[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_nuclear_1.jpg[/imgl]ASV kompānija Babcock and Wilcox, kura jau 50 gadus nodarbojas ar kodoltehnoloģiju izstrādi ASV flotei, iecerējusi ražot portatīvus kodolreaktorus, kurus ērti var nogādāt vajadzīgajā punktā pa daļām un samontēt uz vietas. Dizains īpaši izstrādāts ērtai pārvadāšanai ar autovilcējiem.
Tradicionālā tipa kodolspēkstacija ar jaudu 1000 MW vidēji izmaksā 9 miljardus USD; ne jau katra valsts to var atļauties. Bez tam tās ir nedrošas un izmaksu dēļ peļņu no tādas var iegūt tikai pēc daudziem gadiem.
[imgr]https://notepad.lv/userpix/28_kevin_x220_1.jpg[/imgr]Babcock and Wilcox projektā paredzēta jauda 150 MW ar vismodernākajiem risinājumiem drošības garantēšanai. Bez tam arī izmaksas ir daudz mazākas. Ja vajag lielāku jaudu - reaktora moduļus var kaskadēt.
Reaktora bloks atgādina 23 m garu "cigāru" ar 4,5 m diametru.
Sagaidāms, ka 2011. gadā Babcock and Wilcox kodolstacijas tiks sertificētas, ar 2018. gadu varētu sākties to izgatavošana.
Avots
Kodolreaktors «no klucīšiem»
Moderatori: janis.wd, Vecākie lietotāji
- msh
- Reģistrēts lietotājs
- Atbildes: 3460
- Pievienojies: 06 Apr 2007, 12:21
- Reputācija: 0
- Atrodas: Latvija
Krieviem padomijā bija nelielas kodolelektrostacijas uz riteņiem, armijai, protams. Amūrikāņi kaut ko tādu testēja, bet drošības un izmaksu apcirpšanas dēļ no tādiem atteicās. Bija arī viens gadījums, kur trīs keksi nolika karotes kaut kādas nejaušības dēļ ar testa reaktoru. Krieviem arktikā bija arī automātiskas bākas ar kodolreaktoriem un vēl visādi brīnumi.
PAKAĻROKS - Fusion A4-5000/ASROCK QC5000-ITX/WIFI/8 GB DDR3 1333/FSP200 50GSV-5K/ST2000VM003-1CT164 2 TB Seagate Pipeline HD/vecs mazs IBM keiss/winxp x64/2 ventilatori
Par to drošību.
Pasaulē ir notikušas tikai 2 vērā ņemamas "kodolavārijas". Viena no tām černobiļa, otra kaut kur štatos. Par otro nezinu, bet černobiļā sūdi bija tapēc, ka pie ruļļiem mudaks pielikts un tajos laikos vēl nebija tādas zināšanas par tēmu, lai varētu teikt, ka ir tikai viena pareizā lieta ko darīt. Tagad, AES ir vienas no vis videi nekaitīgākajām un lētākajām elektrostacijām.
Par to 'kūlingu".
Parastās aes, viņi radioaktīvos elementus tur ūdens baseinā, tas tiek uzkarsēts, un tieši tā tiek iegūta tā enerģija, dzenot ūdens tvaikus cauri turbīnām. Protams, ar to ūdens daudzumu arī regulē t[sup]c[/sup], bet pašu kodolreakciju regulē ar izolētājmateriālu, bieži vien grafītu. To nolaiž starp radioaktīvajiem elementiem un tad neitronu kustība tiek ierobežota, tie nevis tiek pie vēl viena urāna atoma šķelšanas, bet tos absorbē grafīts.
Es te neredzu īsti kur tas viss notiks. Nedomāju, ka tā būs parasta aes, kas vnk piedzimusi ķīnā un vēl uz riteņiem.
Nu, cik no linka sapratu, būs 1 radioaktīvais elements, un tad viņš "sautēsies savā sulā". Kautgan nezinu, baigi mazs izskatās.
Pasaulē ir notikušas tikai 2 vērā ņemamas "kodolavārijas". Viena no tām černobiļa, otra kaut kur štatos. Par otro nezinu, bet černobiļā sūdi bija tapēc, ka pie ruļļiem mudaks pielikts un tajos laikos vēl nebija tādas zināšanas par tēmu, lai varētu teikt, ka ir tikai viena pareizā lieta ko darīt. Tagad, AES ir vienas no vis videi nekaitīgākajām un lētākajām elektrostacijām.
Par to 'kūlingu".
Parastās aes, viņi radioaktīvos elementus tur ūdens baseinā, tas tiek uzkarsēts, un tieši tā tiek iegūta tā enerģija, dzenot ūdens tvaikus cauri turbīnām. Protams, ar to ūdens daudzumu arī regulē t[sup]c[/sup], bet pašu kodolreakciju regulē ar izolētājmateriālu, bieži vien grafītu. To nolaiž starp radioaktīvajiem elementiem un tad neitronu kustība tiek ierobežota, tie nevis tiek pie vēl viena urāna atoma šķelšanas, bet tos absorbē grafīts.
Es te neredzu īsti kur tas viss notiks. Nedomāju, ka tā būs parasta aes, kas vnk piedzimusi ķīnā un vēl uz riteņiem.
Nu, cik no linka sapratu, būs 1 radioaktīvais elements, un tad viņš "sautēsies savā sulā". Kautgan nezinu, baigi mazs izskatās.
- msh
- Reģistrēts lietotājs
- Atbildes: 3460
- Pievienojies: 06 Apr 2007, 12:21
- Reputācija: 0
- Atrodas: Latvija
nevertell palasi labāk kaut vai par to pašu černobiļu, pirms šitādus tekstus raksti ;) ÄŒernobiļā bija priekšniecība, kurai nebija nekādas nojēgas par kodolreaktoriem, RBMK tipa reaktoriem ir vairākas bīstamas dizaina īpašības, piemēram, brīdī, kad tiek kodolā ievietoti reakciju apstādinošie grafīta stieņi, reaktora jauda patiesībā palielinās, kā arī pie zemākas jaudas nekā nominālie 3 gigavati radās pastiprināts burbuļu un radioaktīvo vielu daudzums [man liekas ka vēl pārītis bīstamu īpašību bija], operatori, kas par to neko nezināja [ja nemaldos, tad konstruktoru birojs tādas īpašības nekur neminēja], sūdīgas aizsardzības sistēmas un, visbeidzot, černobiļas atomelektrostacijas reaktoriem nebija aptveroša ēka, kas avārijas gadījumā satur piesārņojumu. Avārija notika tāpēc, ka notika tests, kura mērķis bija noskaidrot, vai neradīsies problēma, ja AES tiks atslēgta no kopējā tīkla - vai ar turbīnu inerci pietiks lai darbinātu sūkņus. Tādēļ arī bija atslēgtas tās pašas nepilnīgās drošības sistēmas. Tālāk reaktora īpatnību dēļ viss aizgāja savu gaitu - reaktora jauda uzlēca desmit reizes, dzese uzvārījās un uzsprāga un kodols izkusa. Tieši tādēļ arī ES tik ļoti grib slēgt Ignalinas AES, jo tur ir divi tie paši RBMK-1000 reaktori. Tajā pašā laikā, piemēram, čaušesku režīma laikā astoņdesmitajos tika sākta celt jauna atomelektrostacija, kuras pirmais reaktors tika nodots ekspluatācijā deviņdesmito vidū, un no ES nekādu problēmu, jo rumāņi laimīgā kārtā izvēlējās CANDU, kas ir kanādiešu dizains. Tevis nosauktā "otrā kodolavārija" bija Trīs jūdžu salā, kur notika kas līdzīgs kā černobiļā, vienīgi tur reaktors vienkārši pazaudēja dzeses šķidrumu un daļēji izkusa, bet tā kā tur bija viss reaktors savā papildus ēkā, tad apkārtējajā vidē nonāca vienīgi tas, kas tika izlaists pa pārplūdes vārstu, jo nepilnīgu drošības sistēmu dēļ operatori nemaz nezināja, ka reaktors ir avarējis.
Vēl, starp citu, ir bijusi vēl viena lielāka kodolavārija - pati pirmā - aizdegās ar gaisu dzesējams izpētes reaktors britu salās piecdesmitajos gados. Tā kā ar gaisu dzesējams, tad, protams, radioaktīvās vielas nonāca apkārtējajā vidē, vienīgi laimīgā kārta viens zinātnieks bija uzstājis un skurstenī bija iebūveti filtri, kuri lielāko daļu radiācijas aizturēja, beigās reaktoru nodzēsa.
Vēl, starp citu, ir bijusi vēl viena lielāka kodolavārija - pati pirmā - aizdegās ar gaisu dzesējams izpētes reaktors britu salās piecdesmitajos gados. Tā kā ar gaisu dzesējams, tad, protams, radioaktīvās vielas nonāca apkārtējajā vidē, vienīgi laimīgā kārta viens zinātnieks bija uzstājis un skurstenī bija iebūveti filtri, kuri lielāko daļu radiācijas aizturēja, beigās reaktoru nodzēsa.
PAKAĻROKS - Fusion A4-5000/ASROCK QC5000-ITX/WIFI/8 GB DDR3 1333/FSP200 50GSV-5K/ST2000VM003-1CT164 2 TB Seagate Pipeline HD/vecs mazs IBM keiss/winxp x64/2 ventilatori
- samurajs
- Administrators
- Atbildes: 14988
- Pievienojies: 06 Mar 2007, 15:04
- Reputācija: 0
- Atrodas: Liepājas anomālā zona
Un vēl kas - ÄŒernobiļā kā jau visur padomijā vajadzēja pārpildīt plānu, lai dabūtu prēmijas. Ja elektrostacija paredzēta 3 GW jaudai - vajadzēja izspiest 4 GW... tas komunistiem ļoti patika. Tāpēc jau veica visādus eksperimentus.
Ja kodolreaktori projektēti kvalitatīvi, paslēpti dziļi zemē + aizsargkupoli, tad risks ir minimāls.
Un šai ziņā ir tikai par pašu pliko reaktoru. Vēl nāks moduļi ar sūkņiem, siltummaini, ģeneratoriem u.c.
Ja kodolreaktori projektēti kvalitatīvi, paslēpti dziļi zemē + aizsargkupoli, tad risks ir minimāls.
Un šai ziņā ir tikai par pašu pliko reaktoru. Vēl nāks moduļi ar sūkņiem, siltummaini, ģeneratoriem u.c.
