ob1
Tak palasi par NTFS netā… neesi slinks.. iegooglē.
Runājot par defragmentāciju… šķiet, ka iebūvētais winduļa štrunts diezgan ilgi nejēdza ka var būt cita izmēra klāsteri.
Runājot par klāstera izmēru…
Ja nemaldos, tad pie lasīšanas operācijas nekad nelasa vienu, bet uzreiz vairākus klāsterus.
Priekš diska tas izskatās apmēram tā ka dajoš datus atmiņā no x cilindra, y celiņa, z sektora emmm tik un tik.
Bet visur notiek kešošana un ja reiz lasa tad lasa uzreiz ar rezervi nevis pisas pa kapeikām.
Da palaid uz tā paša 4kb varianta kopēties lielu failu no diska uz diska un paskaties pret ko atduras ātrums…
Tiesa ir viens cits teorētisks moments… lielāks klāsters dos mazāku fragmentāciju. Bet, mūsdienās, ja viens disks nav pārpildīts tad fragmentācija būtiski neietekmē sistēmas kopējo ātrdarbību.
Visa cita starpā rekomendēt lietot iebūvēto XP defrag tūli nav īsti labi, jo jams tikai čakarē visu to padarīšanu.
Pie kam, kas tad rada to lielāko fragmentāciju? Visādi tempi. tempiem var atvēlēt vai nu ram disku vai atsevišķu particiju, bet mūsdienās tas viss ir kaķu asaras.
Visas šīs izvirtības kaut ko deva senos laikos, kad dzelži bija lēni. Tagad tas efekts ir mērāms 0.0x%
Nav nekāda teorētiska pamatojuma kurš būtu apstiprināts ar faktiem (testi kur?) ka dalot VIENU disku x particijās var gūt kaut kādu ieguvumu veiktspējā.
Bez testiem, kurus tu tā arī neuzrādīji viss šis ir pliks bleķis.
A runājot pa testa tūli… ja es pareizi sapratu, jams jau tikai raksta uz diska pa fragmentiem ar x izmēru, dēļ HDD un OS buferiem tam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi un klāstera izmēriem. Kā jau teicu… uzliec kopēties 4GB failu ar TC no diska uz disku un palūri uz ātrumu.. tur būs pofig kāds tev tas klāsteris.
Vecs, bet interesants raksts krieviski
https://www.ixbt.com/storage/ntfs3.html
Ok.. neatceros par kādu ntfs versiju tur bija runa un pieņemu ka šobrīd kaut kādas nianses ir mainījušās, bet pamatideja ir tā pati.
Un pat šai rakstā kura laikos dzelži nebūt nebija tie ātrākie tiek norādīts, ka ātrdarbības teorētiskais ieguvums ir niecīgs.
Tālāk…klāstera izmērs un faili.
Loģiski ka daži GB +/- mūsdienās vairs nevienu neinteresē… tā pat kā disku/mapju kompresija tā ka uz to vispār var nospļauties.
Runājot par to, ka mūsdienās lietotāji pamatā izmanto lielus failus…
it kā…. :>
Īstenībā nav gluži pareizi…
Jā.. lietotāji skatās filmas, bet tur nav nepieciešamības pēc kaut kāda superātra diska un nez kā vēl.
Š ķiet, ka pat liela daļa lielas ietilpības disku ir ar 5400rpm.
Daudz vairāk grabināšanās gar disku sanāk lietojot pārlūku. Tad visu laiku tiek lasīti/rakstīti MAZI faili.
Un te vairs nav nozīmes ne fragmentācijai ne ar klāstera izmēram.
Tā ka… mans viedoklis ir tāds, ka nav neiespējams ar klāstera izmēru kaut ko paātrināts taču nav nekādu teorētiska pamatojuma kurš apstiprinātu šo pieņēmumu un no tavas puses arī nav testa rezultātu kurš to pierādītu.
Tevis dotais “tests” vienkārši MELO, jo diska ātrdarbība pārejot no 4kb uz 64kb klāsteri reālā dzīvē nedubultojas.
Objektīvs tests kuram varētu ticēt būtu sistēma ar dažāda izmēra klāsteriem un tests kurā redzams ka random mazu failu lasīšanas/rakstīšanas ātrums atšķiras uz dažādiem klāstera izmēriem, pie kam ar nosacījumu ka paralēli notiek citas darbības ar disku. (tā tak ir ikdiena ka vaļā ir torrents, interneta pārlūks un cilvēks virina mailus un darina opicu).
Lai to pārbaudītu nav pat vajadzības instalēt OS uz tā diska. Vienkārši ar partišen madžiku nocērpam brīvo vietu, uztaisām disks ar dažādiem klāstera izmēriem sataisām tur failus (pasākumam jābūt fragmentētam lai maksimāli pietuvinātos dzīves realitātei.. tb failus nevar vienkārši uzkopēt uz tukša diska, tiem jābūt izmētātiem pa visu disku). Nu kaut kā tā 🙂
Cienu tieksmi kaut ko uzlabot, bet gribētos tam visam redzēt pamatojumu ciparu formātā 🙂
