1) Ir filmas, kuras ir vērts saglabāt, it īpaši tad, ja nedzīvo viens. It īpaši tad, ja cieņā ir LV tulkojums ar labu attēla kvalitāti, lai pēcāk nav ar uguni jāmeklē.
2) Ja ir bērni, tad arī nākas iekrāt bērnu/pasaku filmu kolekciju.
3) Nereti mēdz būt arī tādas situācijas, kad jāpaķer skatāmais priekšdienām. Nesen pat ieķēru dokumentālo filmu paku, kas svēra virs 150GB – nu un? Man uz sitiena nav ne laika ne vēlēšanās to skatīties – šobrīd esmu noskatījies tik vienu filmu, bet pārējās izšķirošu un noskatīšos varbūt tik gada laikā. Tāpat arī laicīgi parasti ieķeru sev interesējoša filmas, bet skatos tik tad, kad uztaisu sev filmu vakaru (un tas, saprotami, ka nenotiek katru dienu, bet, kad uznāks luste – man būs no kā izvēlēties). Rezultātā man no 4TB diska – puse jau pilna (ok, viss jau nav tikai filmas), bet neredzu arī jēgu iespringt. Kad vajadzēs, tad nodzēšišu redzātās filmas, kurām neredzēšu vairs aktualitāti.
A, pēc principa – “noskaties un izdzēs” – vairāk ir piemērots tiem, kam dzīvo vieni. Man atkal ir tā, ka ir filmas, kuras skatos viens, ir kuras kopā ar sievu, ir kuras pat redzēt negribi – bet to skatīsies citi. Un nodzēst filmu ar uzreiz nevar – varbūt filmu vēl skatīsies viens lielais puika, tad vēl otrs…un par mazo bērnu filmām nerunājot – tās sīkie var malt 100x un neapnīk…
200GB mūsdienās tas ir smieklīgi, tur nu par visiem 100 jāpiekrīt lietotājam – Ralfie. Vienīgais, kas nāk prātā, ja knapinās ar vienu laptopu, kuram ielikts tik viens SSD / mazs HDD disks. Saprotu, tagad jau tas modē – visi lieto / pērk tik laptopus. Man arī mājās ir vairāki, lai viens otram netraucētu, bet visa lielā krātuve ir uz centrālā PC.
.
