Vēlreiz par HDD – meistara ieteikumi
- This topic has 14 atbilde, 11 voices, and was last updated pirms 12 years, 8 months by
.
Tiek skatīts 1 ieraksts (no 15 kopumā)
-
Mēs jau esam rakstījuši par cietajiem diskiem un to diagnostiku (1). Š oreiz tēmu turpināsim ar tēzēm, kas varētu palīdzēt drošai datu saglabāšanai. Ja ir vēlēšanās un interese, mazliet sīkāk šo varat izlasīt oriģinālrakstā vietnē 3dnews.ruVispārējie datu zudumu iemesliAparatūras defekti – 40%
Lietotāja kļūdas – 20%
Software (OS, programmas, draiveri) kļūdas – 13%
Tīši datu bojājumi (zādzības, sitieni) – 9%
Datorvīrusi – 6%
Katastrofas (ugunsgrēks, plūdi) – 3%
Š oreiz atstāsim līkās rokas un zagļus mierā un pievērsīsimies tikai aparatūras defektiem. Galvenās problēmas būtu šādas:
1. HDD nestartējas– bojājums elektronikas platē 2. HDD startējas, bet neiegriežas. Dzirdama dūkoņa, kaukšana, klikšķi– salipušas galviņas vai nosprūdis motora gultnis. Pazīme – stipri karst vadības mikroshēma 3. HDD normāli startējas un iegriežas, bet BIOS to nepazīst– nobrukusi mikroprogramma (firmware), kas atrodas uz ROM vai dienesta sektoriem uz plāksnēm 4. HDD startējas, bet klaudz un netiek atpazīts– neatbilst dati uz ROM un dienesta zonā. Tā gadās, ja kāds mēģina nomainīt elektronikas plati. Var būt arī galviņu bloka vai vadības mikroshēmas bojājums 5. HDD tiek atpazīts, bet čīkst, klab, čaukst– daudz defektu uz darbvirsmas 6. HDD atpazīst, bet datus nolasīt nevar– dienesta zonas moduļu, pirmām kārtā translatora bojājums; pēdējais atbild par loģisko LBA-adrešu pārvēršanu fiziskās ar defektu tabulas klātbūtni Ko darīt, ja radies kāds no šiem defektiem? Nekādā gadījumā necensties pašam ko izjaukt, bet akurāti izņemt HDD no datora un nogādāt to specializētā firmā diagnostikai (un datu atjaunošanai). Solīdas firmas par pliku diagnostiku maksu neprasa.
Kādu HDD izvēlēties?Š is jautājums ir viens no visbiežāk uzdotajiem forumos. Mūsdienās vairs nav izteiktu līderu un
lūzerušai jomā; visu kompāniju ražojumi ir aptuveni līdzīgi kvalitātes ziņā. Protams, gadās neveiksmīgi modeļi, bet to nav tik daudz. Vairāk uztrauc “silent upgrade”, ko iecienījušas daudzas firmas, īpaši Western Digital. Pieņemsim, ka 1 TB HDD pēc projekta jābūt 3 x 333 GB magnētiskām plāksnēm. Pēc kāda laika inženieri atskārtuši, ka var tīri labi iztikt ar divām 500 GB plāksnēm, ar to ietaupot uz pašizmaksu. Bet kā šī pašdarbība atsauksies uz datu drošību – tas ir cits jautājums. Tātad pērkot konkrēta modeļa HDD, mēs nekad nezinām, kas tur būs iekšā.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_wd20ears_1.jpg [/img] Ja esam nolēmuši pirkt HDD, nekad nevajag ņemt
svaigupreci. Konkurenti nesnauž, tāpēc jaunie modeļi tiek cepti mērkaķa ātrumā un ne vienmēr pietiekami pārbaudīti. Optimāli būs vismaz pusgadu veci modeļi, kuros jau pagūts pielabot kļūdas un internetā būs atrodamas atsauksmes. Un tādiem var rēķināties arī ar zemāku cenu. Ir sadzīves klases HDD un serveru HDD. Pēdējie (Seagate ES.2/Constellation 2, Hitachi Ultrastar, WD RE4/VelociRaptor) tiek montēti no īpaši augstvērtīgiem materiāliem, tiem ir labāka firmware, pilnīgāka konstrukcija. Serveru HDD paredzēti ilgstošam darbam 24/7 režīmā (MBTF līdz 2 miljoniem darbstundu), ir izturīgi pret pārkaršanu un tiem ir 5 gadu garantija (sākot ar 2012. gadu – 3 gadi).
Trūkumi – samazināts ieraksta blīvums un 1,5-2 reizes augstāka cena pie vienāda apjoma.
Ja HDD būs paredzēts liela apjoma mediju failu glabāšanai (filmas, mūzika), ļoti gudrs risinājums ir
zaļoHDD izvēle. Zaļajosdiskos plākšņu ātrums apzināti samazināts no 7200 līdz 5400 rpm. No tā gan krītas veiktspēja, bet iespaidīgi palielinās drošība, šāds HDD mazāk silst un tikpat kā netrokšņo. Bez tam tie arī pieder pie vislētākajiem. Ja cietnim nāksies griezt OS, lietojumprogrammas vai datubāzi, jāpadomā par ko niknāku. Tikai tad nekaitēs HDD grozam pierīkot lielizmēra zemu apgriezienu ventilatoru. Ražotāji iesaka diskus darbināt 25-45 grādu temperatūrā ar pieļaujamiem lēcieniem līdz 55 grādiem. Augstāka temperatūra strauji samazina ierīču darbmūžu.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_barracuda_lp_black_hires_1.jpg [/img] HDD ietilpībaMēdz uzskatīt, ka jo HDD ietilpīgāks, jo labāks. Tas ir pilnīgi aplams uzskats datu drošības ziņā. Jo apjomīgāks HDD, jo tas ir trauslāks un sliktāk panes jebkuru, pat nelielu triecienu. Terabaitu diskos lieto 3-4-5 magnētiskās plāksnes, no kurām katra ir 1,6 mm bieza. Rezultātā pakete sanāk smaga, motors to velk kaukdams un karsdams, un palielinātā slodze uz gultņiem nebūt nesekmē drošību. Arī galviņu šādās ierīcēs vairāk, tāpat arī izredzes kādai no tām iziet no ierindas.
Terabitu diskiem vajadzētu būt iesaiņotiem porolonā un putuplastā, bet nereti gadās, ka veikalā to nomet uz letes kā maizes kukuli, un tad rādītājs “#197 Current Pending Sector Count” jau jaunam diskam var uzlēkt mākoņos.
Š ā iemesla dēļ griezt OS gudrāk būtu uz vienplāksnes HDD. Tādi arī mazāk sils. Vairākplākšņu diski derēs filmām un citiem mediju failiem, kur slikto sektoru parādīšanās nav tik bīstama.
Arī pirkt HDD “no rokas” ir liels risks. Nav zināms, ko ierīce līdz šim jau būs pārcietusi, un varbūt pārdevējs jau paguvis noskrūvēt vāciņu, lai uztaisītu apakšējā attēlā redzamo foto. Vislabāk pirkt šo preci solīdā veikalā, kurš piedāvā pilnu ražotāja garantiju: ja reiz jābūt 3-5 gadi, tad arī visus trīs vai piecus nevis minimālos ES 2 gadus.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_hdd3_1.jpg [/img] (1)
https://notepad.lv/raksti/12085/hdd-smart—ka-pareizi-tulkot-testa-rezultatus/
Tiek skatīts 1 ieraksts (no 15 kopumā)
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā
Apskati
