1938. gadā Š…ujorkas viesnīcas "Astorija" kosmētiskā kabineta palīgtelpā viņš bija iekārtojis improvizētu laboratoriju. Tanī Karlsons, advokāts pēc profesijas, bet zinātnieks pēc aicinājuma, pētīja fotojutīgo materiālu un elektrostatiskās izlādes īpašības un mijiedarbību.
Viņam izdevās gūt panākumus elektrības izmantošanā attēla veidošanā, bet šie rezultāti nevienu neinteresēja. Cilvēkiem nepatika milzīgais aparāts un tas, ka ierīce smērē papīru.
Pēc 6 gadu mokām ÄŒesteram Karlsonam beidzot izdevās atrast dzirdīgas ausis - Ohaio institūts Battelle Memorial piedāvā kopīgi uzlabot "elektrofotogrāfijas" procesu. 1947. gadā licenci par tiesībām izstrādāt un tirgot šos kopētājus nopērk papīra ražotāja firma The Haloid Company. Vēl pēc gada tikai nolemts, ka vārds "elektrofotogrāfija" ir par garu, un ierīci pārdēvēja par kserogrāfu (no grieķu val. xeros - sauss, graphei - raksts). Kā brenda nosaukumu Karlsons sadomāja vēl īsāku vārdu - kserokss.
1949.gadā parādās pirmais kopētājs - Model A, 1958. gadā - Haloid Company kļūst par Haloid Xerox. Vēl pēc 3 gadiem parādās pirmais automātiskais biroja kopētājs uz parastā papīra - Xerox 914. Tas iegūst milzīgu atzinību visā pasaulē.
Mūsdienās ar Xerox tehnoloģijām tiek izgatavots triljoniem kopiju, firmai ir pārstāvniecības 150 valstīs, tanī strādā 55.000 cilvēku, gada apgrozījums sastāda virs 15 miljardu USD.
Avots
