Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Windows-Linux dual boot un GRUB 2 dīdīšana
Jā, tāds jautājums varētu ienākt prātā… Man tak ir iemīļotais Windows (vai Linux), vai tad ar to nepietiek? It kā jau pietiek, bet kāpēc nepaņemt visu labāko, ko dzīve sniedz? Windows funkcionalitāti un Linux drošību? Gadās, ka viena no OS iziet no ierindas kaitīgās programmatūras vai kļūdainu jauninājumu dēļ – tad ir garantija, ka nevajadzēs pārtraukt darbu, bet defektu novēršanu varam atlikt uz brīvāku brīdi.
Personīgi iesaku Windows 7 un Ubuntu Linux 10.04 LTS (finālversija iznāk 29. aprīlī). Par Windows 7 laikam jautājumu nebūtu, tas savu popularitāti jau ir iekarojis. Savukārt Ubuntu 10.04 varētu būt Canonical pretnostatījums Microsoft jaunajai OS. Sākot ar 2. betu, šis Linux darbojas bez jūtamām kļūdām. Manā rīcībā patlaban esošā RC versija darbojas stabilāk nekā iepriekšējo Ubuntu laidienu finālversijas tūlīt pēc iznākšanas. Par to nebūtu jābrīnās, jo izstrādātājs drošības un stabilitātes labad atteicies no visjaunākā Linux kodola 2.6.33 (jau ir pat 2.6.34-rc5), bet lieto jau kādu laiku noslīpēto 2.6.32.
Protams, daži citu Linux distributīvu cienītāji var sākt skaļi protestēt, bet neviens jums neliedz lietot iecienīto OpenSUSE, Fedora u.c. No tā jau nekas nemainās!
Ļoti vienkārši – visērtāk dual-boot sistēmu modelēt Virtualbox
Š is nu ir tas pagrieziena punkts, kurš nosaka daudz ko. Pareizi dara tie, kuri sistēmas partīcijas lieto tikai programmām (un varbūt kādiem pagaidu datiem īslaicīgā glabāšanā). Visiem bilžu albumiem, mūzikas un video kolekcijām būtu jāatrodas atsevišķā datu partīcijā – tad avārijas gadījumā nebūs jādomā par datu atgūšanu. Windows-Linux sistēmā šī datu partīcija vienmēr būs koplietojama.
Cik GB atvēlēt Windows 7 partīcijai? Uzreiz pēc instalācijas OS aizņems apmēram 7 GB. Ar laiku Windows pletīsies
Cik GB atvēlēt Ubuntu? Pati OS aizņems ap 4 GB; tur ar 20 GB partīciju vajadzētu pietikt. Un vēl – vajadzīga Linux SWAP partīcija jeb maiņvieta. Pēc visiem likumiem tai jābūt divreiz lielākā apjomā nekā RAM.
Visa pārējā vieta paliek datiem.
Vislabāk particionēt HDD “no nulles”. Dzēšam visu un veidojam jaunas vajadzīgā izmēra partīcijas, un formatējam tās attiecīgās failsistēmās. Dažās pamācībās iesaka Linuxam atdalīt gabaliņu no Windows vai datu partīcijas – tas ir tehniski iespējams, bet tā ir 100% laimes spēle, kurā var pazaudēt datus uz neatgriešanos. Ja kāds vēlas riskēt – vismaz defragmentējiet dalāmo partīciju tieši pirms dalīšanas.
Tas tāds “ķecerīgs” jautājums. Par «SWAP vs. NO SWAP» varam palasīt Kad viss ir sadomāts līdz galam, laiks ķerties pie HDD reālās sadalīšanas un operētājsistēmu instalēšanas. Vispirms – par diska dalīšanu. To var izdarīt gan no Windows, gan Linux vides. Otrs (ieteicamais) variants ir lietot īpašu diska dalīšanas rīku Iesācējam pluss būs arī tas, ka gParted satur latviešu valodu. Rodas jautājums: kādā kārtībā abas OS instalēt? Principiāli tas ir vienalga, bet Tad nu instalējam Windows 7 uz tam atvēlētās NTFS partīcijas. Pārbaudām – viss kārtībā? Ja jā – liekam iekšā Ubuntu 10.04 disku, un instalējam to attiecīgā ext4 partīcijā līdz pilnīgai uzvarai. Pēc CD izņemšanas un restarta jāparādās šādai sākuma izvēlnei; darbs padarīts, varam sākt lietot savu dual-boot sistēmu: Var gadīties, ka ar laiku būs vajadzība pārlikt kādu no OS – Windows var būt saķēris vīrusus, vai arī vēlāk gribēsies uzlikt jaunāku Ubuntu laidienu. Ar Linux pārinstalēšanu problēmu nebūs, vienkārši bootloaderis tiks pārrakstīts par jaunu. Ja pārinstalēsim Windows, tas GRUB vietā ierakstīs savu sāknētāju, kurš nepazīst Linux. Līdz ar to pie sava Ubuntu vairs klāt netiksim. Ir vismaz trīs paņēmieni, kā labot situāciju. No tiem uzskatāmākais un vienkāršākais ir šis: Izgatavojam sev jaunāko Izvēlamies “Boot Ubuntu Linux”, un iestartējam savu Ubuntu. Tagad mums nāksies pārrakstīt MBR cietņa ielādes sektorā. Tas izdarāms ar vienu vienkāršu komandu terminālī:
sudo grub-install /dev/sda Piezīme: parametrs dev/sda ir spēkā, ja MBR mums atrodas uz pirmā (vai vienīgā) HDD, un pēdējais ir SATA. Ja HDD ir vecāks, IDE tipa, tad jāraksta dev/hda. Vecākiem Linux distributīviem, kuros vēl lietoja iepriekšējo versiju GRUB 1, pārrakstīt bootloaderi varēja tieši no Super Grub Disk. Visu teoriju par bootloaderiem un to saglābšanu varam lasīt Ubuntu dokumentācijā Kas tad ir GRUB 2? Tā ir populārā Linux pasaules bootloadera nākošā paaudze, kuru lieto sākot ar Ubuntu 9.10 laidienu. Tanī neko neatradīsim no iepriekšējā; visa failu struktūra ir principiāli citāda. GRUB 2 vairs nesatur populāro failu, kuru labi zin, un noteikti būs rediģējis jebkurš Linux lietotājs: /boot/grub/menu.lst. Tā vietā tagad ir /boot/grub/grub.cfg, kuru Maza atkāpe: bet vai nav kāds grafisks rīks, lai varētu sakonfigurēt bootloaderi? Protams, ka ir, tas atrodas Ubuntu universe repozitorijā, un saucas Tā kā konfigurācijas failu /boot/grub/grub.cfg aiztikt nedrīkst, veiksim vajadzīgās darbības Caur šo failu mēs varam iestatīt 1. Kura no mūsu OS palaidīsies pēc noklusējuma? To nosaka rindiņa ‘GRUB_DEFAULT=’ Pie vērtības “0” palaidīsies tas, kas ierakstīts GRUB izvēlnes (2. attēlā) 1. rindiņā, pie “1” – 2. rindiņā utt. Iespējams interesants gadījums, ja ierakstām GRUB_DEFAULT=SAVED. Tādā gadījumā nākamreiz startēsies tā OS, kuru mēs izslēdzām pēdējo. 2. Cik sekundes GRUB menu rēgosies uz ekrāna – nosaka rindiņa ‘GRUB_TIMEOUT=’ Noklusēti ir 10 sekundes, bet praksē optimāli būtu kādas trīs. 3. Praksē “Recovery Mode” vajadzīga ļoti reti. Ja vēlamies to izvākt no GRUB menu – atkomentējam rindiņu ‘GRUB_DISABLE_LINUX_RECOVERY’ (noņemam # pirms tās). Saglabājam izmaiņas un ierakstām tās failā /boot/grub/grub.cfg ar komandu 4. Arī Memory86+ tests vajadzīgs ļoti reti. Aizvākt tā aizņemtās 2 rindiņas no GRUB izvēlnes varam tā: Rezultātā jāsanāk vienkāršs un ērts GRUB menu Ja laika gaitā tiks modificēts Linux kodols (tas notiek laiku pa laikam), /boot/grub/grub.cfg tiks pārrakstīts, un GRUB izvēlnē parādīsies jaunie kodoli, piem. Ubuntu, with Linux 2.6.32-21 Ubuntu, with Linux 2.6.32-22 Ubuntu, with Linux 2.6.32-23 Lai no vecajiem Kā uztaisīt savu Instalējam operētājsistēmasgParted1. attēls[img]izdevīgāk vispirms uzinstalēt Windows, bet pēc tam LinuxEasyBCD 1.7.22.attēls[img]Ko darīt, ja nāksies pārinstalēt kādu no OS?Super Grub Disk 1.303. attēls[img]
Code:
šeitGRUB 2 un tā īpatnībaskategoriski aizliegts rediģēt4. attēls[img][url=https://https://help.ubuntu.com/community/StartUpManager]StartUpManager5. attēls[img]Elementārā GRUB 2 konfigurēšanaPirms darbību sākšanas noteikti izgatavojam /boot/grub/grub.cfg u.c. rediģējamo failu rezerves kopijas!aplinkus ceļā
Code:
sudo gedit /etc/default/grub6. attēls[img]
Code:
sudo update-grub
Restartējam PC un pārbaudām rezultātus.
Code:
sudo chmod -x /etc/grub.d/20_memtest86+
Atkal fiksējam GRUB atjaunināšanu:
Code:
sudo update-grub7. attēls[img]kerneļiemblusasdizainu[url=https://https://ubuntuforums.org/showthread.php?t=1195275]šai manuālī
Raksts noder.
Ir viedoklis, ka sistēmās ar 2-4Gb RAM *nix-swapam pietiek ar tādu pašu swap-partīcijas apjomu, bet tas nu tā… offtopic un gaumes lieta.
P.S. Nesen pārliku windu, lai pamēģinātu džedaja optimizāciju, un jāsaka ka tik lidojošu windows XP nekad nebiju lietojis. + atstāju linuxam brīvu vietu, domāju sākt iemēģināt, par laimi pēdējā laikā te ir linux raksti/pamācības saradušās.
es Grub2 atgūšanai izmantoju LiveCD režīmu, caur kuru rakstu sekojošas komandas:
1. sudo -i (lai nav katru reizi jāmet “sudo” klāt)
2. fdisk -l (apskatu savu partīciju koku, jo tālāk to vajadzēs)
3. mount /dev/sda1 /mnt (sda1 – partīcija, uz kuras atrodas mans linux)
4. grub-install -–root-directory=/mnt/ /dev/sda
Pēc restarta esam atguvuši Grub2 tā vecajā stāvoklī, bet lai arī atpazītu jauno operētājsistēmu, jāatjauno grub2
To var izdarīt konsolē ierakstot “sudo update-grub”
+ nevajag gatavot speciālu disku Grub atgūšanai
+ der praktiski visi Linux atvasinājumi, kuriem ir Grub2 bootloader
– jāzin šīs komandas (vismaz jāpieraksta uz kādas lapiņas)
– pastāv risks neuzmanības dēļ, lai gan, manuprāt, ērtākais veids
nezinu, moš kādam reiz noderēs… 🙂
PRUSAKAM
GNOME vide:
KDE vide:
citi:
Krievu forums:
P.S. Pirms instalēt, iebūtojies no Linux CD un pabaksties, tad jau redzēsi, kura distra/vide patīk labāk. Atsaucīga sistēma nebūs (CD), bet priekšstatu gūsi. Vēl labāk iebūtoties no fleškas, ja BIOS ļauj (labākais izveides tūlis – UNetbootin, konfekte).
Ir viedoklis, ka sistēmās ar 2-4Gb RAM *nix-swapam pietiek ar tādu pašu swap-partīcijas apjomu, bet tas nu tā… offtopic un gaumes lieta.
Pēc manām domām, ar 1GB atmiņu jau var likt swap mierīgi pēc savām vajadzībām.
SWAP ir virtuālā atmiņa. Uz windows tas ir pagefile.sys, bet šeit tas tiek nodalīts kā atsevišķa partīcija, kuru var koplietot ar citiem *nix.
Gadās, ka viena no OS iziet no ierindas kaitīgās programmatūras vai kļūdainu jauninājumu dēļ
negadās!!!!!!!!
80MXM08: tev negadās. Man arī negadās. Bet vienam otram kā vēl gadās! 😀
Kā laiks skrien, līdz *buntas LTS-am vairs tikai 2 dienas. Gaidu. Kubuntu arī gaidu. Un oktobrī “mērkaķis” ar trešo gnomu
Samuraj, labs raksts, cerams kaadam noderees. Vismaz, cerams, buus mazaak stulbas teemas.
kstati, nezinu kāpēc daudzi lielie uzņēmumi tavam uzskatam par Ubuntu-veidīgo nekvalitativitāti kaut kā nevēlas piekrist… te
Notīrīju lieko no sākumsaraksta stingri pēc pamācības, līdz šim negribēju grābstīties, jo baidījos kaut ko sačakarēt, nav jau windows 😀
lai tur kā, es diemžēl nespēju aiziet no windows. Vismaz pagaidaam man nekaadi neizdodas izveidot linux sistēmu, kas sniegtu kaut dalju no taa komforta, ko var izjust win pasaulē. Es šeit nerunāju par sistēmas stabilitāti kā tādu (lai gan man savu mūžu nav nācies izjust nestabilitāti windows NT saimes OSēs). Ja runājam par gnomi – diezgan daudz usability failu, bugu, kurus neviens nelabo. Tas pats ar KDE. Compiz arii bugains. Fontu AA – pilniigs sviests. Ja jau reiz tiem linuxistiem neizdodas radīt neko kaut tuvu tik sakarīgu kā ClearType, tad varēja iet winxp ceļu un dziivot bez AA. Ak jā, plus vēl visas problēmas, ko rada win domineeshana tirguu – nav speeles, nav daudz forshu softu, un internets pieder windows – liela dalja weblapu uz linux neizskataas labi, lai gan layautauts ir norendereets taa pat (shis gan laikam ir fontu truukuma un liikaa fontu aa deelj).
Tās ir tikai dažas problēmas, ar kuraam var saskarties. Pieļauju, ka mazaak aciigiem/prasiigiem cilveekiem pof. Pagaidaam linaaram vieniigaa vieta ir uz serveriem, guiless videes. Tur patiešām viņa pārspēks ir jūtams.
IMO
Manējais gan līdz 29. aprīlim nemaz negrib mēģināt likt virsū jauno Ubuntu.
Tā un kas te manam bubuntam mēģināja uzbraukt?
Griša, kas viņam vainas. Esmu mēģinājis dažādus Linux distro, bet tik plaša “… How to …” atbalsta citai distrai neesmu redzējis. Protams ir problēmas (piemēram spēlīšu performances uzlabošanai nākas skaņas draiveri no alsas uz pulseaudio pārlikt un vēl šādas tādas lietas). Par fontiem. Uzliekam Ubuntu restricted extras un fonti IR (nerunājot par visu pārējo, kas pēc tā uzlikšanas parādās).
Lai gan man kā čaiņikam linuks lietās visdrīzāk tāpēc tas Bubunts arī patīk, ka tur viss ir vienkārši.
Tas pats DUAL būt ar XP, kas man uz viena no kompjiem ir, gāju vieglāko ceļu un izmantoju to particionēšanas sistēmu, ko piedāvāja bubunts automātiski, nu tas ir ja instalē pēc Windows.
P.S.
Drīz jātaisa pjanka tas ir 29. aprīlī. 🙂 Joks. Nedzērāji ceru neuztvers to pārāk nopietni.
Preses relīzes