Karodziņš aiz mašīnas stikla simbolizē domu. Un tā doma 90% gadījumu skan apmēram šādi: “Es esmu krievs, daļa no visvarenākās nācijas, Krievijā dzīve zeļ un plaukst, latvieši ir nulles, Latvija ir mana zeme”. Š is karodziņš vēsta par nacionālismu. Un vienīgais nacionālisms, kas Latvijā būtu pieļaujams, ir latviskais ;).
Š āda karodziņu kāršana ir klaja sāls bēršana uz brūcēm. Mēs taču visi zinām, ko mūsu lielais kaimiņš ir izdarījis ar šo valsti (protams, ne viņš viens)?
Runājot par amīšu karogiem, tos parasti nēsā tie, kuriem vnk nav naudas un iepērkas lietoto apģērbu veikalos. Saprātīgi domājoši indivīdi karodziņus un ģērbonīšus nenēsā. Ja atskata tos, kam vnk nav nekā cita ko vilkt (second-hand no US), tad tie ir prātā sisti cilvēki, kas domā, ka viņa piederība rus/kādai citai nācijai padara viņu labāku par ikkatru latvieti/jebkuru citas nācijas pārstāvi.
Par tautību vispār nav ko lepoties, ar to piedzimst, to neizvēlas – lepojies ar saviem panākumiem. A tiem, kas dzīvē nulles, un nav ar ko lepoties, piesprauž savai grabažai Krievijas karodziņu; ja pat grabažas nav – uzvelk urļaku cepurīti ar milzu karogu uz tā, tad dodas savās ikdienas gaitās uz centrāltirgu.
.
