Windows-Linux dual boot un GRUB 2 dīdīšana

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_glogo_2.jpg[/imgl]Š ajā rakstiņā mazāk pieredzējuši datorlietotāji iepazīsies ar dual-boot sistēmām, respektīvi tādām, ar kurām var pilnvērtīgi strādāt gan Windows, gan Linux vidēs. Izvēlēties vēlamo operētājsistēmu tiks piedāvāts pie startēšanas. Mazāk stāstīšu par atsevišķu OS instalēšanu (materiālu par to internetā netrūkst), vairāk pievēršoties sistēmas īpatnībām kopumā. Vēl jāpiezīmē, ka šeit aprakstītie paņēmieni un metodika nebūt nav vienīgie iespējamie. Tos izvēlējos pēc principa “maksimāli vienkārši un ar minimālām iespējām kaut ko sačakarēt”.

Kālab vispār būtu vajadzīga dual-boot sistēma?

Jā, tāds jautājums varētu ienākt prātā… Man tak ir iemīļotais Windows (vai Linux), vai tad ar to nepietiek? It kā jau pietiek, bet kāpēc nepaņemt visu labāko, ko dzīve sniedz? Windows funkcionalitāti un Linux drošību? Gadās, ka viena no OS iziet no ierindas kaitīgās programmatūras vai kļūdainu jauninājumu dēļ – tad ir garantija, ka nevajadzēs pārtraukt darbu, bet defektu novēršanu varam atlikt uz brīvāku brīdi.

Kādas OS izvēlēties mūsdienīgai dual-boot sistēmai?

Personīgi iesaku Windows 7 un Ubuntu Linux 10.04 LTS (finālversija iznāk 29. aprīlī). Par Windows 7 laikam jautājumu nebūtu, tas savu popularitāti jau ir iekarojis. Savukārt Ubuntu 10.04 varētu būt Canonical pretnostatījums Microsoft jaunajai OS. Sākot ar 2. betu, šis Linux darbojas bez jūtamām kļūdām. Manā rīcībā patlaban esošā RC versija darbojas stabilāk nekā iepriekšējo Ubuntu laidienu finālversijas tūlīt pēc iznākšanas. Par to nebūtu jābrīnās, jo izstrādātājs drošības un stabilitātes labad atteicies no visjaunākā Linux kodola 2.6.33 (jau ir pat 2.6.34-rc5), bet lieto jau kādu laiku noslīpēto 2.6.32.

Protams, daži citu Linux distributīvu cienītāji var sākt skaļi protestēt, bet neviens jums neliedz lietot iecienīto OpenSUSE, Fedora u.c. No tā jau nekas nemainās!

Kā bez jebkāda riska savai datorsistēmai pārbaudīt šai rakstā izteiktās atziņas (un paķimerēties)?

Ļoti vienkārši – visērtāk dual-boot sistēmu modelēt Virtualbox vidē. Bet kā lai uzliek Virtualboxā dual-boot sistēmu? Manuālī nekā tāda nav… Patiešām nav, bet uzlikt nav problēmu. Kustinām smadzeni, bet es priekšā pateikšu tikai vienu lietu – ailē “Operētājsistēmas tips” liekam “Other”. Tas vajadzīgs, lai specifiskie Virtualbox Windows’am paredzētie iestatījumi neietekmētu Linux un otrādi.

HDD particionēšana

Š is nu ir tas pagrieziena punkts, kurš nosaka daudz ko. Pareizi dara tie, kuri sistēmas partīcijas lieto tikai programmām (un varbūt kādiem pagaidu datiem īslaicīgā glabāšanā). Visiem bilžu albumiem, mūzikas un video kolekcijām būtu jāatrodas atsevišķā datu partīcijā – tad avārijas gadījumā nebūs jādomā par datu atgūšanu. Windows-Linux sistēmā šī datu partīcija vienmēr būs koplietojama.

Cik GB atvēlēt Windows 7 partīcijai? Uzreiz pēc instalācijas OS aizņems apmēram 7 GB. Ar laiku Windows pletīsies saņemto jauninājumu un palīgprogrammu dēļ. Tāpat jāizvērtē, kādas Windows programmas vai spēles mēs liksim, un jāpadomā arī par nākotni. Un, protams, jābūt arī rezervei TEMP failiem. Ja mums ir liels HDD – atvēlam 40-50 GB. Ja nē – apmierināmies ar 25-30. Katrā ziņā Windows 7 prasa vairāk vietas nekā XP.

Cik GB atvēlēt Ubuntu? Pati OS aizņems ap 4 GB; tur ar 20 GB partīciju vajadzētu pietikt. Un vēl – vajadzīga Linux SWAP partīcija jeb maiņvieta. Pēc visiem likumiem tai jābūt divreiz lielākā apjomā nekā RAM.

Visa pārējā vieta paliek datiem.

Vislabāk particionēt HDD “no nulles”. Dzēšam visu un veidojam jaunas vajadzīgā izmēra partīcijas, un formatējam tās attiecīgās failsistēmās. Dažās pamācībās iesaka Linuxam atdalīt gabaliņu no Windows vai datu partīcijas – tas ir tehniski iespējams, bet tā ir 100% laimes spēle, kurā var pazaudēt datus uz neatgriešanos. Ja kāds vēlas riskēt – vismaz defragmentējiet dalāmo partīciju tieši pirms dalīšanas.

Vai obligāti vajag Linux SWAP partīciju?

Tas tāds “ķecerīgs” jautājums. Par «SWAP vs. NO SWAP» varam palasīt Instalējam operētājsistēmas

Kad viss ir sadomāts līdz galam, laiks ķerties pie HDD reālās sadalīšanas un operētājsistēmu instalēšanas. Vispirms – par diska dalīšanu. To var izdarīt gan no Windows, gan Linux vides. Otrs (ieteicamais) variants ir lietot īpašu diska dalīšanas rīku gParted (Gnome Partition Editor), ar kuru vispirms grafiski izveidojam visas vajadzīgās partīcijas, un formatējam tās mums nepieciešamajās failsistēmās.

Iesācējam pluss būs arī tas, ka gParted satur latviešu valodu.

1. attēls – gParted ekrāns

[img]https://notepad.lv/userpix/28_gparted_7_big_1.jpg[/img]

Rodas jautājums: kādā kārtībā abas OS instalēt? Principiāli tas ir vienalga, bet izdevīgāk vispirms uzinstalēt Windows, bet pēc tam Linux. Tas izskaidrojams ar to, ka Linux pats prot automātiski uzinstalēt universālo sāknētāju (bootloader) GRUB 2, kas ļauj izvēlēties startējamo OS. Arī Windows 7 bootloaderi varam pielāgot savai dual-boot sistēmai, bet Linux pievienošana tanī prasa papildus zināšanas, vai jāveic principā nevajadzīgas darbības. Ja izvēlamies lietot Windows 7/Vista sāknētāju, gudri būtu konfigurācijai lietot bezmaksas programmu EasyBCD 1.7.2

Tad nu instalējam Windows 7 uz tam atvēlētās NTFS partīcijas. Pārbaudām – viss kārtībā? Ja jā – liekam iekšā Ubuntu 10.04 disku, un instalējam to attiecīgā ext4 partīcijā līdz pilnīgai uzvarai. Pēc CD izņemšanas un restarta jāparādās šādai sākuma izvēlnei; darbs padarīts, varam sākt lietot savu dual-boot sistēmu:

2.attēls – nerediģēta GRUB 2 starta izvēlne

[img]https://notepad.lv/userpix/28_grubsakums_1.jpg[/img]

Ko darīt, ja nāksies pārinstalēt kādu no OS?

Var gadīties, ka ar laiku būs vajadzība pārlikt kādu no OS – Windows var būt saķēris vīrusus, vai arī vēlāk gribēsies uzlikt jaunāku Ubuntu laidienu. Ar Linux pārinstalēšanu problēmu nebūs, vienkārši bootloaderis tiks pārrakstīts par jaunu.

Ja pārinstalēsim Windows, tas GRUB vietā ierakstīs savu sāknētāju, kurš nepazīst Linux. Līdz ar to pie sava Ubuntu vairs klāt netiksim. Ir vismaz trīs paņēmieni, kā labot situāciju. No tiem uzskatāmākais un vienkāršākais ir šis:

Izgatavojam sev jaunāko Super Grub Disk 1.30 Live CD ar GRUB 2 atbalstu un iebūtojamies no tā:

3. attēls – SGD 1.30 darbvirsma

[img]https://notepad.lv/userpix/28_supergrubdisk_1.jpg[/img]

Izvēlamies “Boot Ubuntu Linux”, un iestartējam savu Ubuntu. Tagad mums nāksies pārrakstīt MBR cietņa ielādes sektorā. Tas izdarāms ar vienu vienkāršu komandu terminālī:

Code:

sudo grub-install /dev/sda

Piezīme: parametrs dev/sda ir spēkā, ja MBR mums atrodas uz pirmā (vai vienīgā) HDD, un pēdējais ir SATA. Ja HDD ir vecāks, IDE tipa, tad jāraksta dev/hda.

Vecākiem Linux distributīviem, kuros vēl lietoja iepriekšējo versiju GRUB 1, pārrakstīt bootloaderi varēja tieši no Super Grub Disk. Visu teoriju par bootloaderiem un to saglābšanu varam lasīt Ubuntu dokumentācijā šeit[/url].

GRUB 2 un tā īpatnības

Kas tad ir GRUB 2? Tā ir populārā Linux pasaules bootloadera nākošā paaudze, kuru lieto sākot ar Ubuntu 9.10 laidienu. Tanī neko neatradīsim no iepriekšējā; visa failu struktūra ir principiāli citāda. GRUB 2 vairs nesatur populāro failu, kuru labi zin, un noteikti būs rediģējis jebkurš Linux lietotājs: /boot/grub/menu.lst.

Tā vietā tagad ir /boot/grub/grub.cfg, kuru kategoriski aizliegts rediģēt. GRUB 2 sākuma ekrāns (2. attēlā) parādās tikai multi-boot sistēmās. Ja ir tikai viena OS, tas ir noklusēti paslēpts (un ir ieraugāms, pieturot SHIFT taustiņu).

4. attēls – tā izskatās /boot/grub/grub.cfg:

[img]https://notepad.lv/userpix/28_grubcfg_1.jpg[/img]

Maza atkāpe: bet vai nav kāds grafisks rīks, lai varētu sakonfigurēt bootloaderi? Protams, ka ir, tas atrodas Ubuntu universe repozitorijā, un saucas [url=https://https://help.ubuntu.com/community/StartUpManager]StartUpManager[/url]. Diemžēl GRUB 2 gadījumā no tā agrāk plašās funkcionalitātes nekas nav palicis pāri, šis bootloaderis ne īpaši labi padodas automatizācijai. Tāpat daudz kas tur vēl atrodas izstrādē, piem. grafiskā puse (krāsu lietojums, fona bilde).

5. attēls – StartUpManager priekš GRUB 2 (zem Advanced ir tikai Rescue disketes ģenerēšana):

[img]https://notepad.lv/userpix/28_startupmanager_1.jpg[/img]

Elementārā GRUB 2 konfigurēšana

:warn: Pirms darbību sākšanas noteikti izgatavojam /boot/grub/grub.cfg u.c. rediģējamo failu rezerves kopijas!

Tā kā konfigurācijas failu /boot/grub/grub.cfg aiztikt nedrīkst, veiksim vajadzīgās darbības aplinkus ceļā – caur failu /etc/default/grub. Rakstām konsolē

Code:

sudo gedit /etc/default/grub

6. attēls – fails /etc/default/grub

[img]https://notepad.lv/userpix/28_grubetcdefault_1.jpg[/img]

Caur šo failu mēs varam iestatīt

1. Kura no mūsu OS palaidīsies pēc noklusējuma? To nosaka rindiņa ‘GRUB_DEFAULT=’

Pie vērtības “0” palaidīsies tas, kas ierakstīts GRUB izvēlnes (2. attēlā) 1. rindiņā, pie “1” – 2. rindiņā utt.

Iespējams interesants gadījums, ja ierakstām GRUB_DEFAULT=SAVED. Tādā gadījumā nākamreiz startēsies tā OS, kuru mēs izslēdzām pēdējo.

2. Cik sekundes GRUB menu rēgosies uz ekrāna – nosaka rindiņa ‘GRUB_TIMEOUT=’

Noklusēti ir 10 sekundes, bet praksē optimāli būtu kādas trīs.

3. Praksē “Recovery Mode” vajadzīga ļoti reti. Ja vēlamies to izvākt no GRUB menu – atkomentējam rindiņu ‘GRUB_DISABLE_LINUX_RECOVERY’ (noņemam # pirms tās).

Saglabājam izmaiņas un ierakstām tās failā /boot/grub/grub.cfg ar komandu

Code:

sudo update-grub

Restartējam PC un pārbaudām rezultātus.

4. Arī Memory86+ tests vajadzīgs ļoti reti. Aizvākt tā aizņemtās 2 rindiņas no GRUB izvēlnes varam tā:

Code:

sudo chmod -x /etc/grub.d/20_memtest86+

Atkal fiksējam GRUB atjaunināšanu:

Code:

sudo update-grub

Rezultātā jāsanāk vienkāršs un ērts GRUB menu

7. attēls – modificēta GRUB 2 izvēlne:

[img]https://notepad.lv/userpix/28_grubend_1.jpg[/img]

Ja laika gaitā tiks modificēts Linux kodols (tas notiek laiku pa laikam), /boot/grub/grub.cfg tiks pārrakstīts, un GRUB izvēlnē parādīsies jaunie kodoli, piem.

Ubuntu, with Linux 2.6.32-21

Ubuntu, with Linux 2.6.32-22

Ubuntu, with Linux 2.6.32-23

Lai no vecajiem kerneļiem atbrīvotos, tos var vienkārši noinstalēt caur Synaptic, pie reizes ietaupot kādus 50 MB diska vietas uz katru. Tikai vēlams pirms tam pārbaudīt, vai jaunajam kodolam nav parādījušās jaunas blusas!

Kā uztaisīt savu dizainu GRUB 2 izvēlnei, un daudz citu labu lietu – varam pastudēt piem. [url=https://https://ubuntuforums.org/showthread.php?t=1195275]šai manuālī[/url].

[Jaunzems]

Paldies, probele vīkendā bija aktuāla!

Raksts noder.

[shady]

Jā, raksts ir labs un noteikti noderēs daudziem, kuri vēlas paplašināt savu redzesloku tālāk par savu degunu.

[Imhoteps]

Teicams darbs.

Ir viedoklis, ka sistēmās ar 2-4Gb RAM *nix-swapam pietiek ar tādu pašu swap-partīcijas apjomu, bet tas nu tā… offtopic un gaumes lieta.

[prusaks]

Jautājums no tīra M$ lietotāja. Linux skaitās drošs bez konfigurēšanas, tīri uzliekot? Domāts kā defaultais instals, bez modifikācijām un papildus programmām.

P.S. Nesen pārliku windu, lai pamēģinātu džedaja optimizāciju, un jāsaka ka tik lidojošu windows XP nekad nebiju lietojis. + atstāju linuxam brīvu vietu, domāju sākt iemēģināt, par laimi pēdējā laikā te ir linux raksti/pamācības saradušās.

[richX]

lieliska pamācība, paldies…

es Grub2 atgūšanai izmantoju LiveCD režīmu, caur kuru rakstu sekojošas komandas:

1. sudo -i (lai nav katru reizi jāmet “sudo” klāt)

2. fdisk -l (apskatu savu partīciju koku, jo tālāk to vajadzēs)

3. mount /dev/sda1 /mnt (sda1 – partīcija, uz kuras atrodas mans linux)

4. grub-install -–root-directory=/mnt/ /dev/sda

Pēc restarta esam atguvuši Grub2 tā vecajā stāvoklī, bet lai arī atpazītu jauno operētājsistēmu, jāatjauno grub2

To var izdarīt konsolē ierakstot “sudo update-grub”

+ nevajag gatavot speciālu disku Grub atgūšanai

+ der praktiski visi Linux atvasinājumi, kuriem ir Grub2 bootloader

– jāzin šīs komandas (vismaz jāpieraksta uz kādas lapiņas)

– pastāv risks neuzmanības dēļ, lai gan, manuprāt, ērtākais veids

nezinu, moš kādam reiz noderēs… 🙂

[Imhoteps]

PRUSAKAM: Jā, pret vindas zarazu Linux ir imūns kā terminators. Iesācējiem iesaku (re`, kāds kalambūrs) Linux Mint – tā ir Ubuntu-based distra ar visu Ubuntu repu atbalstu un, manuprāt, vispiemērotākā pilnīgam Linux iesācējam (skaņa, video, flash būs bez papildu pieinstalēšanas kā Ubuntu). Tā kā mintu “slīpē” jau pēc ģenētiskā tēva (mātes) *buntu attiecīgas versijas iznākšanas, tad tas vairumā gadījumu ir stabilāks par “senci”. Pēc Distrowatch datiem – trešā populārākā distra aiz buntas un fedoras (buntai un, attiecīgi, mintam (atšķirībā no fedoras) ir vislielākā fanu kopiena, kur varēsi meklēt atbildes).

GNOME vide: https://www.linuxmint.com/download.php

KDE vide: https://www.linuxmint.com/rel_helena_kde.php

citi: https://www.linuxmint.com/download_ce.php

Krievu forums: https://mintlinux.ru/

P.S. Pirms instalēt, iebūtojies no Linux CD un pabaksties, tad jau redzēsi, kura distra/vide patīk labāk. Atsaucīga sistēma nebūs (CD), bet priekšstatu gūsi. Vēl labāk iebūtoties no fleškas, ja BIOS ļauj (labākais izveides tūlis – UNetbootin, konfekte).

[shady]

Imhoteps wrote:

Ir viedoklis, ka sistēmās ar 2-4Gb RAM *nix-swapam pietiek ar tādu pašu swap-partīcijas apjomu, bet tas nu tā… offtopic un gaumes lieta.

Pēc manām domām, ar 1GB atmiņu jau var likt swap mierīgi pēc savām vajadzībām.

SWAP ir virtuālā atmiņa. Uz windows tas ir pagefile.sys, bet šeit tas tiek nodalīts kā atsevišķa partīcija, kuru var koplietot ar citiem *nix.

[Imhoteps]

Man domāt – 2Gb swaps ir “zelta vidusceļš” i` sistēmai ar 256 Mb RAM, i` 8 Gb.

[80MXM08]

samurajs wrote:

Gadās, ka viena no OS iziet no ierindas kaitīgās programmatūras vai kļūdainu jauninājumu dēļ

negadās!!!!!!!!

[samurajs]

Cik nu pieredze rāda, SWAPs lielākoties stāv tukšs (pie 2 GB RAM). Pie dažu uzdevumu veikšanas gan tur kaut kas parādās, bet nedaudz, kādi 100-200 MB. Laikam šis jautājums vēl papildus jāpēta. Veciem PC ar maz RAM gan būs citādi, tur SWAP’am lielāka loma.

80MXM08: tev negadās. Man arī negadās. Bet vienam otram kā vēl gadās! 😀

[Imhoteps]

Tā ir. Piem., Mint Fluxbox uz laptopa ar 512 RAM man reti kad izswapo vairāk par 200 Mb no 2Gb. Nehibernējot, protams. RAM patēriņš (Chromium, Totem + OO) – ap 150-200 Mb. Bet tas ir fļukss 😉

Kā laiks skrien, līdz *buntas LTS-am vairs tikai 2 dienas. Gaidu. Kubuntu arī gaidu. Un oktobrī “mērkaķis” ar trešo gnomu :lala:

[grisha]

Prusak, provee kaadu Linux. Muusdienaas vairs iipashas zinaashanas nav vajadziigas. Iesaku gan izvairiities no Bubuntu saimes, tas NAV Linux, bet gan parodija par vinju. Tas taa, mazliet offtopiks.

Samuraj, labs raksts, cerams kaadam noderees. Vismaz, cerams, buus mazaak stulbas teemas.

[shadowmen]

loti noderigs raxts 🙂

[darklight]

Labs raksts. Pats gan sen jau lietoju Dual Boot sistēmu (Windows tiek turēts retajām reizēm, kad sagribās kādu spēli uzraut). Bet Grub atjaunošanas pamācība noderēs.

[richX]

Griša, diemžēl, es tev nevēlos piekrist… Spriežot pēc Prusaka izteikumiem, viņam nav diži liela pieredze ar Linux… Un nopietnu Linux izvēle radītu dziļu nepatiku pret Linux kā tādu… Ubuntu-veidīgie, sevišķi Linux Mint, pēc maniem uzskatiem, tiešām ir pati labākā izvēle iesācējiem, jo tur viss notiek pamatā automātiski… Kā piemēru varu minēt to pašu Debian – lieliska, sasodīti stabila sistēma… bet man joprojām uz tās nav izdevies iedzīvināt manu videokarti (Radeon), nereti ir redzēts, ka uz tā netiek automātiski atpazīta skaņas karte… vecā relīze man vispār tīkla karti atteicās atpazīt… Protams, to visu var iemācīt atpazīt, tomēr tas jau prasa konkrētas zināšanas, it īpaši, ja tie paši draiveri ir no sources jākompilē… tas iesācējam ne vienmēr ir pa spēkam… bet uz ubuntu-veidīgajiem ar šādām problēmām vēl neesmu saskāries… un dzīvoju laimīgs…

kstati, nezinu kāpēc daudzi lielie uzņēmumi tavam uzskatam par Ubuntu-veidīgo nekvalitativitāti kaut kā nevēlas piekrist… te vari apskatīties lielisku sarakstu, pie daudziem no šī saraksta ir minēts tieši Ubuntu. 🙂

[aoma]

Ļoti informatīvs raksts, viss vienā 🙂

Notīrīju lieko no sākumsaraksta stingri pēc pamācības, līdz šim negribēju grābstīties, jo baidījos kaut ko sačakarēt, nav jau windows 😀

[Zenth]

Un kur Mandrivisti palikuši? 😀 Pats sēžu uz Dualboot Win7+Mandriva 2010 one x64. Iesācēja līmenī esmu ņēmies ar Puppy, Austrumi, Ubuntu 9, Fedora 11 un tomēr vislabāk pagaidām man ir veicies ar Mandriva. Ja 2009 vēl nebija tik spīdošs, tad 2010 one lieliski tiek galā ar visiem uzdevumiem, ar dzelžu atbalstu nav nekādu problēmu, lielisks Control Center, ja nebūtu pieradis pie win, tad tā būtu kā main OS.

[shb-]

Es personīgi iesaku Arch linux – ir iespējams sajust linux spēku, pašrocīgi saliekot sistēmu no teju nulles. Protams process ir laikietilpīgs, bet gala rezultāts ir lielisks – pilnīgs pretstats monolītismam un lietotājs pārzina katru sistēmas komponenti (par cik viņš to ir tādu vai citu iemeslu dēļ uzlicis). Ubuntu, Fedoru u.tml. populaaraas distras esmu lietojis maz, taču pieļauju, ka tas, ka sisteema ir lielaa meeraa prekonfigureeta, rada tikai probleemas (linux dveesele tomeer ir izveeles briiviiba, alternatiivas, plašas konfiguraacijas iespeejas etc – šīs lietas gaist populaarajaas distraas IMO).

lai tur kā, es diemžēl nespēju aiziet no windows. Vismaz pagaidaam man nekaadi neizdodas izveidot linux sistēmu, kas sniegtu kaut dalju no taa komforta, ko var izjust win pasaulē. Es šeit nerunāju par sistēmas stabilitāti kā tādu (lai gan man savu mūžu nav nācies izjust nestabilitāti windows NT saimes OSēs). Ja runājam par gnomi – diezgan daudz usability failu, bugu, kurus neviens nelabo. Tas pats ar KDE. Compiz arii bugains. Fontu AA – pilniigs sviests. Ja jau reiz tiem linuxistiem neizdodas radīt neko kaut tuvu tik sakarīgu kā ClearType, tad varēja iet winxp ceļu un dziivot bez AA. Ak jā, plus vēl visas problēmas, ko rada win domineeshana tirguu – nav speeles, nav daudz forshu softu, un internets pieder windows – liela dalja weblapu uz linux neizskataas labi, lai gan layautauts ir norendereets taa pat (shis gan laikam ir fontu truukuma un liikaa fontu aa deelj).

Tās ir tikai dažas problēmas, ar kuraam var saskarties. Pieļauju, ka mazaak aciigiem/prasiigiem cilveekiem pof. Pagaidaam linaaram vieniigaa vieta ir uz serveriem, guiless videes. Tur patiešām viņa pārspēks ir jūtams.

IMO

[jonjs]

Eka Samurajs pat uz Ubuntu 10.04 te eksperīmentus taisījis 🙂

Manējais gan līdz 29. aprīlim nemaz negrib mēģināt likt virsū jauno Ubuntu.

Tā un kas te manam bubuntam mēģināja uzbraukt?

Griša, kas viņam vainas. Esmu mēģinājis dažādus Linux distro, bet tik plaša “… How to …” atbalsta citai distrai neesmu redzējis. Protams ir problēmas (piemēram spēlīšu performances uzlabošanai nākas skaņas draiveri no alsas uz pulseaudio pārlikt un vēl šādas tādas lietas). Par fontiem. Uzliekam Ubuntu restricted extras un fonti IR (nerunājot par visu pārējo, kas pēc tā uzlikšanas parādās).

Lai gan man kā čaiņikam linuks lietās visdrīzāk tāpēc tas Bubunts arī patīk, ka tur viss ir vienkārši.

Tas pats DUAL būt ar XP, kas man uz viena no kompjiem ir, gāju vieglāko ceļu un izmantoju to particionēšanas sistēmu, ko piedāvāja bubunts automātiski, nu tas ir ja instalē pēc Windows.

P.S.

Drīz jātaisa pjanka tas ir 29. aprīlī. 🙂 Joks. Nedzērāji ceru neuztvers to pārāk nopietni.

[Autors]

Ieraksti