Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › Tehnoloģija kļuvusi pārāk sarežģīta mūsu pašu prātiem
Problēma ir tajā, ka cilvēki negrib sekot līdzi. Par varēšanu nedrīkst nemaz i runāt. Nav gribēšana un ‘velme visam izsekot, jo informācijas kļūst aizvien vairāk.
Tāpēc rodas situācijas, kad izstrādātājs kaut ko sameistero, jo nepārzin savu sfēru un tad nespēj izlabot elementāras kļūdas. Un tas tiek pasniegts ar to, ka tehnoloģija nav attīstījusies, vajag vairāk naudas, laika. Bet taja pašā laikā, tehnoloģijas un dokumentācijas izstrādātājs konkrēto problēmu spēj atrisināt pāris minūšu laikā vai ar pāris procesu izmainīšanu pašā darbības principā.
Vai izlasīji pašu pirmo paragrāfu par TCAS?
Vai tālāk to, kā mašīnas tirgojas ar mašīnām finanšu tirgū?
Tās ir globālas problēmas. Problēmas, kas adekvāti risinātas netiek, jo tas vairs *nav iespējams* – tas prasītu pārāk daudz laika un līdzekļu, vismaz tik, cik šajās sistēmās gadu desmitu laikā ir jau ieguldīts.
Tehnoloģijas un dokumentācijas (ja tāda ir, bet tā jau ir atsevišķa sāpe) izstrādātāji ir tik daudz un dažādi laika gaitā, ka nav, ko saukt pie atbildības. Ar pamatprincipu izpratni tur ir par maz. Pēc tiem var saprast, kā tam būtu jāstrādā, bet nevis kā tas pašlaik strādā.
Piedod, man šķiet, ka nav gan tā, ka varētu pāris minūšu laikā atrisināt, citādi tas tā arī tiktu darīts. Neba tač esam tik lieli idioti, lai speciāli šautu sev kājā?
Nepārzin savu sfēru? Sfēru nav reāli pārzināt. Elektroinženieris nevar adekvāti pārzināt avioinženieriju vai programmēšanu. Kur nu vēl pārējās saistītās sfēras – normatīvus vai politiku.
Tas, kas tev liekas optimizēts un reducēts, man šķiet gluži pretēji – līdz bezjēgai sarežģīts. Aiz katra if ir vēl viens if, bet visus gadījumus *nav* iespējams paredzēt – un to ir teikuši lielāki un gudrāki vīri par mani.
Es jūtu gan, ka runāju pret vēju.
Mašīnas būvē mašīnas.
Mašīnas tirgo mašīnas.
Cilvēkiem aizvien grūtāk paslēpties no kamerām.
Purnus automātiski atpazīst ar 99,6% precizitāti.
Atliek gaidīt X stundu.
Visilgāk mākslīgā intelekta apstākļos izdzīvos stulbeņi, kuri gudrajām mašīnām nav bīstami. Bet tikai tādi, kuri prot izdzīvošanas iemaņas mežā utml.
Biedri Crow, runāt pret vēju nav kaitīgi. Daudzi gudrie dzīves laikā nav atzīti. Vot čurāt pret vēju ir kaitīgi.
Vienīgais, kas nedaudz manu prātu nomāc ir tas, vai ir iespējama tehnoloģiskās attīstības singularitāte. Ja ir, tad varbūt arī tās auzas būs.
Ik dienas sastopos ar to, ka ir kaut kāds kods, risinājums, kas strādās tikai konkurētā gadījumā, vajadzībām, nāk 90% līdzīga vajadzība, protams, ka jāveido šie 10% savādāk, tas ko aprakstīja Šªsiņš, kad veidojas forki, atzari, utt..
Tas būtu tā, kā šveices nazītis, kuru kopā tur korpus, jeb struktūra, un kuru var adaptēt, papildināt, izmantot veicot papildus darbības pie jebkādas vajadzības.
ja vien nebeidzas izejmateriāli viņu ražošanai, mēs varam visur pie darba pielikt robotus, dronus, 3d printerus utt.
Protams, viņi gļukos, būs zilie logie, savā starpā konfliktēs, tāpēc viņus vajadzēs uzturēt.
sākot no vienkāršām uzturēšanām pēc a-b-c pamācībām gan jaunu funkciju pielikšanas
aizmirstam par mākslīgo intelektu, vienā brīdi mēs viņu nesapratīsim un nevarēsim kontolēt.
pēc ielāpu principu tiks veidoti arvien jauni risinājumi, pamatlietas netiks mainītas, jo tas nozīmētu visu pārtaisīt.tas ir solis atpakaļ, mums vajag uz priekšu.
Tā kā tagad, būs liela cilvēku grupa, bez pieejas tehnoloģijām.
Teorētiski mēs viņiem varētu palīdzēt bet laikam jau nē
Viņi būs pret mums (mēs Homo Tehno, piemēram labs nosaukums).
Viņi centīsies atņemt, sabojāt mūsu automatizētās sistēmas.
Par cik viss būs būvēts kā kāršu namiņš, vienā brīdi viss sagrūs.
Mēs būsim haosā, apjukuši un zaudēsim beztehnoloģiju grupai, jo būsim godīgi – mēs būsim resni, tizli un kartupeli paši neizaudzēsim.
Beztehnoloģiju grupu nosaucu par Homo Uber.
Variants A
Homo Uber cenšas apgūt izdzīvojušās tehnoloģijas bet īsti nesanāk. Par laimi, ir izdzīvojušie Homo Tehno (nebija tizli).
Visi dzīvo +- draudzīgi, baltā rase saplūst ar krāsām.
Variants B
Dirsā. Pa pieskari aizgāja atomreaktori, transports – izdzīvojušie saujiņa. Tehnoloģijas viņiem nepatīk jo redz kāds ir rezultāts.
Pēc desmitiem tūkstošiem gadu arheologi sāk izvirzīt teorijas, ka ir dzīvojusi augsti attīstīta rase.
Arheologi kopā ar IT meklē veidu, kā automatizēt fosiliju ieguvi un analizēšanu..
i nemaz nebrīnītos, ja kas tāds ir noticis iepriekš. Tas pats battlestar galactica stāsts ir ļoti interesants, kur tehnoloģija attīstījās pārāk tālu, pārņēma varu, iznīcināja kapriku kara laikā un tapēc šie devās meklēt jaunu planētu, kur visu uzsākt bez tehnoloģijām.
Kas attiecas uz topiku – pilnībā piekrītu. Te Īrijā arī katrai darbībai ir savs speciālists. Ja ēkā neiet internets, tad man pajautās vai datora restartēšana palīdzēs >< Ja iepriekš bija “webmasters”, kas bija spējīgi uz visu, tad tagad arī mājaslapu izstrāde ir kļuvusi, manuprāt, daudz sarežģītāka, kur tiek miksēts viss, nav vairs tikai lapa ar kādu dzini, tagad visam vajag būt labam, skaistam, daudzfunkcionālam, ar APIiem utt, tapēc vajag vairākus izstrādātājus, back end, front end. full stack vairs viens pats visu nepavilks. Pēdējo 3 (?) gadu laikā parādījās tikai tas jēdziens – front end developer. Iepriekš visi darīja visu, tagad tiešām tiek nolīgti cilvēki, lai cīnītos ar css/html/js. Ir palicis nevis pārāk sarežģītī, bet pārāk apjomīgi. Vairāk funkcionalitātes = vairāk koda = vairāk laika Ja vēlies mazāk laika, vajag vai nu atteikties no funkcionalitātes, vai arī nolīgt vairāk cilvēku, sadalīt darbus utt utjp
Runaajot par bloatware, pie vainas ir high-level un interpreteetaas valodas kaa Java, Python un tamliidziigas. Ar C/C++ un ASM var panaakt praktiski visu, bet rezultaataa softs ir mazaaks, aatraaks, un mazaak rij resursus. Pie vainas ir developeru slinkums, nemaakuliiba un priekshnieku uzspiestie terminji. C un ASM rakstiits softs prasa vairaak laika izstraadei, prasa dziljaakas zinaashanas kaa patieshaam straadaa PC, bet rezultaats nedod vilties.
Dažas manas subjektīvās piezīmes.
CIlvēces progress kopumā ir atkarīgs no specializācijas. Specializējoties vienā jomā, objektīvi nav iespējams uzturēt vispārējā augstā līmenī citas jomas.
Vai sevi sauksim par tupu? Ja nē, vai mums ir tiesības saukt par tupu to, kas specializējies sociālajā jomā, bet no IT neko nesaprot?
Domāju, ka tas ne labi, ne slikti. Tā ir izvēle neizvēlē.
Ja salīdzināsim divas grupas, skaidrs, ka uzvarēs tā, kurā indivīdi ir specializējušies.
Cēlonis ir nauda. Katrs grib līdz 30 gadiem nopelnīt ļimonu un neko vairs nedarīt, tāpēc arī tiek taisītas jaunas aplikācijas, jauni risinājumi, jaunas tehnoloģijas, utt. – jo tas viss ne tikai padarīs dzīvi ātrāku, vieglāku, skaistāku – bet nopelnīs izstrādātājam/īpašniekam naudiņu.
Un neko nedarīt (ar ļimonu kabatā) ir dabiska cilvēka vēlme.
Preses relīzes