Pētniecību realizēs ar Marsa pašgājēja aparāta ExoMars palīdzību, un tās pamatuzdevums būs dzīvības pēdu meklēšana - jau zudušo, vai arī mikroorganismu veidā vēl eksistējošo.

Protams, ne viss rit pēc plāna: ja agrāk aparāta ExoMars pielietošana tika plānota jau 2011. gadā, tad tagad termiņi atvirzījušies uz 2018. gadu. Zinātnieki nedomā tērēt dārgo laiku, un galīgā misija tiek "apaudzēta" ar aizvien jaunām tehnoloģijām un eksperimentiem. Paredzēts, ka arī NASA palīdzēs eiropiešiem, līdz ar to sadarbība ļaus labāk izpētīt Sarkano planētu.

Nesen notikušajās NASA un ESA tikšanās tika pārrunāti plāni sūtīt ekspedīcijas 2016., 2018., un 2020. gadā. Tas izskaidrojams ar planētu tuvināšanās cikliem. Pirmais lidojums tiek gatavots 2016. gadā, kad kosmiskais aparāts Mars Express pētīs nesen atklātos Marsa metāna avotus. Tiek apgalvots, ka tie varētu būt dzīvības procesu rezultāti, vai arī ģeoloģiskie veidojumi - abas versijas ļoti interesē zinātniekus.
Tad, 2018. gadā, startēs galvenā ekspedīcija; tanī ietilps aparāts ExoMars un neliels pašgājējs. Tie sīki pētīs metāna avotus uz planētas.

Un noslēgumā, 2020. gadā, startēs ekspedīcija ar veselu mobilo zondu sēriju, kuras veiks unikālus eksperimentus uz planētas virsmas.
Atliek vien cerēt, ka ekonomikas problēmas netraucēs veikt plānotos kosmosa izpētes darbus.


Avots