Nu nezinu, protams, imigrantu pārpilnajās vietās vietējiem viņvairāk riebjas. Es Anglijā norāvu pie viena saimnieka kartupeļu fermā, gan nopelnīju labi, gan kā savējais starp vietējiem strādniekiem biju, kopā ar saimnieku satusējām, pļāpājām kā čomi, braucām uz krogu, tur ar citiem angļiem arī labs kontakts veidojās.
Varbūt nepieņemšana sabiedrībā ir valodas nemācēšanas dēļ. Man angļu valoda, salīdzinoši ar vairumu latviešu, ir ļoti laba, lai gan tāpat jūtu, ka pietrūkst. Bet ārzemēs, ja sarunas biedrs arī runā angliski, tad protu tikt galā un sarunāties par visu ko, bez lielām problēmām. Nevajag pielīst, bet vajag izrādīt cieņu pret to valsti un tās cilvēkiem.
Domāju, ka priekšstatu daudz kur maitā poļi visādi austrumeiropieši. Poļi man izraisa pretīgumu, uzvedās kā riktīgi gaiļi, iedomīgi, skaļi, bravūrīgi.
Uzskatu, ka katram aizbraucējam vajadzētu piestrādāt pie valodas prasmēm un tur esot vienkārši runāt ar vietējiem, nevis būt iedomīgam strādniekam, kas tikai dažas frāzes spēj izspiest un paļaujas uz kādu savējo grupā, kas visu sarunās angliski viņa vietā.
Vienīgais, kas no Latvijas, Anglijā esot, pietrūkst, ir draugi, sakarīgāka pārtika veikalu plauktos, skaistākas meitenes uz ielām. Citādi nekas nepietrūkst.
Kāpēc lai nekļūtu par pamatiedzīvotājiem? Zinu latviešus, kas kārto pilsonību, kas ir iedzīvojušies starp angļiem tīri tā neko, pierādījuši sevi un vairs nav melnstrādnieki. Darba devējiem tur latvietis ir vajadzīgs, jo latvietis nav slinks, viņš ir aizbraucis motivēts pelnīt un strādā kārtīgi un nāk uz darbu, pat ja paģiras ir. Latvijas valstij latviešus nevajag, melnā, vienkāršā darba darītājs netiek cienīts, viņš te ir plukata, kas pelna kā plukata.
.
