Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Ubuntu/Mint instalēšanas ilustrētā pamācība – 2. daļa
page-hit-rankingpieslīpētsģenētiskās mātes
Noklusējuma instalēšanas process ir paveicams gana viegli, tiesa, noklusēti izveidojamās partīcijas nespēs nodrošināt lietotāja privāto datu pilnīgu izolētību no sistēmas failiem un automātiskāar roku
Vienkāršības labad šajā apskatā Linux Mint tiks instalēts tukšā cietnī, kas nesatur citas operētājsistēmas, piemēram, Windows. Ja tomēr interesents vēlas instalēt Linux blakus Windows, autors pieņem, ka lietotājs ir pratis izveidot no Windows izolētu cietņa nogabalu Linux vajadzībām, izmantojot jebkādus pieejamos diska dalīšans rīkus (piem., EasyBCD no NeoSmart Technologies (bezmaksas 32-bit versijām), Parted Magic, GParted vai arī maksas Partition Magic, vai jebkādus citus), kā arī laikus ir parūpējies par svarīgu datu rezerves saglabāšanu.
Procedūra
Kad attiecīgas distribūcijas instalācijas pakotne (visdrīzāk tas ir .iso fails) ir lejuplādēta, iededzināta kompaktdiskā kā diska “tēls” (image, образ диÑкаopcija
Instalēšanas pirmie trīs soļi šajā apskatā ir izlaisti gan bilžu vietas ekonomijas nolūkā, gan tāpēc, ka nekas vairāk par “Forward” pogas nospiešanu no lietotāja netiek prasīts.
Attēlā apakšā redzams, ka cietnis ir tukšs. Noklusējuma opcija tomēr ir “Erase and use the entire disk”“This computer has [operating system XYZ] on it”“Install them side by side, choosing between them at startup”“Specify partitions manually (Advanced)”“Forward”
[img]
Attēlā zemāk parādīts kā izskatīsies izvēlnes logs ar “Specify partitions manually (Advanced)”“Forward”
[img]
Ja cietnis nesatur partīciju tabulu, izvēlamies “New Partition Table…”
[img]
Tagad varam sākt veidot partīcijas. Konkrētajā gadījumā veidosim šādu diska daļu sistēmu:
• /boot
• swap
• /
• /home
Tas būtu viss, kas nepieciešams mājsaimniecības“Add…”
[img]
Pirmais cietņa nogabals izveidojams /boot vajadzībām. Kā jau tika rakstīts agrāk, 256 Mb ir vairāk nekā nepieciešams (sk. šeit“Use as”“Ext4 journaling file system”montēšanas“Mount point”/boot“OK”
Jāatceras, saknēšanās partīcijai var izmantot arī kādu nežurnalējamu sistēmu, piemēram, Ext2.
[img]
Pēc pirmās vismazākās partīcijas izveides izvēlamies free space“Add…”
[img]
Tagad veidosim swap-u. Ja strikti pieturamies pie Unix tradīcijām un veidojam to divtik lielu, cik liels ir operatīvās atmiņas apjoms mūsu datorā, tad konkrētajā gadījumā tie būs 6000 Mb (6Gb). “Use as”“swap area”“OK”ātrajā zonā
[img]
Tā kā Linux Mint 9 vai Ubuntu 10.04 pēc instalācijas aizņem mazāk par 4Gb vietas cietnī, viss, ko atvēlēsim pāri par 4Gb, būs gana labi. Konkrētajā gadījumā saknes katalogam atvēlēsim 20 Gb (lai tomēr nepietrūktu vietas vēlākajām aplikāciju instalācijām, atjauninājumiem u.tml.).
Failu sistēmai un izveides punktam izvēlamies ext4/“Forward”
[img]
Lūk, arī pēdējais veidojamais diska nogabals – /home
Lietosim šo nogabalu kā “Ext4 journaling file system”/home“Forward”
[img]
Visbeidzot varam aplūkot visas partīcijas, kuras esam izveidojuši. Ja nepieciešams veikt kādas izmaiņas, izvēlamies konkrētu nogabalu un nospiežam “Change…”“Forward”
[img]
Nobeiguma vietā
Brīvība, arī brīvība programnodrošinājuma izvēlē, ir viena no visaugstākajām vērtībām un Linux to piedāvā ar uzviju. Turklāt, tā nemaksā neko, ja vien neskaita rēķinu par elektrību un santīmus tukšas kompaktdiska matrices iegādei. Tāpēc autors novēl izbaudīt Linux piedāvāto brīvību ikvienam, kas uzdrīkstējas pamēģināt ko jaunu un nebijušu. Jo vienīgais, kas lietotājam būs patiesi nepieciešams – vien drosme būt brīvam.
Jo vienīgais, kas lietotājam būs patiesi nepieciešams – vien drosme būt brīvam. – Un daudz brīva laika labojot bugus uc drazu!!! 😀
, lai šis nogabals atrastos cietņa ārējā ātrajā zonā. – Kāpēc?????????????
Tas dēļ tā, ka lasīšana/rakstīšana cietņa ārējos trackos ir ātrāka un tā ir ātrā zona. Tā ir vienkārša fizika – cietais ripo ar konstantu rpm, tādēļ vienā apgriezienā no “ārmalas” var nolasīt vairāk, kā no “iekšmalas” (ārmalā ir izvietots vairāk sektoru).
Atgādināšu, ka, gadījumā, ja /boot partīcija netiek veidota, swap vēlams veidot pašu pirmo, lai šis nogabals atrastos cietņa ārējā ātrajā zonā. – Kāpēc?????????????..
Hārds ir vislēnākā komponente. Swaps būtībā ir “virtuālā”atmiņa uz hārda gadījumos, kad pietrūkst RAM. Tāpēc, pienākot brīdim, kad sistēmai jānolasa iz-swap-otie dati, uz hārda novietotā peidžfaila nogabala nolasīšanas ātrums kļūst akūti, dažkārt pat kritiski svarīgs.
The hard disk is much slower than regular memory so anything that can be done to increase the speed of the swap file translates to improved performance.
Bet patiesībā dekstop kompim ar pietiekamu RAM daudzumu tā manuprāt ir matu skaldīšana. Turklāt, vai tad moderniem diskiem tā atrašanās vieta uz diska vienmēr fiziski sakrīt ar to, ko parāda gparted?
+1 aomaUn paldies autoram!
Viens jautājums – vai kāds ir pētījis kuru failsistēmu izmantot labāk – ext3, ext4, ReiserFS? Ar ko kura ir labāka?
Hmm, un kā klastera izmērs ietekmē OS darbību?
Jā tas linux nebeidz pārsteigt sencim datoram ar Ubuntu 8.04 nobeidzās mātes plate, kondensatori uzpūtušies un mātene nepalaižas.
Nu ko uzliku citu mātes plati turklāt šoreiz ar amd proci.
Viss aizgāja bez problēmām linuxis visu atpazina un pat nav vēlēšanās pagaidām jaunāku distru likt virsū, jo vecais labais 8.04 LTS strādā kā
Š veices pulkstenītis.
..vai kāds ir pētījis kuru failsistēmu izmantot labāk – ext3, ext4, ReiserFS? Ar ko kura ir labāka?
Ext4 ir pati jaunākā *nix FS, kas stājusies Ext3 vietā, ja nemaldos, sākot ar Ubuntu Karmic. Faktiski Ext4 ir evolucionējusi Ext3.
ReiserFS esot izcila FS darbam ar maziem failiem + īpašs uzsvars likts uz defragmentāciju on-the-fly. Bet, kopš tās autors Hanss Reizers ir parādījis savai vecenei, kur ir viņas īstā vieta, un apracis dārzā
..un kā klastera izmērs ietekmē OS darbību?
Š eit LV – šaubos, vai kāds ir veicis tādu pētījumu, lai gan –
Labāk painteresēties ārzemju resursos pie grandiem:
vai kaut vai
Kubuntu forums
Var sazināties pa tiešo ar Minta dev-iem (angliski). Tur vienmēr esmu saņēmis argumentētas atbildes:
Var jautāt PeppermintOS (svaiga stupid-fast OS) forumā
P.S. Lielas cerības Linux kopienā saistījās ar Sun izstrādāto ZFF (izmantota “soļarkā”), bet, kopš Oracle ir aprījusi SUN, ZFS diezin vai tiks implementēta Linux-ā, jo ir pārāk “komercializēta” FS – patenti-špatenti un tamlīdzīga figņa… ZFS konkurents ir btrfs (“butter FS”;), šobrīd gan tā vēl ir “unstable”.
Par to Reiseru – žēl, ka tā… Tak vajadzēja šamējo ielikt vieninieka kamerā un iedot kompi – lai tak strādā. Jā, production team pieslīpēs esošo FS, bet jaunas idejas production team netaisa… tādu veču ar smadzenēm ir tik maz…
Vēl viens jautājums par Linux:
Bieži vien ir dzirdēts apgalvojums, ka Linux-am vīrusi nav. Tas tā gluži nav – ir daži vīrusi. Un tāpēc vajadzētu laiku pa laikam noskanēt… nu kā ar cureit priekš win. Vai Linuxam ir antivīruss atbilstošs idejai kā cureit? Vai varbūt ir kāds ātrs antivīruss kā Avira?
ClamAV laikam būs vispopulārākais:
Mintam var palasīt:
vai
Ir, kas lieto AVASTu –
CureIT izstrādātāji piedāvā arī
P.S. Oftopiks – ja gribi pamēģināt Linux, daži skopi vārdi par darba vidi.
KDE – smagnēja vide. Vajadzīgi labi dzelži (man personīgi KDE, neraugoties uz tā fenomenālām pārveides iespējam, atgādina Vistu).
Gnome – veidots kā KDE alternatīva. Arī smags desktop environment-s.
Xfce, kaut sākotnēji veidot kā viegls desktops, arī lēnām tuvinās Gnomam.
Vieglie, minimālistiskie uz zibenīgie – LXDE, Fluxbox.
iedveš jaunu elpu vecajos dzelžos. Distras izvēlei iesākumam ieteikšu tomēr Mint, nevis *buntu – kaut vai multimedia, džavas un flash tūlītēja atbalsta dēļ.
ClamAV
paskanēju un neizskatās, ka tos rezultātus var uztvert nopietni
vai tomēr?
advancedeasy
Preses relīzes