Nu ielikšu tad es ar, ko tad nu tur īpaši gaidīt uz citiem
1) Kas Tev ir pats svarīgākais Tavā dzīvē?
Izdzīvot to tā, lai par neko nebūtu jānožēlo. Daudzi no mums aprobežojas, un domā, ka māja, mašīna un suns to padarīs tiktiešām labu, bet patiesību sakot, es uzskatu, ka viss slēpjās pasaulē ap mani. es varu sēdēt uz zelta čupas, un justies labi - teikt, ka man vairs nav nekā svarīgāka, kā labs finansiālais nodrošinājums, sasniegt pēc iespējas vairāk, lai tikai būtu bagātāks, u.tml., bet patiesībā jau ir tā, ka senči, kaimiņi, draugi, paziņas, kolēģi, cilvēki uz ielas - tie visi veido manu dzīvi. Tas viss ir saistīts. Izdarot ko labu kādam no šiem cilvēkiem, es izdarīšu labu sev. Nodarot kādam pāri, es nodarīšu pāri pats sev, jo esmu ar viņu saistīts. Man svarīgākais, ir veidot labas attiecības ar cilvēkiem, kas man apkārt - palīdzēt tiem, cik nu ir manos spēkos. Tādējādi prieks, kas vairosies viņos, vairosies arī manī, un izdzīvojot dzīvi kopā ar sev tuvajiem, man nebūs jānožēlo, kad redzēšu, ka kāds no viņiem aiziet viņsaulē (jā man ir arī ļoti veci draugi).
2) Vai tici un seko kādai no reliģijām?
Principā, neesmu vēl tā kārtīgi izlasījis nedz korānu, nedz bībeli, bet vispārīgi pēc tā ko par reliģijām zinu, vairāk tomēr ticu Budismam, jo pārējās reliģijas man šķiet bezjēdzīgu pasaku un rituālu apkopojums, kas sacerēts vairāk priekš tā, lai kāds no tā visa gūtu labumu.
Š ajā jautājumā es dzīvoju pēc moto "Paņem to, kas tev šķiet noderīgs.", tāpēc grūti būs apgalvot, ka pa tiesi kādai ticībai sekoju, jo arī Budismā ir uzskati, kas man šķiet aplami.
3) Vai skaudība, dusmas, ir sliktās emocijas?
Noteikti tā nedomāju. Tas, ka mēs šīs emocijas izmantojam ļoti bieži nepareizi, gan ir fakts. Arī dusmas un skaudību var izmantot labos nolūkos. Teiksim, ja uztveram to, ka dusmas vai skaudība ir kā nesamierināšanās, kas rada motivāciju darīt labus darbus, vai attīstīt pašam sevi.
4) Vai Tev patīk klausīties mūziku, lai pastiprinātu savas attiecīgā brīža emocijas?
Noteikti. Kā mūsu pašu maestro teica - "Mūzika ir visam fons", un, protams, patīk pastiprināt emocijas.
Mūzika palīdz visos veidos.
5) Vai Tu tici, vai esi redzējis spokus, garus u.tml?
Nekad mūžā neesmu redzējis, nedz spokus, nedz garus, tāpēc, atļaušos spriest, ka visa tā spoku padarīšana, ir pasakas ar ko baidīt bērnus (ko neredzu, tam neticu, ja nav loģiska pamatojuma). Garu pasaulei gan tomēr ticēšu, jo ir pietiekoši daudz gadījumu dzirdēti, kas par to liecina un tie nebūt nav safabricēti. (es vismaz tā ceru, ka nav)
6) Vai ticamības efekts (placebo) ir labāks par jebkurām zālēm?
Nu šis jautājums ir ar diviem galiem. Ir reizes, kad ticamības efekts tiešām palīdz, un pat ļoti. Bet ir reizes, kad tiešām bez zālēm nu nekā.
7) Vai Tu spēj manipulēt ar savām emocijām?
Atkarīgs no tā, cik tās ir spēcīgas. Ja tās ir spēcīgākas par manu saprātu, nu nesanāks man manipulēt.
8) Cik bieži Tu redzi sapņus, un kāda nozīme tiem ir Tavā dzīvē?
Reti, bet nozīme, es domāju, ir liela - ir redzēts sapnis, ka man zvana telefons 20 minūtes pirms pamošanās, un es sapnī paņemot to rokās, redzu pat zvanītāja vārdu. Nosapņojot to, pamodos tiktiešām no tā, ka zvanīja telefons - es to paņēmu rokās, un kad to izdarīju, apjautu, ka tieši tādā pašā kārtībā to redzēju sapnī. Zvanītājs arī bija tas pats, kas sapnī, tāpēc es domāju, ka sapņiem ir liela nozīme. Tie spēj likt pārdomāt dzīvi.
9) Vai smaids cita sejā, var radīt smaidu un labu noskaņojumu Tavā sejā?
Protams, un par smaidu cita sejā, es domāju mums katram ir jārūpējās. Kas var būt skaistāks, par priecīgu cilvēku?
Papildināts!: Daži droši vien grib uzdot man jautājumu "Interesanti vai tu smaidītu, ja es, piemēram, noliktu kluci pie tavām durvīm un pēc tam priecīgs rādītos tavā tuvumā?". Protams smaidītu Man būtu prieks, ka Tev ir prieks, neatkarīgi no tā ko Tu esi izdarījis. Dusmas šajā gadījumā tikai barotu/apmierinātu tavu ļaunumu vai atriebību, tādējādi dusmojoties es nodarītu ļaunumu Tev, tātad nodarītu ļaunumu sev, jo esmu saistīts ar tevi. mans prieks savukārt tevī rastu apjukumu, kas tevi mudinātu darīt vēl visādas muļķības, taču galu galā tā turpinot, tu tikai saprastu, ka tavs darītais ir bezjēdzīgs/stulbs un tu liktos mierā. otrs variants, tevi sāktu mocīt pamatīgas sirdsapziņas problēmas, kas liktu pārdomāt dzīvi, kā rezultātā, tu tikai pilnveidotu savu pašattīstību, un man būtu atkal prieks par to. Protams šis viss ko es saku, atkal dažās situācijās, var likties nereāls, ja emociju spēks, tomēr pārvar saprāta spēku, bet tas jau ir cits temats.
10) Vai zagšanu no zagļa, kas nozadzis tev var saukt par zagšanu?
Sajūtas, protams, ir jautras, bet ja tu paņem tikai to, kas Tev nozagts, tā nav zagšana. Zagšana ir tad, ja zaglis, tev ir nospēris televizoru, bet tu paņem viņa mašīnu.
