Lec, lec pingvīns,
Lēts, lēts pingvīns,
Lec, lec, lec!"
Pēc rīta kafijas ieslēdzu datoru, lai apskatītos jaunumus un izlasītu pastu - bet čuš! Interneta nav! Laikam provaideris kaut ko profilaktē. Reti, bet gadās.
Prognozētās supersniegavētras arī joprojām nav, pilnīgs klusums. Izlemju aiziet līdz jūrai. Esmu ticis pusceļā, sāk krist lielas, pūkainas pikas. Dungoju A. Kukuvasa dziesmiņu
Krīt visbaltākie sniegi.
Reiz es aizmigšu tā.
Gulēt mūžīgo miegu
Bez atmošanās...
Pie jūras patiesi skaisti, viss apsnidzis balts. Papriecājos par dabu, pastaigāju, velkos mājās. Internets parādījies, laiks veikt savus admina darbus. Gaudoju līdz "Vilkiem"
Uijā, uijā, nikni vilki,
Uijā, uijā...
Bet galvā palika doma - kā būtu, ja katra mēneša pēdējo svētdienu izsludinātu par dienu bez interneta? Varbūt ne pilnīgi, bet nestrādātu vismaz zinātniski-tehniskās novirzes un IT lapas (visas serveros būtu atslēgtas). Būtu iespējams vismaz reizi mēnesī papriecāties par dabas, nevis tikai web-lapu dizaina skaistumu un pie reizes izkustēties.
Jūtu, ka daudziem "datortārpiem" tā ir problēma.
Kā domā Tu?
