Ievads CRT monitora uzbūvē un darbības principā

Moderatori:janis.wd, Vecākie lietotāji

User avatar
normis_161
E-žurnālists
Atbildes:436
Pievienojies:00:01 / 31. Mar, 2007
Reputācija:0
Ievads CRT monitora uzbūvē un darbības principā

Post no normis_161 » 17:40 / 7. Apr, 2008

[imgl]https://notepad.lv/bildes/atteli/200 ... 804276.JPG[/imgl] Monitors un tā uzbūve.
Monitors ir ierīce, kas pārveido video signālus cilvēka acij redzamā veidā. Monitora dārgākā un svarīgākā detaļa ir elektronstaru lampa, tautā saukts par kineskopu. Tanī atrodas "elektronu lielgabals", ar tā palīdzību tiek veidots attēls uz ekrāna.
Pats elektronu lielgabals sastāv no kvēldiega, katoda un modulatora. Elektronu lielgabals atrodas elektronu staru lampas tievajā galā (kakliņā) un rada elektronu mākoni. Īpaši elektrodi ar augsta sprieguma palīdzību šo mākoni pārvērš un fokusē šaurā starā. Elektroni kustas ar lielu ātrumu, un iziet cauri ēnas maskām; pēc tam atsitas pret ekrāna iekšpusē ieklāto gaismu izstarojošo (luminiscējošo) materiālu.
Tātad kvēldiegs sakarsē cilindrveida katodu un katods rezultātā emitē elektronus. Nākamais elektrods - modulators atbilst tīkliņam parastajā elektronu lampā; potenciāls (spriegums) uz tā nosaka cik liels daudzums (jeb %) no elektronu plūsmas tiks pārvērsts gaismā. Parasti modulators ir ar negatīvu spriegumu, šādā gadījumā pie nulles sprieguma elektronu lielgabala efektivitāte būs maksimāla un punkts uz ekrāna spīdēs visspožāk. Pieaugot negatīvajam spriegumam - punkta spīdums samazināsies, līdz tas nodzisīs pavisam.
Melnbaltajos monitoros elektronstaru lampā ir viens elektronu lielgabals. Krāsainajos to ir trīs. Katrs atbild par savu pamatkrāsu.
Krāsainajos monitoros viens izšķirtspējas elements ir pikselis. Pikselis sastāv no trijiem krāsu punktiem (sarkana, zaļa un zila jeb R,G,B). Š o kombināciju sauc par triādi, un šādu krāsu kineskopa uzbūvi - par "Delta" kineskopu. Nosaukums cēlies no grieķu burta Delta, jo šķērsgriezumā elektronu lielgabali atrodas vienādmalu trijstūra virsotnēs.
Delta kineskopi ar punktveida ēnas maskām jau sen netiek lietoti, tos izskauduši daudz efektīvākie Trinitron jeb Aperture Grill tipa. Š o principu pirmie ieviesa firma Sony 1982. gadā. Trinitronā elektronu lielgabali atrodas uz vienas līnijas un ēnas maskā punktu vietā ir šauras spraugas. Līdz ar to vairāk elektronu nonāk uz luminofora un ekrāns spīd ievērojami spožāk.


Elektronu staru lampa (attēlā: "Delta" tipa)


Image

1. Elektronu lielgabals.
2. Elektronu stari.
3. Fokusējošais tinums.
4. Stara izvēršanas vertikālā un horizontālā sistēma (novirzes spoles).
5. Anods
6. Maska, ar kuras palīdzību sarkanais stars trāpa sarkanajam luminoforam, utt..
7. Sarkanais, zaļais un zilie luminofora punkti.
8. Maska un luminofora punkti tuvplānā.

Nākamajā attēlā var uzskatāmi saprast elektronstaru lampas darbības principu. Mēs redzam elektronu lielgabalu, aiz tā vairākus anodus ar lielu pozitīvu spriegumu uz tiem. Augstais spriegums dod elektroniem papildus enerģiju, kura pārvēršas gaismā luminofora slānī uz ekrāna. Stara ceļā ir vairāku veidu spoles jeb tinumi, kuru elektromagnētiskais lauks ietekmē elektronu plūsmu. Fokusējošais tinums ir sava veida "elektronu lēca" - ar tā palīdzību iegūstam ļoti šauru stariņu. Tas nepieciešams, lai attēls nebūtu "izsmērēts". Novirzes spoles ātri "mētā" staru pa horizontāli un vertikāli. Cilvēka acs šo procesu lielā ātruma dēļ neredz; rezultātā veidojas viendabīga attēla ilūzija.

Image



Rastra princips

[align=justify]Tātad horizontālās izvēršanas spoles ātri "skenē" ekrānu no kreisās uz labo pusi un vertikālās novirzes spoles daudz lēnāk no augšas uz leju. Tātad no novērotāja skatu punkta ekrāns tiek vienmērīgi aizpildīts ar horizontālām līnijām (jeb vienkāršāk runājot - aizkrāsots). Š is process notiek cikliski.
Katrs šādi "aizkrāsotais ekrāns" ir 1 kadrs un līniju kopumu sauc par rastru. Rastra rindu skaits ir galvenais monitora izšķirtspējas rādītājs.
Ja mūsu monitoram Hsync= 70 KHz un Vsync= 85 Hz, tad tas nozīmē, ka elektronu stars ik sekundi noskries pa horizontāli 70,000 reizes un ekrāns tiks aizpildīts 85 reizes sekundē (kadru frekvence).
Image


Monitora darbības princips

Š ī jau ir 100% elektronikas tēma, nespeciālistam nebūs saprotama. Tāpēc apskatīsim to maksimāli īsi un vienkārši.
No videokartes pilnais analogais videosignāls pa savienojošo kabeli nonāk priekšpastiprinātājā. Kad video signāls ir pastiprināts, to sadala spilgtuma (Y) un krāsu (RGB) kanālos.
Simbols AL attēlā nozīmē aiztures līniju. Tā ir nepieciešama, lai platjoslas spilgtuma, un šaurjoslu krāsu signāli varētu vienlaicīgi nonākt uz kineskopa. Š ī aiztures līnija ir vitāli nepieciešama, jo spilgtuma signālam ir daudz īsāks ceļš ejams nekā krāsu signālam.
Videosignāls paralēli nonāk arī uz sinhroselektora shēmas SS. Š ajā shēmas posmā no pilnā videosignāla tiek izdalīti divu veidu sinhroimpulsi – rindu un kadru impulsi. Tos pievada attiecīgi rindu un kadru izvēršanas ģeneratoriem. Kas notiek, ja "notrūkusi" sinhronizācija, katrs būs redzējis parastajā TV - tādā gadījumā, piem. "skrien kadri".
Visai svarīgs mezgls ir RIT - rindu izejas transformators. To lieto ne tikai rindu izvēršanai, bet arī augstsprieguma iegūšanai kineskopa anodu barošanai. Spriegums uz pēdējā anoda sasniedz 10.000-20.000 V. Š is mezgls ir pats nedrošākais gan monitoros, gan arī televizoros, un visbiežāk iziet no ierindas.

Monitoru darbības principa blokshēma:


Image

Monitora galvenie parametri

Apskates leņķis - norāda uz skata leņķi, pie kura attēls ir teicami skatāms.

Enerģijas lauka izstarojumi - šiem monitoriem vienmēr ir ievērojams elektromagnētisks izstarojums.

Energopatēriņš - Enerģijas patēriņš darba stāvoklī ir vidēji 80W.

Monitora interfeiss – CRT monitoriem ir analogais interfeiss.

Pielietojuma sfēra – šie monitori ir domāti galda datoriem. CRT monitori ir ideāli piemēroti video un animāciju attēlošanai, arī datorgrafikai un poligrāfijai, jo pareizi attelo visas krāsas.

Izšķirtspēja - atbalsta dažādas izšķirtspējas. Pie visām atbalstāmajām izšķirtspējām monitoru var izmantot optimālā režīmā. Ierobežojums attiecas tikai uz max izvēršanas (reģenerācijas) frekvenci.

Reģenerācijas biežums – Virs 75 Hz mirgošana nav samanāma..

Attēlojuma krāsu precizitāte – CRT monitori balstās uz True Color skalu.

Attēlošanas formēšana – pikseļi formējas ar punktu (triādes) vai josliņu grupu. Punkta vai līnijas solis ir atkarīgs no attāluma starp punktiem vai vienas krāsas līnijām. Rezultātā skaidrs un attēlošanas skaidrība ir secīgi atkarīgs no punkta vai līnijas soļa izmēra, kā arī no CRT kvalitātes.

Izmantotā literatūra:
Personālā datora dzelži. 2006. Sanktpēterburga. BHV - Pēterburgā.
Mācību materiāli.

User avatar
samurajs
Administrators
Atbildes:14988
Pievienojies:15:04 / 6. Mar, 2007
Reputācija:0
Atrodas:Liepājas anomālā zona

Post no samurajs » 10:47 / 8. Apr, 2008

Ja izstudējam šo - būs ieskats arī TV darbībā. Atšķirība tikai tā, ka TV fokusēšanai nelieto vis spoli, bet cilindrisku fokusēšanas elektrodu (tam pievada dažus kV, ko var regulēt). Un TV vēl papildus ir uztvērējs un skaņas kanāls.
Image

artursj
Reģistrēts lietotājs
Atbildes:5
Pievienojies:12:36 / 8. Apr, 2008
Reputācija:0

Post no artursj » 12:45 / 8. Apr, 2008

Sveki. Man ir telvizors teleteh ar plakano kineskopu .Nujau kādu nedēļu rāda nepareizi , vidū ir normāls bet malas līkas.Viņs domā ka ir izliegtais kineskops.Varbūt var ko paregulēt un kur ? :(

AxorG7
Reģistrēts lietotājs
Atbildes:31
Pievienojies:03:38 / 29. Feb, 2008
Reputācija:0
Atrodas:Ogres raj. Lēdmane...

Post no AxorG7 » 14:37 / 8. Apr, 2008

Labs raksts!

Daudz ko jau iepriekš zināju, bet arī uzzināju ko jaunu.

User avatar
samurajs
Administrators
Atbildes:14988
Pievienojies:15:04 / 6. Mar, 2007
Reputācija:0
Atrodas:Liepājas anomālā zona

Post no samurajs » 16:52 / 8. Apr, 2008

artursj wrote:Sveki. Man ir telvizors teleteh ar plakano kineskopu .Nujau kādu nedēļu rāda nepareizi , vidū ir normāls bet malas līkas.Viņs domā ka ir izliegtais kineskops.Varbūt var ko paregulēt un kur ? :(
Es gribētu redzēt bildi, kā tas dzīvē izskatās. Tāpat neko nevar spriest.
Image

artursj
Reģistrēts lietotājs
Atbildes:5
Pievienojies:12:36 / 8. Apr, 2008
Reputācija:0

Post no artursj » 20:17 / 8. Apr, 2008

Uz malām izliecas ekrāna bilde.Kā te var ielikt bildi.https://artursj11.filer.lv/bilde/file-atteels001.jpg.htm

User avatar
samurajs
Administrators
Atbildes:14988
Pievienojies:15:04 / 6. Mar, 2007
Reputācija:0
Atrodas:Liepājas anomālā zona

Post no samurajs » 22:11 / 8. Apr, 2008

artursj: ja tu pats neesi neko kruķījis, tad radies defekts izvēršanas platē ģeometrisko kropļojumu kompensācijas ķēdē (visticamāk). Lai ātri atrastu vainīgo, nepieciešama aparatūra (oscilogrāfs). Tajās shēmās ir dzīvībai bīstami spriegumi, tā kā pats nelien, bet ved pie meistara.
Image

artursj
Reģistrēts lietotājs
Atbildes:5
Pievienojies:12:36 / 8. Apr, 2008
Reputācija:0

Post no artursj » 23:19 / 8. Apr, 2008

Viš tak smags, kādi 80kg.Paldies, būs jau jāved. :win:

User avatar
Jazz
Reģistrēts lietotājs
Atbildes:192
Pievienojies:19:44 / 20. Feb, 2008
Reputācija:0

Post no Jazz » 08:17 / 10. Apr, 2008

Neh*j pirkt kautkādus Teleteh,atvainojiet, bet kārtējo reizi cilvēki parāda savu stūlbumu, cenšās ietaupīt uz cenu un dabūt maksimāli LIELU kasti, bet pēctam brīnās, kāpēc man tā un kāpēc man šitā :0
Labāk skatīties mazāku bildi, bet kvalitatīvāku!
Image

afigel
Reģistrēts lietotājs
Atbildes:304
Pievienojies:18:36 / 4. Nov, 2007
Reputācija:0
Atrodas:Bedrograda

Post no afigel » 19:00 / 10. Apr, 2008

taa teikt, ekskursija veesturee :)

Pievienot atbildi

Return to “Raksti”