Ubuntu/Mint instalēšanas ilustrētā pamācība – 2. daļa
- This topic has 25 atbilžu, 15 voices, and was last updated pirms 12 years, 7 months by
.
-
[imgl] https://bildites.lv/images/jr5ooa895a6nwype7uy2.jpg [/imgl] Turpinot rakstā “Par labām cietņa dalīšanas manierēm, instalējot Linux” aizsākto sarunu par Linux instalēšanu “mājsaimnieču” datoros, ir laiks aplūkot pašu instalēšanas procedūru. Linux pasaules jaunpienācējiem un interesentiem, kuri jau iepazinušies ar partīciju nozīmi Unix-veida operētājsistēmās un cietņa sākotnēju sagatavošanu, instalēšanas process sarežģījumus nesagādās. Instalēšanas ilustratīvajiem nolūkiem autors izmantojis trešo populārāko (pēc Distrowatchpage-hit-rankingdatiem) distribūciju – Linux Mint. Jāteic, ka Mint, kā jau Ubuntu pieslīpētsatvasinājums, izmanto tos pašus instalēšanas instrumentus, kuri izmantoti ģenētiskās mātes(ja pieņemam, ka operētājsistēma ir sieviešu dzimtes 😉 arsenālā, un sistēmas uzstādīšana gan Ubuntu, gan Mint gadījumā faktiski neatšķirsies. Noklusējuma instalēšanas process ir paveicams gana viegli, tiesa, noklusēti izveidojamās partīcijas nespēs nodrošināt lietotāja privāto datu pilnīgu izolētību no sistēmas failiem un
automātiskādalīšana nenodrošinās tādu sistēmas veiktspējas līmeni, kādu iespējams panākt, dalot cietni manuāli jeb ar roku. Š eit arī nāks palīgā specifiskas zināšanas par diska nogabalu nozīmi Unix-veida operētājsistēmās (sk. raksta pirmo daļu). Minēto iemeslu dēļ veidosim partīcijas patstāvīgi. Vienkāršības labad šajā apskatā Linux Mint tiks instalēts tukšā cietnī, kas nesatur citas operētājsistēmas, piemēram, Windows. Ja tomēr interesents vēlas instalēt Linux blakus Windows, autors pieņem, ka lietotājs ir pratis izveidot no Windows izolētu cietņa nogabalu Linux vajadzībām, izmantojot jebkādus pieejamos diska dalīšans rīkus (piem., EasyBCD no NeoSmart Technologies (bezmaksas 32-bit versijām), Parted Magic, GParted vai arī maksas Partition Magic, vai jebkādus citus), kā arī laikus ir parūpējies par svarīgu datu rezerves saglabāšanu.
ProcedūraKad attiecīgas distribūcijas instalācijas pakotne (visdrīzāk tas ir .iso fails) ir lejuplādēta, iededzināta kompaktdiskā kā diska “tēls” (
image, образ диÑка), CD ievietots diskdzinī, BIOS-ā tiek norādīts, lai dators startējās no disku lasīšanas ierīces (“Boot from USB” ir atsevišķa raksta cienīga opcija) un dators restartēts – instalācija var sākties. Instalēšanas pirmie trīs soļi šajā apskatā ir izlaisti gan bilžu vietas ekonomijas nolūkā, gan tāpēc, ka nekas vairāk par “Forward” pogas nospiešanu no lietotāja netiek prasīts.
Attēlā apakšā redzams, ka cietnis ir tukšs. Noklusējuma opcija tomēr ir “
Erase and use the entire disk”(“Dzēst un izmantot visu disku”). Ja cietnis nebūtu tukšs, instalācijas vednis informētu mūs, ka “This computer has [operating system XYZ] on it”(“Dators satur operacionālo sistēmu”) un noklusējuma opcija būtu “Install them side by side, choosing between them at startup”(“Instalēt tās citu citai blakus, izvēloties starp tām, datoram startējoties”). Lai vai kā, mēs nevēlamies rīkoties pēc noklusējumiem. Tāpēc izvēlamies “Specify partitions manually (Advanced)”(“Nozīmējam partīcijas manuāli”) un spiežam “Forward”(“Uz priekšu”). 
[img]https://bildites.lv/images/988yhi0o789mycj1qa5k.jpg [/img] Attēlā zemāk parādīts kā izskatīsies izvēlnes logs ar
“Specify partitions manually (Advanced)”opciju. Spiežam “Forward”(“Uz priekšu”). 
[img]https://bildites.lv/images/e1rkxxu8hkglg3k9xrpv.jpg [/img] Ja cietnis nesatur partīciju tabulu, izvēlamies
“New Partition Table…”, lai to izveidotu. Pretējā gadījumā šo posmu izlaižam un vēršam skatu nākamajā attēlā. 
[img]https://bildites.lv/images/xt5i7gsljfl6maxvmpp.jpg [/img] Tagad varam sākt veidot partīcijas. Konkrētajā gadījumā veidosim šādu diska daļu sistēmu:
• /boot• swap• /• /homeTas būtu viss, kas nepieciešams
mājsaimniecībasgalda datoram vai piezīmjdatoram. Izvēlamies brīvo vietu, kā parādīts attēlā, un nospiežam “Add…”pogu. 
[img]https://bildites.lv/images/3s5hka0ultkkc9hnfaml.jpg [/img] Pirmais cietņa nogabals izveidojams /boot vajadzībām. Kā jau tika rakstīts agrāk, 256 Mb ir vairāk nekā nepieciešams (
sk. šeit“Use as”– formatēsim kā “Ext4 journaling file system”. Izveides jeb montēšanaspunkts ( “Mount point”) – /boot. Spiežam “OK”. Jāatceras, saknēšanās partīcijai var izmantot arī kādu nežurnalējamu sistēmu, piemēram, Ext2.
[img]https://bildites.lv/images/elsiu0x1pykz979qjiyz.jpg [/img] Pēc pirmās vismazākās partīcijas izveides izvēlamies
free space(brīva vieta) un spiežam “Add…”, lai izveidotu nākamo nogabalu. Š ādi rīkosimies ikreiz, lai veidotu atlikušās partīcijas. 
[img]https://bildites.lv/images/lbf2v181mwj0g52q0z.jpg [/img] Tagad veidosim swap-u. Ja strikti pieturamies pie Unix tradīcijām un veidojam to divtik lielu, cik liels ir operatīvās atmiņas apjoms mūsu datorā, tad konkrētajā gadījumā tie būs 6000 Mb (6Gb).
“Use as”opcijai izvēlamies “swap area”un “OK”. Atgādināšu, ka, gadījumā, ja /boot partīcija netiek veidota, swap vēlams veidot pašu pirmo, lai šis nogabals atrastos cietņa ārējā ātrajā zonā. 
[img]https://bildites.lv/images/gxzoh1ilyzbxnyml1dw0.jpg [/img] Tā kā Linux Mint 9 vai Ubuntu 10.04 pēc instalācijas aizņem mazāk par 4Gb vietas cietnī, viss, ko atvēlēsim pāri par 4Gb, būs gana labi. Konkrētajā gadījumā saknes katalogam atvēlēsim 20 Gb (lai tomēr nepietrūktu vietas vēlākajām aplikāciju instalācijām, atjauninājumiem u.tml.).
Failu sistēmai un izveides punktam izvēlamies
ext4un /. Atkal spiežam “Forward”. 
[img]https://bildites.lv/images/wig91u4eqh9c9quep72z.jpg [/img] Lūk, arī pēdējais veidojamais diska nogabals –
/home. Varam atvēlēt visu atlikušo brīvo vietu cietnī. Lietosim šo nogabalu kā
“Ext4 journaling file system”, montēšanas punkts – /home. “Forward”. 
[img]https://bildites.lv/images/0whj2o7e9w6wxtbdgq1.jpg [/img] Visbeidzot varam aplūkot visas partīcijas, kuras esam izveidojuši. Ja nepieciešams veikt kādas izmaiņas, izvēlamies konkrētu nogabalu un nospiežam
“Change…”(„Mainītâ€). Kad sistēmas izkārtojums mūs apmierina, spiežam “Forward”un pārējo paveiks dators. 
[img]https://bildites.lv/images/t8rcdycop1hbx1n17ay.jpg [/img] Nobeiguma vietāBrīvība, arī brīvība programnodrošinājuma izvēlē, ir viena no visaugstākajām vērtībām un Linux to piedāvā ar uzviju. Turklāt, tā nemaksā neko, ja vien neskaita rēķinu par elektrību un santīmus tukšas kompaktdiska matrices iegādei. Tāpēc autors novēl izbaudīt Linux piedāvāto brīvību ikvienam, kas uzdrīkstējas pamēģināt ko jaunu un nebijušu. Jo vienīgais, kas lietotājam būs patiesi nepieciešams – vien drosme būt brīvam.
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā
Apskati
