.
Protams, paņēmieni un pielietojumi ir visdažādākie. Bet kaut vai IT- programmēšanas valodas beigās nonāk līdz mašīnkodam, valodās fundamentālas izmaiņas nav bijušas, un cik valodu ir izveidotas pēc 2005. gada? Pārsvarā viss turās uz vecajām + “forkoti” atzari un pachi izlaisti. Pieliktas dažas funkcijas, ko varēja pats koderis caur pakaļu un 100 liekām rindām panākt.
Mākoņošana- tikai smuki nosaukti ftp serveri + “dzīvā” informācijas atainošana. Bet datubāzu tehnoloģija nav mainījusies entos gadus. Tikai pieslīpē esošo.
Nekas nav sarežģīts, ja saprot lietas būtību un pamatprincipus.
Bet tas, ka cilvēce ir atļāvusies visu informāciju neiegaumēt, bet tikai sameklēt un lietot paraugus, nevis pati domāt, tas ir cits stāsts. Mēs vienkārši sakot, paliekam debīlāki ar katru gadu, ne jau paaudzi…. Tie kuri saprot pamatprincipus un cenšas, tie tiek līdzi, bet pārējie krīt bezdibenī… un viņu atvases pa lielam seko.
Jā, vēl pieminēšu- lielākais posts, ko esam izdarījuši, esam visu elektroniku maksimāli saspieduši līdz līmenim, ja datoram nomirst RAM, tad jāmaina viss dēlis, nevar tikai atsevišķu moduli mainīt.
Nesen (1-3 gadi), bija viens kruīza laineris, kurš 100% elektroniskā vadības sistēma, nekādas mehānikas, nekas nav pieejams kuģu mehāniķim manuāli grozīt, tikai kapitālā remonta laikā, vai mainot konkrētos mezglus pa tīro. Tāds laineris okeāna vidū pazaudēja vienu vienīgu plati, pārdega shēma un viss. nepilnu nedēļu vilka atpakaļ, jo nebija iespēja manuāli ko salabot, palaist rezerves sistēmas utt. Tas ir debīlākais risinājums, padarīt visu tik modulāru un sarežģītu, ka nevar fiziski ietekmēt, apiet konkrētās instrukcijas un palaist vajadzīgās iekārtas, lai sistēma darbotos, kaut vai avārijas režīmā, bet būtu spējīga izgābt situāciju…
P.S.- saite par valodām:
Reāli viss jaunais balstās uz veco, tikai pielitkas sev vēlamās funkcijas, instrukcijas, kuras varēja mierīgi realizet vecajā valodā, bet gribējās slavu un atpazistamību.
Crow
Kā jau teicu sākumā – attīstās darbu dalīšana un cilvēks iziet uz konkrētu specifiku kādā nozarē, upurējot vispārīgās zināšanas. Nav vairs, kā saka, krievu laiki, kad viss bija jādara pašam. Tagad cilvēki pat sienā naglu nemāk iedzīt, lai pakārtu gleznu, bet toties māk izdarīt ko citu. Un, ja vajadzēs naglu, tad pasauks speciālistu, kas varbūt ne naglu iedzis, bet smuki ieskrūvēs āķīti, nocentrēs gleznu un satīrīs aiz sevis.
Jāskatās uz sabiedrību kā uz vienotu organismu, tad tā bilde nav tik traka, neskatoties uz faktu, ka katra šūniņa bišu stropā kļūst aprobežotāka. Mēs savā ziņā visi esam saistīti savā starpā un, ja neesi “MacGyver”, tad viens neko nepadarīsi…
Ja man būtu teikšana, es sāktu ar to, ka likvidētu patreizējo skolu programmu (sākot par sākumskolu) un pārstrādātu visu izglītības sistēmu. Skolotājiem vispār vajadzētu saņemt vislielākās algas un tā rezultātā varētu atlasīt visģeniālakos cilvēkus šajā nozarē, kas no bērna kājas mācītu cilvēcei domāt. Es atceros skolas gadus un uz sitiena man nāk prātā divi cilvēki. Viens vidusskolā, kurš mācīja vielu neatverot grāmatu – nostāstot visu vielu lekcijās un kontroldarbā paprasot to, par ko burtiski nebija pateicis – bet to varēja izsecināt un izdomāt no kopainas. Un otrs interesantais cilvēks bija universitātē, kuram bija savdabīga atzīmju sistēma – ja izpildi uzdoto – nu ok, bet ja izpildi to inovatīvi, tad baigi labi, bet, ja zipildi uzdevumu pirms uzdevuma uzdošanas – maksimālā atzīme 🙂 Lai cik tas glupi skanētu – bet tā tas bija.
Tiesa, mani uztrauc vairāk nevis katra indivīda vispārīgo zināšanu līmenis, bet gan citi faktori – slinkums, nevīžība, vienaldzīgums utml aspekti, kas situāciju pasaulē padara sliktu visās jomās. Jebkur, pat IT nozarē. (Gribēju teikt, ka kaitina arī visparējs stulbums, bet to var arī kads nesaprast un vilkt pretrunas ar manis iepriekš teikto)
Visam pamatā ir un paliek fizika.
Kad nonāksi dzīves situācijā, kad tu savu fiziku vari noraut podā, cerams, ka tu atcerēsies šo 🙂
Runa pārsvarā iet par tehnoloģijām, kuras tiek uzskatītas par nepamatoti sarežģītām. Bet realitāte ir tāda, ka 99% cilvēku neseko līdzi, nemācās, neiedziļinās pamatprincipos utt. Un tad vienu dienu, izmantojot to, ka viņos klausās milijoni, paziņo šādus neapdomātus izteicienus.
Pareizāk būtu teikt, cilvēce nepamatoti sarežģī vienkāršas lietas un tiecas uz automatizāciju. Bet pat idiotam skaidrs, ja viss tiks automatizēts, tad kāda jēga no cilvēka kā tāda? Nebūs jāstrādā, dzīvot vajadzēs no pabalstiem utt? Tā ir vislielākā problēma, mēs visu optimizējam līdz nejēdzībai un tad raudam, ka ir bezdarbs, taisam naudu no nekā un mēģinam izdzīvot. Laikam labākais variants bija pirms industriālās revolūcijas, kad tiešām tika izmantoti maksimāli cilvēku resursi.
Piemēram, tagad visi raudz, ka jāiet uz laukiem strādāt, jāapstrādā zeme utt. Reāli, viens cilvēks mūsdienās bez problēmām var apstrādāt tos pašus 50-100 ha Tātad, saimniecība ar 10 zemniekiem mierīgi apstrādās tos 1000ha bez lielas piepūles, jo mūsdienu tehnika būtiski atvieglo darbu.
Tehnoloģijas ir padarītas nevajadzīgi sarežģītas, bet ne nesaprotamas. Ja domāšana strādā un ir vēlme iedziļināties, tas viss notiek.
P.S.- Par to fiziku, tehnikā, industrijās visur to izmantot, pat pavāram ir atsevišķi priekšmeti. (Lab viņiem arī ķīmija speciāla)
Kaut vai tavs paša piemērs ar lainera vadības sistēmu. Par to tieši ir runa, tieši par to. Pirmajā daļā tu stāsti, ka vajag tikai iedziļināties, otrajā – ka iztaisīts debīli. Var tikai visu nomainīt, bet nevis atrisināt, kāpēc plate saplīsa. Labi, laineris dārga štelle – tur vienam otram pamazgās galvu, tā sacīt. Bet tad kāpēc iztaisīja debīli?
Tas nav vienīgais piemērs, kur, saprotot pamatprincipus (vai pat nē), ir skaidrs, ka iztaisīts ir debīli.
Un kā vispār var iztaisīt “debīli”, ja pie lietas ķērās gudri, spējīgi cilvēki, kas tika domājuši, centušies, *iedziļinājušies*. Pēc notikušā var norādīt uz acīmredzamiem gandrīz vai noziedzīgiem trūkumiem – nebija dublējošas sistēmas, nebija pietiekamas modularitātes, no sevis pielikšu, ka gan jau bija arī kāds drošības caurums, kas ļautu visu laineri iestūrēt pirmajā bākā, ja tikai kāds būtu pietiekami pacenties (Rusinoviča Zero Day palasīt šai sakarā – fantastika, bet tomēr diezgan zemu Moha sci-fi cietības skalā).
Preses relīzes