Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Testi › Tests: Panasonic Lumix GH1
Š is apskats ir orientēts vairāk uz tiem cilvēkiem, kuriem nav skaidrs – cik liela atšķirība ir starp lētu foto aparātu, kurš maksā vienu vai divus simtus, un aparātu, kas maksā jau gandrīz tūkstoti. Vai vispār ir vērts izmest tādu naudu? Ko es no tā iegūšu?
Apskatā šoreiz apskatīsim Panasonic Lumix DMC-GH1
[img]
[img]
Pats pirmais, kas krīt acīs, ir tās izmērs. Ja kompaktklases jeb tautā sauktos „ziepju traukus†mēs varam ielikt pat kabatā vai vismaz mazā somiņā, tad šis aparāts par savu esamību liek manīt. Tā izmēri ir (124 mm x 90mm x 45 mm). Iespējams, ka tas itin nemaz nav daudz – somiņa rokā vai kaklā un lieta darīta, bet neaizmirsīsim arī par objektīvu. Nē, šeit nevar piespiest podziņu un no aparāta izbīdīsies objektīvs – aizmirstam par tādu ierastu ērtību! Objektīvs ir atsevišķa kameras sastāvdaļa, un tas nemaz nav tik mazs… Pašsaprotami, ka bez objektīva pievienošanas mēs nespētu uzņemt nevienu pašu kadru, tādēļ ņemam vien to mantu laukā no somas, un stellējam klāt aparātam.
Jaunais universālais objektīvs, kas ietilpst komplektācijā ir: Lumix G Vario HD 14-140mm f/4-5.8 MEGA O.I.S.
[img]
Tagad fotoaparāts ir gatavs darbam. Kā redzat, tad salikts tas aizņem vēl vairāk vietas un patiešām rada apgrūtinošus apstākļus. Mēs nevaram ātri nospiest podziņu un to iemest somā uz brīdi, kamēr nav vajadzīgs. Ja zina, ka aparāts kādu brīdi nebūs vajadzīgs, tad tam atkal jāmontē nost objektīvs, jāliek vāciņus un viss jāpako atpakaļ somiņās. Protams šādas darbības palielina risku, ka uz sensora nokļūs putekļi, kas nepavisam nav labi. Tādēļ, lai izvairītos no šādas iespējamības, būtu labi iegādāties piemērotāku somu, kurā kameru varētu ievietot pilnā komplektācijā, jo uzglabāt to neiepakotu tomēr nav prāta darbs. Diemžēl tā tas ir, ja vēlamies šādas klases aparātu, tad jārēķinās arī ar tam veltīto uzmanību un atbildību, kā arī kameras diezgan palielais svars ļoti drīz liek par sevi manīt, ja karājas bezdarbībā kaklā.
Tagad padomāsim arī par pozitīvo. Lai arī ar to nav tik ērti apieties, tomēr kvalitāte, ko iegūstam, bildējot ar šo optiku, atsver visus apgrūtinājumus. Loģiski, ka šādas klases kamerā ir padomāts par visu, lai mēs iegūt maksimāli kvalitatīvākus attēlus visās dzīves situācijās, un tās lietošana būtu tik ērta, cik nu vispār tas ir iespējams. Pat pietuvināšanas (zoom) funkcija tiek veikta fiziski ar objektīvu – pagrozām to tikai ar roku uz vajadzīgo pusi.
[img]
Pietuvināšanas kvalitāte pat tāliem objektiem pārsniedz kompaktklases fotokameras iespējas. Nav arī brīnums, jo oriģinālais objektīvs atbalsta 10x zoom iespēju un paša objektīva izmērs jau vizuāli ar saviem izmēriem atstāj iespaidu pat uz nezinātājiem. Digitālo tuvinājumu es atslēdzu, jo kvalitāte no tā tomēr cieš. Labāk samierināties ar optiskajām iespējām (kas nav mazas), nekā radīt lieku digitālu kropļojumu. Protams, ir gadījumi, kad kvalitāte nav no svara un jāuzņem ļoti tāli objekti, tad to ieslēdzam uzstādījumos, bet, domāju, ka pastāvīgi tas nav vajadzīgs.
Domāju, ka par to, kas ir attēla asums man nav jāskaidro. GH1 mums piedāvā fokusēšanu uzticēt automātikai vai arī paša acs precizitātei. Ko tas nozīmē, un ko tas mums dod? Ja mēs asumu uzticam automātikai, tad kamera pati, pēc saviem uzskatiem, nosaka labāko iznākumu un noknipsē to, bet ar rociņu mēs asumu varam noregulēt pēc saviem ieskatiem. Varbūt rodas vajadzība izcelt mazliet tālāku vai mazliet nomaļāku objektu, ko automātika var izdarīt sliktāk. Tas, protams, ir papildus apgrūtinājums, jo katram kadram ir jāvelta laiks un jāpieregulē asums; to var darīt nekustīgām kompozīcijām vai apzinātiem pozētājiem, bet „labāko mirkļu†knipsēšanai tas gan nebūs piemēroti – izvēlamies automātiku.
Jāatzīst, ka asumu regulēt ir diezgan viegli – turpat uz objektīva pie gala – grozot to uz vajadzīgo pusi. Ieslēdzam arī manuālo režīmu, un to var pārslēgt ar kloķīti kameras augšpusē.
[img]
[img]
Gribu vērst uzmanību uz to, ka šī Panasonic GH1 kamera atbalsta maināmos objektīvus, tas nozīmē, ka jau foto lauciņā zinoši cilvēki var piemeklēt dažāda veida objektīvus, lai uzņemtu dažādas specifikas attēlus, jo profesionāļiem, tas ir diezgan svarīgi. Mums, mirstīgajiem, pilnīgi pietiek ar šo pašu komplektā ietilpstošo objektīvu.
Nākošā svarīgā lieta ir makro attēlu bildēšana. (Makro režīms ir paredzēts ļoti tuviem objektiem, lai, piemēram, uzņemtu mākslinieciskāku foto ar kukainīti, kas sēž uz ziedlapas). Atšķirībā no lētā gala kameru sistēmām – šeit var pievienot speciālu objektīvu jeb makro lēcu. Š ī makro lēca komplektā gan neietilpst, tāpēc makro pasaules piekritējiem būs tā jāiegādājas atsevišķi. Tiem, kuri nenodarbojas ar to profesionālā līmenī – varat neuztraukties. Droši varam iztikt ar jau komplektā nākošo objektīvu. Objektīvs un kameras parametri ir tik kvalitatīvi, ka var “haltūrēt” un iztikt pat bez makro režīma – pietuvinām objektu ar objektīva palīdzību tik tuvu, ka viss sīkākās detaļas ir saskatāmas teicami (skatīt tālāk testu).
Padomāts ir arī par iesācējiem, un kamera piedāvā gan automātisko, gan inteliģento (iAuto) bildēšanu, lai lietotājam nebūtu jāiedziļinās uzstādījumos – ieslēdz un bildē. Diemžēl nav tas labākais variants, iesaku tomēr papētīt savu kameru un painteresēties tuvāk, ja jau tādu aparātu esam gatavi pirkt. Lai arī to sauc par inteliģento režīmu, cilvēks tomēr to spēj labāk, ja vien ir nojausma par ISO, krāsu balansu, ekspozīcijas laiku un citiem iestādījumiem. Bet tas pats ir arī uz lētajiem aparātiem, un auto režīmi tomēr nespēj sniegt labāko rezultātu.
[img]
Neskatoties uz automātiku, kamera ir diezgan daudzfunkcionāla un iespējām bagāta. Izvēloties režīmus, mums jau piedāvā vēl sīkāku izvēli – bildēt ziedus, cilvēkus, vai vēlaties varbūt bildēt arhitektūru? To visu un vel daudzas iespējas atradīsiet kameras režīmos un uzstādījumos, tā kā iespējas ir daudz un dažādas.
Pozitīvi ir tas, ka lielākā daļa iestatījumu saglabājas ne tikai fotografējot, bet arī uzņemot video. Tāpat, lai uzsāktu filmēšanu, nepieciešams vien nospiest vienu pogu. Jā, ar šo fotokameru var arī filmēt un pat ļoti augstā kvalitātē – Full HD (1920 x 1080 px) izšķirtspēju pie 25 kadriem sekundē. Tas viss notiek AVCHD formātā. Tādēļ šī ir kamera, kas apmierinās gan jau pieredzējušu fotogrāfu vajadzības, gan arī to spēs lietot fotoamatieri.
Liels šīs kameras plus ir auto fokuss filmēšanas laikā, kas iztrūkst daudzās kamerās. Ja nemaldos, tad šī ir viena no pirmajām hibrīdkamerām, kura pielieto automātisko fokusēšanas sistēmu video uzņemšanas laikā.
Lai gan šī nav spoguļkamera, bet gan UltraZoom klase jeb (micro 4/3), tā ir tuvu tam. Kamera izmanto Micro Four Thirds (micro 4/3) sistēmu. Tai ir tāds pats sensors, kā spoguļkamerām (Four Thirds), bet tā neizmanto spoguli, lai pārraidītu attēlu uz skatu meklētāju. Tā vietā tiek izmantots digitālais skatu meklētājs (EVF – Electronic View Finder), kā arī var izmantot LCD ekrānu kā skatu meklētāju. Vel piebildīšu, ka ekrāns ir grozāms un dod mums iespēju bildēt no dažādiem skatu leņķiem. Īsumā sakot, tas patērētājam palīdz uzņemt augstvērtīgākus foto uzņēmumus, bet iekārta aizņem mazāk vietas un ir vieglāka salīdzinājumā ar īstu spoguļkameru.
[img]
Lai gan GH1 piedāvā lielu izvēli ISO režīmos (no 100 līdz pat 3200), jāatzīst, ka optiskais sensors ir tik kvalitatīvs, ka dod iespēju izmantot visu ISO vērtību spektru. Ar maksimālajām ISO vērtībām bildes gan ir mazliet trokšņainas, bet ne tik ļoti, ka tās nevarētu iztīrīt un lietot.
Var rēķināties, ka pie ISO=1000 bildes būs pietiekami kvalitatīvas, lai neprasītos nekāda pēcapstrāde.
Attēls ar ISO 125:
[img]
Nesamazināts attēls ir pieejams šeit: < spied te >
Attēls ar ISO 1000:
[img]
Nesamazināts attēls ir pieejams šeit: < spied te >
Attēls ar ISO 3200:
[img]
Nesamazināts attēls ir pieejams šeit: < spied te >
Kā jūs domājiet, kas šis par attēlu? Teiksiet – makro? Nē, vienkārši pietuvinātas pienenes ar objekta palīdzību pat bez makro režīma, bez speciāla makro aprīkojuma.
[img]
Nesamazināts attēls ir pieejams šeit: < spied te >
Ja apskatīsiet nesamazināto attēlu, tad sapratīsiet, ka kvalitāte ir teicama, lai ar makro uzņēmumiem iztiktu ar komplektā esošo objektīvu (foto mākslinieki gan iegādāsies speciālo lēcu).
Zoom (10x nodrošina objektīvs) ir pietiekoši labs, lai veiktu detalizētu uzņēmumu pie maksimālā pietuvinājuma. Š eit divi attēli (pirms un pēc tuvinājuma):
[img]
Nesamazināts attēls ir pieejams šeit: < spied te >
[img]
Nesamazināts attēls ir pieejams šeit: < spied te >
Neiztiksim arī bez video testa, jo uzņemt video materiālus pasākumos, prezentācijās ir vitāli neaizstājama funkcija – šī kamera to dara godam.
Video 720p formātā:
[youtube]
Ir pietiekami kvalitatīvs video, labi darbojas arī zoom funkcija filmēšanas laikā.
Video VGA formātā:
[youtube]
Ir ar stipri zemāku kvalitāti, duras acīs ņirbēšana pie ātras kustības.
Secinājumi
Ja ikdienas lietotājs ir pieradis pie kompaktklases aparāta, bet intereses pēc vēlas izmēģināt ko jaudīgāku (maciņš atļauj), tad, iespējams, var piedzīvot vilšanos, jo šī kamera tomēr prasa sava veida atbildību un zināšanas. Jā, kamera ir apveltīta ar automātiku, bet no tā nebūs liela jēga, ja cilvēks māk nospiest tikai podziņu “bildētâ€.
Manuprāt, vislabākais veids no lēta fotoaparāta uz profesionālu tehniku ir pakāpeniskais ceļš. Nopērkam “parasto†aparātu, kad esam to apguvuši un iemācījušies uzņemt apmierinošas bildes, tad iegādājamies jau ko sarežģītāku (kompaktkameru, bet dārgo galu) – jau spēsim novērtēt iznestās spec pogas, ar kurām var ātri regulēt ISO un citus iestatījumus. Kad tas ir apgūts un interese nav noplakusi – varam ķerties klāt jau testā aprakstītajai kamerai – UltraZoom klase. Š is modelis dod iespēju izpētīt un apgūt neskaitāmus uzstādījumus, tajā pat laikā saglabā iespēju pāriet uz automātiku. Kad esam kļuvuši jau par foto amatieriem, kas strādā foto lauciņā vai tas ir nopietns vaļasprieks, tad varam sākt apsvērt domu apgūt ko vēl nopietnāku – spoguļkameru.
Kā mīnusu šai kamerai ieskaitu, ka tai nav iebūvēts atmiņas glabātājs – jāiztiek tikai ar SD atmiņas karti.
Un, pērkot atmiņas karti, noteikti izvēlamies lielu ietilpību, jo uzņemtie video full HD
Cena katram pa kabatai gan nebūs, maksā no 800 Ls
Ceru, ka esmu devis kādu ieskatu nopietnas fotokameras iegādei, lai nezinātājs apsvērtu visus par un pret. Par kvalitāti piesieties nevar, ja ir vēlme un uzņēmība visu apgūt – tad tik uz priekšu!
Par panasonic man ir labas atmiņas, it īpaši par TZ5 aparātu!
Lielākie trūkumi šai kamerai varētu būt mazs, vai nekāds maināmās optikas trūkums un tās nelielais svars – bez statīva, īpaši jau filmējot, tur nopietnu rezultātu neiegūsi.
To gan es nesaprotu..
Par 800 latiem var paņemt labu labo spoguļa bodiju vai diezgan sakarīgu kit’u.
Arī paskatoties salīdzinājumus kaut vai ar tiem pašiem lētā gala Canon vai Nikon spoguļiem, tad šis atpaliek gandrīz visos rādītājos..
Ja tas maksātu 300-400Ls, tad vēl šim būtu pielietojums, bet par šādu cenu…
* Filmēšanas režīmā ir autofokuss.
* Lietojot zoom funkciju filmēšanas laikā, nav dzirdams šīs darbības blakus troksnis.
* Kā arī funkciju apveltījums nav tas mazākais un neatpaliek no profesionālas tehnikas.
Nestrīdēšos ar jums, pieņemu, ka esat foto dārziņa pārstāvji, bet cik palasīju papildus atsauksmes, tad šis aparātiņš nemaz netiek tā nolikts. Kad nonāks man uz testu spogulene par lētāku summiņu, tad noteikti padalīšos jau ar savu viedokli – un būs ar ko salīdzināt.
p.s. šādas mantas nereti sauc par “iegrābienu”.
Psr 800Ls var nopirkt jau diezgan solīdu spoguļkameru, cena priekš šāda aparāta ir pārlieku uzskrūvēta, jo labāks aparāts ir pat CANON d10 😀
p.s. šādas mantas nereti sauc par “iegrābienu”.
Emm….ar ko gan d10 ir labāka par gh1?
D10 ir kompaktkamera, kas maksā zem 200ls, tā trumpis ir ūdens izturība. GH1 ir UltraZoom klase, kura kvalitāte ir pielīdzināma spoguļkamerai.
Skatos fočēts arī ar vecāku Lumix FZ5.. laikam fotogrāfs tomēr švaks..
Kritika pamatota, bet testu līmenis pamazām ceļas, tā kā nekas nestāv uz vietas 🙂
Par bildēm, kur bildēts pats testa aparāts – bieži sanāk nobildēt aparātu, fiksi uzmest aci bildēm un aiznest nodot konkrēto iekārtu. Pēc tam, kad tiek rakstīts apskats, nākas saskarties ar to, ka ir bijis neveiksmīgs bildējums, izvēlos labāko attēlu un pievienoju rakstam. Esmu principiāls, testiem nekad neizmantoju citu attēlus, kuri pieejami internetā – visu daru pats.
Kā redzams attēlā, tad zibspuldze izgaismoja putekļus, kurus ar aci dienas gaismā nepamanīju, pārfotografēt vairs nevaru, jo konkrētais testa aparāts jau sen nav pie manis, ir paņemta jau cita testējamā tehnika.
Preses relīzes