Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Vairākas Eiroparlamenta komitejas noraida pretpirātisma līgumu ACTA
Taču šo trīs komiteju nostāja nav saistoša Eiroparlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA), kas 21.jūnijā balsos par ieteikumiem Eiroparlamenta nostājai un rīcībai attiecībā uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tālāko virzību. Pēc tam Eiroparlamentam kopumā būs balsojumā jāpauž sava nostāja par nolīgumu, norādīja preses dienestā.
Eiroparlamenta Juridisko jautājumu komiteja (JURI) izvērtēja ACTA ietekmi uz tiesībām ES un nobalsoja pret pretrunīgi vērtētā nolīguma apstiprināšanu Savukārt Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) izvērtēja ACTA atbilstību ES Pamattiesību hartai un norādīja, ka ACTA pārkāpj pamattiesības. Tikmēr, izvērtējot ACTA ietekmi uz ES nozarēm, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja balsojumā atbalstīja nostāju, ka ACTA nenodrošina dažādu tās mērķauditoriju tiesības un brīvības.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām ir apturējis ACTA virzību ratificēšanai Latvijas Republikas Saeimā.
Kā redzam, nemaz tik raiti ACTA pieņemšana nenotiek, vismaz ne tik raiti, kā to vēlētos lobiji, kas šo mūziku pasūtījuši. Sabiedrības liktie sprunguļi pamatīgi bremzē šo procesu. Bail iedomāties, kas Latvijā notiktu, ja ACTA pieņemtu, ņemot vērā jaunākās AKKA/LAA aktivitātes – šī organizācija jau tiktāl zaudējusi mēra sajūtu, ka mēģina iekasēt 126 Ls no audžuģimeņu labdarības pasākuma organizatoriem

[img]
(LETA foto)
Mob operātori un LTC ņem naudu par ziedojumu nummuriem. Par to neviens neko nepīkst.
Ganjau tas audžuģimeņu pasākums maksā par vērmaņdārza izmantošanu, aparatūru u.tml.,
Nav skaidrs kādēļ pasākuma izdevumu sarakstā tiek izcelta viena konkrēta pozīcija un tiek paziņots ka tas ir amorāli?
Š…emt naudu par mūziku ir amorāli, bet par amm es nezinu… aparatūru un portatīvajām tualetēm nav amorāli ?
Kopš laikiem, kad kārtīgi pastrādājuši cilvēki pie galda ēda un menestreļi pa priekšu lēkāja, cerībā pārspēt saimnieka dogus sacensībā par kādu ne parāk apgrauztu kaulu, šamāju (patiesībā lielo ierakstu kompāniju) apetīte ir augusi ne pa jokam, ir nonācis pat tik tālu, ka par visai apšaubāmas kvalitātes trobeli, kuru manas ausis pilnībā ignorē, man būs jāmaksā piespiedu kārtā!
Es vēl neko nesaku par cilvēkiem, kuriem ir talants un mūzika ir tas, ko viņi patiešām jūt kā savu aicinājumu, bet ne jau šīs no jeņķiem ieviesto šoveļu zvaigznes, kas iedomājušies par mūziķiem nosaukties.
Ja skaņdarbs man patīk, un vēlos to dzirdēt sev tīkamā laikā un vietā, labprāt samaksāju, bet ne jau nu par visu to tuftu, ko pašlaik kā ar āmuru dzen galvā praktiski visas modernās mūzikas ne ar ko neatšķirīgās radiostacijas.
Man vairāk ir neizpratne par Radio klausīšanos un datu nesēju nodevu. Vislielākā, protams, ir par datunesējiem, kas balstīts uz “varētu, varbūt, iespējams”. Tas, lūk, ir sviests.
Tikpat labi, varbūt nopērkot nazi ieiet cietumā kādu gadu atsēdēt, kas zin, varbūt kādu noduršu. (aizņemts piemērs)