[imgl]https://notepad.lv/userpix/29_internets_uzbrukumi_kars__logo_1.jpg[/imgl] Pašlaik uzbrukumi caur internetu gan skaita, gan bīstamības ziņā ir pirmajā vietā kaitīgo programmatūru vērtējumā. Piemēram, 2010. gada otrajā ceturksnī Kaspersky Lab ir bloķējusi vairāk nekā 157 miljonus lietotāju datoru inficēšanas mēģinājumu, kas veikti ar interneta starpniecību. „Lai pievilinātu lietotājus kaitīgajiem resursiem, ļaundari izmanto cilvēciskās vājības – bailes, ziņkāri un azartu. Arvien aktuālāka kļūst likumīgo resursu piesārņošanas problēma,†analītiskajā rakstā „Bīstamais internets†stāsta Kaspersky Lab vīrusu analītiķis Jevgeņijs Asejevs.
Parasti uzbrukums tīmeklī sastāv no diviem posmiem – lietotāja pārejas uz kaitīgo resursu un kaitīgās izpildāmās datnes lejupielādes viņa datorā. Lai to veiktu, ļaundarim ir divas iespējas – piespiest lietotāju to izdarīt vai veikt slēptu blakusielādi.
Pirmajā gadījumā kibernoziedznieki izmanto surogātpastu, kliedzošus reklāmkarogus un meklētājprogrammas „melno†optimizāciju. Bieži vien surogātpasts satur kaitīgo izpildāmo failu vai kaitīgā resursa saiti. Ļaundari aktīvi izmanto psiholoģiskās manipulācijas metodes, lai piespiestu lietotājus sekot saitei un/vai lejupielādēt un instalēt kaitīgo datni, piemēram, sāk ziņojumu ar atsauci uz it kā karstu jaunumu vai izliekas par populāriem interneta resursiem vai uzņēmumiem. Būtībā – izmanto cilvēciskās vājības: bailes, ziņkāri un azartu.
Savukārt slēptās blakusielādes gadījumā datora inficēšana notiek lietotājam nemanot un neprasa viņa piedalīšanos. Lielākā daļa šādu uzbrukumu notiek caur inficētiem leģitīmiem resursiem. Parasti blakusielādes uzbrukumos nav vajadzības ievilināt lietotāju kaitīgajā mājaslapā – viņš pats tajā nonāk, klejojot internetā. Piemēram, tā var būt ziņu vietne vai interneta veikals.
Interneta uzbrukumā iesaistītās personas – sākot ar īpašniekiem interneta resursiem, kuros tiek izvietoti reklāmkarogi, līdz saistīto programmatūru dalībniekiem – nopelna uz godīgo lietotāju rēķina, izmantojot viņu naudu, personisko informāciju, datoru jaudu utt.
„Justies droši var tikai pastāvīgi atjaunojot aktīvi izmantojamo programmatūru, īpaši to, kas darbojas kopā ar interneta pārlūku,†uzsver Jevgeņijs Asejevs. „Svarīgi, lai datorā būtu instalēts mūsdienīgs kompleksais drošības risinājums ar signatūru datubāzēm, kas tiek nemitīgi atjauninātas. Kopumā – vajadzētu ļoti piesardzīgi izturēties pret informāciju, kas iegūta no tīmekļa.â€
Lai izlasītu visu rakstu „Bīstamais internetsâ€, skatiet vietni Securelist.com https://www.securelist.com/ru/analysis/208050652/Nebezopasnyy_internet.
– bailes, ziņkāri un azartu
Es šo sauktu vienā vārdā – par stulbumu ; ). Kādas bailes sēžot savā istabā pie pc jel?! Bet nu labi ka ir kā ir – nebūtu vientiesīšu, nebūtu AV kompāniju un citu siltu darbavietu.
Vēl var pievienot lētticību – ļoti izplatītu cilvēku īpašību. Ja agrāk ļautiņi svēti ticēja visām muļķībām, ko drikāja avīzēs un pļurināja pa radio un tv, tad tagad kā ”drošs” ziņu avots pārsvarā tiek pieminēts internets.
Aizver muti, dievs pastāv, TÄ€ TEICA INTERNETS !!!! :@
Tu esi 99’999’999’999 šīs lapas apmeklētājs lai saņemtu savu balvu 999’999LS un 4G iPhone lūdzu griezies šeit … https://bit.ly/YJcAa
.
