Š is arī ir galvenais iemesls, kādēļ pasaulē viss iet aizvien dziļākā pakaļā, krīzes, bezdarbs, nabadzība.
Š eit apskatītais monstrs [ https://www.youtube.com/watch?v=oWlcqdPJEPg ] dara 1000 cilvēku darbu un tam pietiek ar 2 operatoriem, apkopes personālu, kas sastāv no ne vairāk kā 10 cilvēkiem, kalpo vismaz gadus 40 un ražo jau ar tādus ar dikti robotizētu mašinēriju. Bet ko darīt tiem gandrīz 1000 cilvēkiem, kuriem nav šī potenciālā darba? Uzņēmējs jau protams būs egoists un domās par savu kabatu, ieguldīs lielāku summu dzelžos, kuri pēc tam prasīs salīdzinoši ļoti maz, kapitālisms kā nekā. Tas tā, lai princips skaidrāks.
Tehnoloģijas nerada pat pusi jaunu darba vietu, no tām, kuras atņem, jeb 100 likvidētu melno darbavietu vietā nesanāk pat 50, kur nu vēl 100 jaunu (augstāka līmeņa) darbavietu. :lala:
Cilvēkiem vajadzētu atrast zelta vidusceļu – tehnoloģiski attīstīties tā, lai nezustu vajadzība pēc cilvēka darba rokām, vai pat rastos papildus vajadzība. Piemēram – zobārsts, pirms gadiem 30, zobus laboja ar šermuļus uzdzenošiem urbjiem, tagad viņš to jau dara ar lāzera urbi – tehnoloģiskā attīstība ir, bet vajadzīgās darba rokas arī nekur nav pazudušas! 🙂
Skumjākais ir tas, ka cilvēkiem nav laika meklēt. Parastā darba skudra vēlas, lai šefs iedod darbu te un tagad, un lai nav jālauza galva par nākotni – kad tā pienāks, tad domās ko darīt. Tieši mūsu neinteresētais, netālredzīgais un pat vienaldzīgais skatījums uz mūsu pašu nākotni padara par iespējamu šādu paradigmu nomaiņu. Bet viss jau ir loģiski – no tās pašas šnites ir arī nepieciešamība padomāt par dabu un zemes ekosistēmas ilgtspēju. Ja cilvēkam pajautās, vai viņš atbalsta saudzīgu attieksmi pret dabu, viņš pateiks – protams. Bet, kad viņam liks apjaust, no kādām ērtībām viņam būtu jāatsakās saudzīgas attieksmes vārdā, viņš klusējot pasūtīs tālāk. Neviens negrib atteikties no globalizācijas, no mašīnām un citiem tehnoloģiskiem ieguvumiem. Un domāt, kā (iz)dzīvot jaunā situācijā.
Tas pats arī ar robotiem – mēs neesam gatavi atrast laiku, lai padomātu par citiem risinājumiem, un ļaujam visam ritēt savu gaitu. Pēc mums kaut vai ūdens plūdi.
.
