[imgl]https://notepad.lv/userpix/1778_zndeclwr52tao18y0w3a_1.png[/imgl]Arī, nevis tikai. Pēdējās desmitgades laikā Saules izdalītā enerģija ir samazinājusies. Līdz šim tas licis domāt, ka tādēļ Zeme tiek sildīta mazāk, nevis vairāk. Tātad pie globālās sasilšanas vainojamas cilvēku darbības rezultātā atmosfēras augšējos slāņos nonākušās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, visvairāk – fosilā kurināmā (dabasgāzes, ogļu un naftas produktu) sadegšanas procesā izdalītais oglekļa dioksīds, ar visiem labi zināmo formulu CO2. Un, protams, arī govju un dažādu tauru gremošanas trakta darbības rezultātā izdalītais metāns (ar piebildi, ka vispasaules ragulopu genocīds nav pagaidām paredzams, jo šī ietekme vērtējama kā niecīga un neievērojama).
[align=justify]Oglekļa dioksīds gan joprojām ir un paliek gāze, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu (jeb siltumstarojumu). Tas ir fakts, par ko debates nav vajadzīgas. Taču cik lielā mērā – par to joprojām strīdas zinātnieki un mēbeles lauž vienas vai otras puses kaislīgi piekritēji. Pavisam nesen zinātnieku rīcībā nonākuši jauni dati, kas noteikti nepatiks “zaļajiem” ar īpaši kantainām galvām. Londonas Impērijas koledžas un Kolorado universitātes zinātnieki izanalizējuši detalizētus saules izdalītās enerģijas rādījumus laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam, iegūtus no NASA Solar Radiation and Climate Experiment (SORCE) satelīta. Un secinājuši, ka, lai gan Saules enerģija kopumā ir mazinājusies, redzamās gaismas un īsviļņu infrasarkano staru spektrā tā tomēr ir – tieši pretēji – palielinājusies.
Š is īsviļņu infrasarkanais starojums īpaši labi spēj izlauzties cauri atmosfērai. Šªdeņu un zemes plašumi, kā arī objekti, priekšmeti un cilvēki reemitē garāku viļņu siltumstarojumu, kas atmosfērai izlauzties cauri pretējā virzienā – atpakaļ kosmosā, nespēj. Tas liek domāt, ka pie globālās sasilšanas vainojama Saule, kas pēdējās desmitgades laikā šo planētu sildījusi vairāk kā parasti.
Pētījuma galvenā autore, Impērijas koledžas profesore Joanna Haigh gan norāda, ka šie dati vēl jāpārbauda, laika posms ir salīdzinoši īss, nepieciešami plašāki Saules aktivitātes pētījumi. Attiecīgi – neko konkrētu apgalvot vēl nevar. Vēl profesore piebilst, ka Saules darbībai, iespējams, nav radikālas ietekmes uz klimatu vienā vai otrā virzienā, jo Saules darbība, kā secināts jau iepriekš, ir cikliska.
Jebkurā gadījumā, šis pētījums norāda, ka zināšanas par Saules ietekmi uz klimatu mums joprojām ir visai mazas un, iespējams, ka pašreizējie klimata modeļi būs jāpapildina. Atsevišķi pētījumi, par piemēru, Hohenheimas Universitātes Botānikas institūta veiktā koku riņķu analīze Kolas pussalā, pat liek domāt, ka arktiskie plašumi kādreiz bijuši zaļāki par zaļiem.
IT cilvēkiem un citiem zvēriem, kas ar šādām zinātnēm ja nodarbojas, tad tikai garāžas līmenī, pietiek ar šo, lai teiktu: visticamāk, Saules darbībai bijusi vismaz tikpat liela loma (vaina) pie globālās sasilšanas kā cilvēku darbībai. Un tādējādi attaisnotos savā un citu priekšā, liekot savos PC korpusos iekšā Fermi, kurinot tos 24/7, “kačājot” dažādus izklaides materiālus, aizmirstot izslēgt lampu, TV, gludekli, un lieku reizi iespiežot grīdā savam, ar trīsarpuslitrīgo dzinēju apgādātajam, triecienmobīlim :>
Avoti:
.
