Tests: Vai ir kāda starpība starp SATA kabeļiem?

[LooNeY]

Nesen mūsu darba vietā notika starpgadījums, respektīvi, datori bija saslēgti pie SSD caur SATAIII interfeisu, bet neizskaidrojami vienam datoram ātrums sāka zust. Teorētiski abiem datoriem vajadzētu piedāvāt identisku SATA 6Gb/s savienojumu, jo abi datori ir komplektēti identiski un izmanto to pašu ‘Dienvidu tilta’ čipu un vienādu SSD cieto disku.

Kamēr viena brīvdiena pagāja, diagnosticējot visu, kas var būt pie vainas, un beigu beigās joprojām nesapratām, kur ir problēma, prātā ienāca doma, par šo vienkāršo lietu – kabeli, ar kuru savienojas komponente. Savienots bija ar parasto sarkano kabeli, kuram virsū bija rakstīts ‘Serial ATA.’ Rezultātā tika speciāli nopirkts kabelis ar marķējumu ‘Serial ATAIII / 6Gb/s’, kā arī vienā savienojuma galā bija smuka ‘SATA III’ uzlīmīte uzlīmēta, laiku netaupot kabelis tika saslēgts un – šeku reku – maģiski ātrums atjaunojās.

[img]https://www.bildites.lv/images/310a1mzs6143hxz34h5m.jpg[/img]

Š is negadījums, lika mums domāt tālāk, kas reāli bija par vainu? Vai ātruma marķējums uz SATA kabeļa tiešām kaut ko nozīmē, vai varbūt vienkārši kabelis bija bojāts kaut kādā veidā. To mēs centāmies noskaidrot neatkarīgā testā!

[img]https://www.bildites.lv/images/lcq2tkeq8oki9fyvm5.jpg[/img]

Oficiāla atbilde no ‘SATA International Organization’ ir šāda – “Sata interfeisi un savienojumi kurus patlaban lieto, tie ir:

* Sata(1.5Gb/s),

* SataII(3Gb/s),

* SataIII(6Gb/s)

Š ie standarti ir pilnībā kopīgi saderīgi ar līdzšinējo Serial ATA kabeli un nav vajadzības, pēc ‘īpaša’ kabeļa. Vienīgais noteikums ir, ka mēs iesakām lietot tikai ‘Augstas kvalitātes standarta’ kabeļus, lai nodrošinātu nepieciešamo gandarījumu no produktiem, kurus jūs savienojat.”

Saņemot šādu oficiālu ziņu, sākām domāt, ka apbrīnojami, kā pirmā SATA ātruma standarta kabelis, kuru izveidoja vismaz 2002. gadā – t.i. pirms vairāk ka dekādes, spēs pavilkt mūsdienu trešās paaudzes SATA ātrumu. Tas ir tāpat, kā prasīt USB kabelim, kuru nopirkām, teiksim, 2000. gadā ‘pavilkt’ mūsdienu USB 3.0 ātrumu.

Pat vecais Paralel ATA standarts izgāja cauri ātruma versijām un bija liela ātruma starpība, vai lietoji vienus no pirmajiem šī standarta kabeļiem vai vienus no pēdējiem. Jo pamatā mainījās dzīslu skaits, un jo vairāk dzīslas, jo ātrāks (un arī resnāks) kļuva kabelis.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_001_10.jpg[/img]

Tātad lai iztestētu šo SATA’s pārliecinošo teoriju, mēs savācām pilnu klēpi (nopietni!) ar visādiem SATA kabeļiem. Izņēmām arī ‘vecus’ kabeļus no Intel 875P un nForce 2 mātesplašu oficiālajām komplektācijām. Tātad šie divi kabeļi kalpos mums kā ar ‘visvecāko’ kabeļa stāžu, jo mātesplates ir praktiski no SATA interfeisa dzimšanas, un uz kabeļiem ražošanas datumi nav rakstīti. Tāpēc katra kabeļa dzimšanas gadu nezinām, pārējos salasījām no visām vietām birojā, kur vien varējām atrast. Atradām arī dārgu Adaptec ‘SataIII’ kabeli, kurš nāca komplektā ar RAID karti un nesen nopirktais, ne pa lētu naudu marķētais ‘SATAIII’ kabelis -> šie divi kabeļi mums kalpos kā etaloni ‘visjaunākiem’ un ‘visjaudīgākiem’.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_003_8.jpg[/img]

Tagad sākas saldais ēdiens! Paņēmām divus 90cm vadus savienojām kopā ar male-to-male pagarinātāju <- sanāk ~181cm garš SATA's vads (kas ir 81cm ārpus kabeļa garantētās darbības jo maksimālais stabilitātes garantētais garums ir noteikts 100 cm, viss kas pāri skaitās pārāk 'nestabils'), bet kā par brīnumu testa rezultāti neuzrādīja nekādas izmaiņas! Gājām tālāk un klāt pievienojām vēl vienu 90cm vadu ar pagarinātāju (~274cm vada kopgarums) un nu beidzot mūsu pūliņi attaisnojās! Vienā no testiem uz brīdi dabūjām 250MB/s lasīšanas ātrumu, bet rakstīšanas ātrums uz brīdi sasniedza 25MB/s, tad tests nokrešoja. Pārējie divi testi nebija tik veiksmīgi un neizdevās nekāds ātrums. Tātad šāds garums beigu beigās mūsu tabulā uzrādās ar ‘Neizdevies’, jo neizdevās sekmīgi izpildīt pat vienu no trim testiem.

Tabula:

[img]https://www.bildites.lv/images/9tficry9khfhoszziqs.jpg[/img]

(Kabelis Nr.3, Nr.5 un Nr.8 ir 90cm kabeļi, pārējie kabeļi ir 45cm garuma)

[img]https://notepad.lv/userpix/28_004_7.jpg[/img]

Bet kas tad beigās notika mūsu sākumā aprakstītajā gadījumā? Ka nomainījām kabeli un ātrums atgriezās… Redzot testa rezultātus, tagad esam pārliecināti, ka mūsu gadījumā noteikti pie vainas bija kaut kādā veidā varbūt saplīsis, varbūt ar defektu kabelis, vai varbūt savienojums izkustējies no vietas un pienācīgi nebija savienots…

Galu galā redzot šos datus, mēs noņēmām cepuri šī kabeļa priekšā, jo vairāk kā desmitgade ir pagājusi, bet tas pats kabelis spēj pārnest gan tā pirmo ātruma standartu, gan trešās paaudzes ātrumu. Tālāk mēs pagaidām varam tikai minēt, cik būs šis ātruma maksimums, ko kabelis spēs pārnest, bet

līdz tam mums pastāv varen spējīgs kabelis.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_005_6.jpg[/img]

[samurajs]

Paldies LooNeY par testu!

Agrāk biju lasījis līdzīgus testus par USB, HDMI un SATA kabeļiem. Arī tur pie nelieliem garumiem gan lētie, gan dārgie kabeļi darbojās vienādi. USB gadījumā no paša prakses ar dažiem kabeļiem izdodas panākt lielāku attālumu, kad perifērijas ierīce vēl spēj normāli darboties (7-8-10 m garantēto 3 vai 5 m vietā).

Tomēr visi kabeļi vienādi nav:

* Iespējamas sudrabotas vara dzīslas un dzelzs dzīslas.

* Kontakti var būt apzeltīti vai vienkārši apalvoti (kas pēc dažiem gadiem atspēlējas!).

* Konstrukcija un izolācijas materiāli arī ietekmē zudumus kabelī.

Tāpēc arī dažādas cenas.

[Crow]

[img]https://i.imgur.com/jfJIxvX.gif[/img]

Taisni tā – nevar saprast, kāpēc disks nestrādā visdažādākajos tā izpausmes veidos, un, kā izrādās, aug (reizēm) 0xC7 atribūts un nomainot kabeli viss atkal iraid ok. Un gadās visiem – biezajiem, plānajiem, prasti sarkanajiem, baigi melnajiem. Un no locīšanas tiešām nekas nav atkarīgs, lai gan es arī līdz ļoti nesenam laikam baidījos locīt.

[Anonīms]

Ak dies… NE JAU KABELĪ, bet gan LIGZDÄ€ ir problēma!

[usins]

Nezinu, nevaru piekrist. Jo garāks vads, jo signals knapāks. USB3 vadi to ļoti jūt… bija klientam atgadījums. Bija iekārta ar USB3 vadu 0.5 m pieslēgta. viss bumbās, bet neērti, jo vads īss. paņēma 1.5m garu un vsjo, viss gļuko. Tas pats arī ar parasto usb… paņem 3m garu vadu, pieslēdz printeri un paprintē corel a3 zīmejumus… nekas nesanāks.. būs timeout līdz darbs nonāks līdz printerim, vai vienkārši nonsense nāks ārā…

[Foxsk8]

Pārsvarā tā ir konektoru vaina, citreiz uz MB iet viens ports, citreiz cits, citreiz viens nogļuko un iet cits, dažreiz atkal otrādi. Pieml priekš hdd, kā tāda ir svarīgi arī čekot temperaturu, proča jaudu, noslodzi, temperatūru, utt… Iespējams, ka citas šāda veida programmas uzrādītu citus rezultātus.

Š eit ir tāds stāsts iekš dzīves. Pirms pāris dienām autiņam nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem, taisu vaļā, skatos, lampiņas jaunas, paņemu no otrās puses, neder, skatos tuvāk, zaļais iemeties, ok nedaudz pakasu, pielieku, nedeg, nospļāvos un braucu kā ciklops uz pilsētu. Braucot vakarā mājas, tavu brīnumu, viss deg, viss spid, abās puses. 🙂 To pašu varētu pielīdzināt kābeļiem. Droid telefonu lādējot arī dažreiz var redzēt izsaukuma zīmi, lādējot, atvieno bateriju, pievieno lādētāju pa jaunu, zīmē pazūd, viss lādējās. 🙂 Š is viss ir jāliek pie mistikas, bet tests ir diezgan objektīvs. Š o pašu vajadzēja ar tiem pašiem kabeļiem, disku, utt.. uz citas mātes plates, tad iegūtu vēl objektīvākus rezultātus.

[LooNeY]

Š eit doma bija par kabeļu nosaukumiem, ka ir ļoti daudz tādi kabeļi veikalos ar piem. īpašu SATAIII marķējumu un tapēc, ka redz tur ir rakstīts ‘SATAIII’ tad uzreiz pārdod 2x,3x un 4x dārgāk pār parasto kabeli….jo redz šitas ir sataIII kabelis.…(kaut vai reāli iekšā standarta ķīnietis)

Kā jau rakstā minēts no oficiālās ziņas – ka mēs iesakām lietot tikai ‘Augstas kvalitātes standarta’ kabeļus. <- šeit ir arī tevis minētais vai savienojumi ir apzeltīti, iekšā kvalitatīvāka metāla dzīslas u.t.t. ir jāskatās un jāmeklē informācija par šo vadu, nevis pliki jāpaļaujas uz uzrakstu uz kabeļa jo tur pēc oficiālā kabeļa nosaukuma var rakstīt ko grib cik noprotu... tur hi-speed, mega ūber super puper..... Daudzi arī domā ka reāli ir atšķirība starp sata/sata2/sata3 kabeļiem ātrumā ja ir uzrakstīts uz kabeļa. Un runāsim godīgi – mājas lietotajam arī ja ir SSD nemūžam dzīvē nevajag tur 10 karāta zelta galus un dimanta vadus iekšā kuri pārklāti ar safīra gabaliņiem jo viņš tapat neizmantos to krūto vada potenciālu, bet dzenās standarta režīmā…. Nedod dies vēl būs kāds low-end SSD disks vai vispār parastais HDD un ta tagad pirks tādu kruto vadu.

Raksts/tests veidots speciāli ar nodomu šo lielveikala mītu mazināt cerot, ka cilvēki paliks gudrāki… Dienu dienā dzirdu ”gudros” teikumus, ka vajagot speciālu ‘SataIII kabeli’ un lai nepērk ‘sarkano’ jo tas ir sata1 kabelis u.t.t…

Cerams, ka raksts spēs kliedēt daudziem lasītājiem šo mītu un cilvēki paliks gudraki un ar vien mazāk uzķersies uz šī ‘reklāmas trika’ .

Protams Pro/Gaming stacijās(kas maksā 5K+) tur būtu pienākums tādus apzeltītos vadus likt jo tur ir attiecīgā klase…. Bet tā ir reali ļoti maza daļa un pārējiem 95% lietotājiem uz pasaules reālas jēgas kaut ko tik perversu meklēt un maksāt nebūtu jēga….

[iKey]

Š tekeri un kabeļi arī spēlē lielu lomu.

Kas attiecas uz USB 3.0, tam jau ir 9 dzīslas kabelī un 9 kontakti štekeros

[Willis]

Tagad SSD un HDD ir savienoti ar oriģinālajiem Asus SATA kabeļiem, , kabeļus bez klipšiem vairs nekad nelietošu, savienojumos arī bija problēma kad datoram bija samazinājusies veiktspēja .

Quote:

1) SMART apskaties – ja kabelis vai kontrolieris feilo, bieži parādās UltraDMA CRC kļūdas. Ja kaut pēc 100 mēģinājumiem izdodas nolasīt pareizi, tad read kļūdas neparādās, bet pats fakts tāpat tiek atzīmēts.

(nepievienojas tēmas links)

Google -> notepad lv samazinājusies veiktspēja -> search

[Stormbird]

Super! Lai arī ļoti vienkāršs tomēr vienmēr ļoti interesanti palasīt šādus testus 😉

[ruukjis]

Būšu atklāts, ieraugot, kas ir raksta autors, sāku lasīt ar smīnu sejā, turot prikstu uz savas “BULLSHIT!!!” pogas… Bet neko… labs raksts, tiešām labs!

Es tikai skatos, ka Foxim kaķis atkal atstāts bez uzraudzības un dzīvojās pa saimnieka klaviatūru…

[aoma]

Man jau domāt, ka pārāk daudz kas tiek norakstīts uz “indusu koda” rēķina. Cilvēki bez jebkādām elementārān priekšzināšanām, rakņājas, jauc, mēģina paši kaut ko saremontēt…

Ja aparatūra vai programma gadās “muļķu droša”, tad reizēm tas pat izdodas.

Bet rakstu izlasīju ar interesi, nav ne vainas.

[Mahmuds]

Prieks, ka kādam nav slinkums un ir iedvesma un nav žēl laika šādus testus veikt!

[LooNeY]

😛 kāda vaina raksta autoram?…..

[Loading]

Paldies, bija patīkami lasīt.

[rt25]

Jā!, paldies! Jāatzīstas, es arī biju šī mīta varā. Biju iepircis dārgus vadiņus, bet, liekot ssd, liku jaunās plates vadu ar sata 3 birku :).

Jautājums, kāds tiem vadiem ir max datu pārraides ātrums? Kaut kāda robeža jau ir?

[izluks]

Manas domas par Looney mainījušās… Uz labo pusi… Vakar veikalā pateicoties šim rakstam varēju paspīdēt un nostādīt pārdevēju muļķa lomā 🙂

[LooNeY]

Tas vēl nav izpētīts jo nav SATA interfeisa cietie(arī SSD) kuri sasniegtu vada limitācijas… Gaidīs… redzēs… Moš ar nākamo paaudzi vajadzēs reāli jaudīgākus vadus.. moš ar aiznākamo.. dzīvos redzēs 🙂 Bet prognozeju, ka tas nebūs ātri jo tagad 6Gb/s standarts ir pietiekami ātrs mājas lietotajiem!

Atdzīšos.. pats arī iepirku 2 īpašos 30cm ‘SataIII’ marķējuma vadus pirms paris gadiem(Ka sataIII standarts ienāca tirgū) pie 5ls ja pareizi atceros maksāja.. reali dešārs aizgāja pa 2 vadiem manis nezināšanas pēc tiem kas sēž un šito visu izdomā kā apčakarēt… Nopirku un domāju tagad reāli vads caurlaidīs visu cietņa spēku jo biju iegādājies jaunus SATAIII HDD… Bet patiesībā vispār varēju nepirkt jaunus vadus un palikt pie tiem pašiem sarkanajiem stock vadiem kuri nāca līdz MB un ietaupīt 10LS kurus varēju iztērēt tur kur reāli vajadzeja, žēl ka šādu atziņu iesitu sev galvā pāris gadus pa vēlu, tapēc daļēji arī sāds raksts no manas puses lai būtu cilvēki zinošāki un neizmestu savu grūti nopelnīto naudiņu debīlam marketinga trikam!

[Autors]

Ieraksti