99% veco telefonu satur konfidenciālu informāciju

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_regenersis_2.jpg[/imgl]Regenersis, Eiropas lielākā mobilo telefonu pārstrādes kompānija, paziņojusi, ka 2008. gadā tika pārstrādāti vai nodoti otrreizējā ekspluatācijā ap 2 miljoni mobilo telefonu. Tas 1 telefons katrās 15 sekundēs. Daudzmaz normāliem telefoniem tika pārrakstīta programmatūra un iztīrīta atmiņa, un tie nonāca "second-hand" tirdzniecības tīklā. Galīgi veci modeļi vai salauzti eksemplāri nonāca uz pārstrādes konveijera.

2008. gada decembrī Regenersis darbinieki pēc nejaušības principa atlasīja 2000 telefonus un izpētīja to atmiņas. Izrādījās, ka 99% no tiem bija saglabājušies lietotāja dati (telefonu grāmatas, attēli, audio/video, SMS, kalendāra piezīmes utt.). Uz daļas no telefoniem atradās pat tādi konfidenciāla informācija kā bankas dati, privātā Email sarakste, adreses.

Nekad nezinām, kā rokās nonāks mūsu ārā metamais aparāts. Tā kā parūpējamies, lai tiktu nodzēsta visa atmiņa. Dažreiz tas var nebūt nemaz tik vienkārši un prasīt daudz laika. Nederīgiem telefoniem vieglāk fiziski iznīcināt mikroshēmas.



Avots1, 2.

[marr]

Š ajā reizē vietā būtu padiskutēt par to, kas ir konfidenciāla informācija!
Ja tā ir burtiski ņemta kā "privāta informācija, kuras publiskošanu reglamentē likums", tad jā, katrs telefons, arī vecais satur konfidenciālu informāciju. Taču šāds juridisks piegājiens šādam pētījumam, manuprāt, neder, jo
1) bildi, kurā redzams mans piemājas dārziņš, var uzņemt ikviens, kas zin, kur dzīvoju. Uzzināt kur dzīvoju var izsekojot (ok, nav likumīgi). To var izdarīt arī atbraucot tāpat, kaut ar manu ziņu. Tāpēc konfidenciāla?
2) Telefona numuri - manu draugu/paziņu/kolēģu telefona numuri ir konfidenciāli? Katru no viņiem var uzzināt ar vai bez attiecīgās personas ziņas, tur man nav jābūt iesaistītam. Kāda ir varbūtība, ka tam, kurš manu telefonu paņēmis lietošanā pēc manis interesēs kāds no maniem kontaktiem īpaši? Robežā tiecas uz nulli. <k> konfidenciālas? Nezinu gan, varbūt komerciālas, taču tā kā jaunais lietotājs, iespējams, nebūs likumīgais autors, tad vienīgi nelegālas tās varētu kļūt.
4) sms - nu izlasīs manu saraksti, daudz jauna, iespējams, uzzinās. Daudz nepareiza uzzinās, jo bieži sms tiek sūtīts kontekstā, kuru nezinot tāpat nekāda jēga nav lasīt: kopumā - neredzu pārāk lielu risku.
5) kalendāra piezīmes šķiet vispārsteidzošākā konfidenciālā informācija - cik no Jums, klātesošie raksta piezīmi telefonā tik precīzu, lai no tās saprastu PILNĪGI VISU, kas plānots? T.i. cikos/kur/ar ko/kāpēc pārrunāts, uzzināts, visādus noslēpumus utml? Es labākajā gadījumā atgādinājumu/uzdevumu, kuru izlasot var uzzināt labākajā gadījumā nojaust, kas tā bija par dienu, un tikai es pats (manuprāt) pēc tā varu salikt to dienu kopā, ja to ļoti vajag.
Bankas datu būšana, protams, nedaudz sensitīvāka lieta, taču der atcerēties, ka tikai un vienīgi ar pliku bankas konta numuru nepietiek, lai kaut kādu lielu šmuci sadarītu.
E-pasts - cik no Jums regulāri un ļaunprātīgi pievieno spamlistēm e-pastus, kas nejauši kaut kur uzzināti/pamanīti?

[samurajs]

Viss jau atkarīgs, kāda infa tur ir Dabūt piem. augstu valsts amatpersonu privātos mobilos nr. nav vienkārši, tos tā neizpauž. Par tādiem gan vienam otram būtu interese...

Vispārējā gadījumā ar infu no veca telefona lielu skādi nenodarīt, bet gadās liktenīgas sakritības.

[linx]

Ja es dabūtu Buša telefonu mmm... kā visiem zvanītos

[marr]

Ja cilvēks zin šādu telefona nr, tad tas automātiski nozīmē, ka šis ieraksts noteikti ir atšifrējams kā vārds.uzvārds.vadītās_iestādes_nosaukums? Diezin vai. Es tā neesmu pierakstījis šādas potenciāli svarīgas personas. Sauc kaut to par privātu encodingu Atkal nonākam pie rezultāta, ka ir visai ierobežota varbūtība nejauši trāpīt uz šādu ieguvumu. Pārkāpjot likumu iegūt to būtu vieglāk.
Es neargumentēju to, ka šādas lietas nenotiek, tikai to, ka nav racionāli domāt, ka šādas lietas mētājas apkārt un ka tās ir vērts īpaši meklēt - Tavi pūliņi un patērētais laiks būs dārgāks nekā tas paredzamais ieguvums (ņemot vērā varbūtību) šo lietu atrast.

Prātā nāk stāstiņš par ekonomistiem

iet divi ekonomisti pa ielu, te viens ierauga uz zemes $100
otrs ekonomists saka:
necel, viltota!
pirmais:
kā Tu to zini?
otrais:
ja viņa nebūtu viltota, tad kāds cits to jau būtu pacēlis. Atceries, nekas nav par brīvu ("there is no such thing as free lunch")
pirmais:
jā, taisnība!

un abi divi aiziet tālāk nepaņēmuši banknoti.

morāle? Tas, ka $100 banknotes mēdz dažkārt mētāties pa zemi nenozīmē, ka ir racionāli un izdevīgi tās meklēt.

[samurajs]

Varbūt tev arī taisnība, bet man vienalga nebūtu patīkami, ka kāds rakātos pa manu infu (lai arī nezin, kas esmu). Tāpēc labāk nedodu nevienam šo iespēju.

[msh]

Es arī nevienam nedodu šādu iespēju. Vecie telefoni reizēm noder

[marr]

Man, mani vecie telefoni arī mētājas plauktā, visus kā vienu esmu dažādos brīžos izmantojis, iedevis kādam citam radiniekam vai draugam to izmantot -> un šie noteikti nav iemesli, lai līdz pēdējam censtos iztīrīt telefonu no jebkuras informācijas, kuru es tur būtu varējis atstāt...
bet pa lielam protams, jebkurš, kas ir ar IT pasauli draugos, labprātīgi neatstās savu info tur, kur to nav sarežģīti likvidēt.

[foxsk8]

Vecie telefoni manā izpildījumā ar 10 nieci pie sienas stāv smugi rindiņā sanagloti, čomi, kam nav slinkums, atnāk pie manis, āmurīts blakus un smuki, pa displeja vidu, pienaglo telefonu pie sienas.

[msh]

Foks :duno: