Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › Aptaujas › Vai tā mēs izglābsim planētu?
Pasaules Dabas Fonda“Zemes stunda ir simbolisks pasākums un tās mērķis nav enerģijas taupīšana vienas stundas ietvarosâ€, tādēļ ikvienam būtu jāizslēdz apgaismojums â€lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā un pievērstu uzmanību vides problēmām un to risināšanas iespējām vai vienkārši padomātu par planētas vides nākotni un savām iespējām to ietekmētâ€
Nu nav jēgas no šādām akcijām, nav.
Lielākie izmešu radītāji pat netaisās kaut ko ierebežot, jo tas sit pa kabatu, loģiski. Tad nu vismaz kaut muļķīga akcija jāuzrīko, lai cilveciņi domā, ka kādam tas rūp.
Š ā video kanālu vispār iesaku abonēt, ja patīk daudz ko uzzināt. 🙂
PDF aicina:
31. martā no 19:00 Teātra bārā (Lāčplēša ielā 26) kopā ar Pasaules Dabas Fonda pandu sāksies Zemes stundas 2012 gaidīšanas pasākums, uz kuru aicināts ikviens, kas Zemes stundu grib sagaidīt draudzīgā un muzikālā atmosfērā.
[img]
Paskatīsimies uz to no citas puses. Š…emsim vidējo elektroenerģijas patēriņu uz vienu mājokli- vidēji 100kWh. Mēnesī 30 dienas, dienā izlietojam aptuveni 3.33Kwh, stundā 0.13875kWh. Latvenergo ir aptuveni 1 miljons klientu, rupji rēķinot- ja viss miljons klientu uz stundu izslēgtu elektrību, tiktu ietaupīti 138 750kWh, jeb rēķinot pēc pamata tarifa – 14 901 lats un 75 santīmi.
5 miljoni lietotāju pa 0.13875kWh – 693 750kWh ietaupījums
10 miljoni lietotāju pa 0.13875kWh – 1 387 500kWh
100m – 13 875 000kWh
500m – 69 375 000kWh
1000m – 138 750 000kWh – 14 901 750 Latu. Stundā. Un nepiemirsīsim, ka lai arī cik ļoti mēs neienīstu vietējos tarifus, salīdzinot ar pārējo pasauli, tie ir smieklīgi.
Tas tā, lai saprastu mērogus šim jaukajam pasākumam.
Morāle – sistēma ir sa*ista tieši tik daudz, cik sa*isti ir tās zemākie posmi 🙂 Get it?
Pilniigi bezjeedziigs pasaakums.
SO HARDCORE
[spoil][img]
– iegādāties jaunās spuldžu tehnoloģijas
– nepirkt vairāk spuldzes tikai tāpēc, ka ‘patērēs tik un tā mazāk’
– energo taupošs TV nenozīmē, ka jāņem lielākais
-sēžot tumsā aizdomāties, ka varbūt var izmantot sabiedrisko vai velo
-nepirkt preces, kurām iepakojums>prece (arī lieks energo patēriņš, to saražojot)
utt
Es ik dienas ar šo saskaros, kāds klients nesamaksā laikā, tālāk kavēju pats savus maksājumus, kur no manis ir atkarīgi arī citi, viņiem nav ienākumu, so viss aiziet pa ķēdi, tā jau tā Krīze arī radās, notika pāris mega lieli uzmetieni un viss pa burbuli.
lielāko vairāk
jo ir situācija, kad tiek apgūta energotaupoša tehnoloģija, un cilvēks izdomā paņemt vairāk, nekā vajag, jo ‘energoefektīvs taču, baigi ietaupu’
rezultātā ietaupījuma nav un iespējams globālais patēriņs ir lielāks, jo pieaug vienību skaits, kas jāsaražo
par Tavu piemēru – ķēdes reakcijai pilnībā piekrītu, bet ne jau boikots vai kas cits to ietekmē. nepirks viena ražotāja, pirks cita ražotāja preces un ‘neredzamās tirgus rokas’ visu nokārtos
lielā problēma jau ir tāda, ka lai ekonomika nenobruktu, ir nepieciešama nemītīga attīstība. bet tas nav iespējams.
Piebalsoju arī grisha un Werneo teiktajam.
Preses relīzes