[imgl]https://bildites.lv/images/usylo0gct5z1oo60cgqq.jpg[/imgl]Videokarte ir jebkura vairāk vai mazāk veiktspējīga datora videosistēmas galvenais elements (izņemot pašas lētākās biroja sistēmas ar mikroshēmā integrētu video). Pie videokartes galvenajiem komponentiem pieskaitāmi: grafiskais procesors (NVIDIA to nosaukusi par GPU – Graphic Processing Unit), no kura iespējām lielā mērā atkarīga visas videosistēmas veiktspēja, un videoatmiņa (kalpo dažādo izzīmējamā attēla elementu glabāšanai, ieskaitot grafiskos primitīvus, tekstūras un citus). Videosistēmas veiktspēju nosaka uz datora displeja izzīmējamās grafiskās informācijas apstrādes ātrums.
[align=justify]Katra mūsdienu grafiskā procesora svarīgākie raksturojumi ir:
1) tā taktsātrums – nosaka maksimālo darba apjomu, ko procesors var veikt laika vienībā. Jo lielāks GPU taktsātrums, jo augstāka videokartes veiktspēja;
2) šeideru (īpašas programmas izpildošu pikseļu vai virsotņu procesoru) bloku daudzums, kas nosaka mūsdienu videokartes iespējas apstrādāt grafiskos primitīvus un līdz ar to arī veiktspēju. Pikseļu šeideri ir aktuālāki, nekā virsotņu šeideri, tāpēc bieži to daudzums GPU pārsniedz galotņu šeideru daudzumu. Tomēr pēdējā laikā sakarā ar DirectX 10 iznākšanu, iedalījums pikseļu un virsotņu šeideros zaudē aktualitāti. Tos visus aizvieto vienoti unificēti šeideru bloki, kuri, atkarībā no konkrētās situācijas, spēj pildīt kā pikseļu, tā arī virsotņu šeideru funkcijas (kā arī funkcijas, ko veic ģeometriskie šeideri, kas parādījušies DirectX 10);
3) teksturēšanas bloku (TMU) daudzums, kas nosaka tekstūras veiktspēju (tekstūras atlases un uzlikšanas ātrumu), it īpaši, izmantojot trīslīniju un anizotropo filtrāciju. Vislielākā nozīme TMU blokiem ir salīdzinoši vecās spēlēs „pirmsšeideru laikmetāâ€, kaut arī tagad tie nav zaudējuši aktualitāti;
4) rasterizācijas bloku (ROP) daudzums, kuri veic videokaršu izskaitļoto pikseļu ierakstīšanu buferos un to sajaukšanas darbības. Līdzīgi kā gadījumā ar TMU blokiem, ROP bloku aktualitāte šeideru arhitektūras dēļ nedaudz samazinājusies.
[align=justify]Videokaršu paātrināšana ir to darbība ar palielinātu frekvenci, kas ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā palielināt datora videosistēmas veiktspēju un ir īpaši novērojams mūsdienu datorspēlēs. Nereti paātrināšana ļauj ieekonomēt samērā ievērojamas summas, paceļot (protams, ja izdodas iegūt veiksmīgu eksemplāru) mūsdienu videokaršu jaunāko modeļu veiktspēju uz citu hierarhisko kāpņu pakāpienu. Ir vērts pamēģināt paātrināt videokarti tad, ja videokarte pieskaitāma pie jaunākajiem vai vidējiem līnijas modeļiem. Š ajā gadījumā var iegūt veiktspējas palielinājumu par 10 (paātrināšana vienmēr ir loterija !) līdz 50 (ja ļoti paveiksies) procentiem. Teorētiski, ideāls paātrināšanas variants ir visi iespējamie paātrināšanas paraugi, ko izlaiž vadošie ražotāji. Tomēr pārmērīgi paaugstināta šādu videokaršu cena un paātrināšanas riska (tas nozīmē arī izpriecas) minimums pārvērš šos produktus rotaļlietās.
Videokartes paātrināšana ir pietiekoši nopietna lieta un neveiksmes gadījumā draud ar lielām nepatikšanām, tāpēc, īpaši tad, ja nav pieredzes šajā jautājumā, nav vērts steigties un tiekties pēc augstiem rezultātiem.
Lai paātrinātu AMD/ATI videokartes, var izmantot nelielu servisprogrammu “ATITool”, NVIDIA videokartes -“RivaTuner”. Praktiski jebkuru videokarti var paātrināt ar universālo servisprogrammu “PowerStrip” – visas šīs programmas ir ar īpašām grāmatzīmēm, kur ar to vai citu paņēmienu var iestatīt videomikroshēmas un atmiņas darba frekvences. Vislabāk paātrināšanu veikt pakāpeniski, atmiņas un mikroshēmas darba frekvences paaugstinot ar nelieliem solīšiem pa 10-50 ÐœHz. Pēc katra tāda soļa, jāpārbauda sistēmas darbaspējas „smagajos†3D lietojumos. Š im nolūkam vislabāk noderēs kāds no 3DMark sērijas etaloniem, derēs arī 3D spēle ar maksimālajiem kvalitātes iestatījumiem. Etalonuzdevumu izmantošana ir izdevīga tajā ziņā, ka reizē ar videosistēmas stabilitātes pārbaudi, uzreiz varēs objektīvi novērtētās veiktspējas pieauguma pakāpi. Otrajā gadījumā apvienos patīkamo ar lietderīgo. Pirmajiem paātrināšanas soļiem pietiek ar ātru pārbaudi (palaiž testu – darbojas – iet tālāk), bet pēdējās stadijās testi jāpalaiž ilgāku laiku. Videokartes paātrināšanas laikā dators var „uzkārtiesâ€, kas ar 99% varbūtību liecina par to, ka videokartes GPU ir pārvirstaktēts. Jāpakāpjas vienu soli atpakaļ, kad sistēma vēl ir saglabājusi stabilitāti, un jāturpina virstaktēt (paātrināt) vienīgi atmiņas frekvenci. Ja testa attēlā parādās dažādi kropļojumi (sniegs, svītras, tekstūras izkrišana, u.tml.), sistēma signalizē, ka videoatmiņas iespējas ir uz robežas. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā jāatgriežas soli atpakaļ un tālāk „jādzen†tikai videoprocesors. Bez tam, nevajag aizmirst, ka mūsdienīgo GPU paātrināšana ir samērā apgrūtināta, jo tajā ir vairāki bloki, kas darbojas dažādās frekvencēs. Tāpēc tādās videokartēs vienotas GPU frekvences iestatīšanas vietā vienlaicīgi jādarbojas ar vairākām frekvencēm.
.
