Linux «aptaukojas» - Linuss Torvalds neapmierināts

samurajs · Post no **samurajs** » 22 Sep 2009, 18:26

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_linuxcon_1.jpg[/imgl]Patlaban Portlendā (ASV) notiekošajā konferencē LinuxCon savā runā Linuss Torvalds pauda nožēlu, ka Linux kodols "kļuvis milzīgs un uzpūsts, un nav nekādu iespēju to nosēdināt uz diētas tuvākajā nākotnē". Pazīstamais Novell inženieris Džeimss Bottomlijs pārmeta Torvaldam, ka jaunas kodola relīzes tiek ceptas milzīgā ātrumā, nedomājot par tā stabilizāciju.

Pamatojoties uz Intel pētījumiem, Bottomlijs norādīja, ka kodola veiktspēja krītas vidēji par 2 procentpunktiem ar katru relīzi. Kumulatīvais veiktspējas kritums pēdējās 10 versijās kopā sastāda 12%.
Uz to Torvalds atbildēja: "Jā, tā ir problēma. Mums viss sanāk milzīgs un uzpūsts."
Jautāts par kopienas plāniem, kā uzlabot situāciju, Torvalds, aplausu un smieklu pavadīts, teica: "Ja tāds plāns mums būtu, es ar prieku to prezentētu. Kļūst mazliet skumji, kad atceros savu 15 gadus veco vīziju par mazu, kompaktu, superefektīvu Linux kodolu. Kā mēs pievienojam tam kādu jaunu ierīču atbalstu vai funkciju - kodols uzpūšas aizvien vairāk ar katru koda rindiņu."

Par stabilitāti Torvalds neuztraucas: "Mēs spējam kļūdas atrast tikpat ātri kā tās radīt, un tas neskatoties uz to, ka koda daudzums strauji pieaug."

Kā kopsavilkumu Bottomlijs ar humoru secināja: "Tātad mums uz nākamo gadu jālabo tas 12% veiktspējas kritums, un jāatrod kāds, kurš izdomātu, kā to izdarīt. Nu jā - tas ir atvērtais kods!"

Attēlā: LinuxCon "zvaigznes"

Avots

drunk_lizard · Post no **drunk_lizard** » 22 Sep 2009, 19:32

samurajs wrote:Džeimss Bottomlijs pārmeta Torvaldam, ka jaunas kodola relīzes tiek ceptas milzīgā ātrumā, nedomājot par tā stabilizāciju.

iiss un perfekts situaacijas raksturojums :>
ar distraam ir veel trakaak..... seviskji ar to neegjeru bubanti.

sjeit gribeetos atgaadinaat, ka jebkursj no it stukaajosjs piiplis var kerneli nokompileet tiesji un tikai savaam vajadziibaam.
btw - long live gentoo :>

parastiem useriem tomeer iesaku izveeleeties stabilas veertiibas - debian, suse un (khmm ;> ) austrumi linux

Eudoxus · Post no **Eudoxus** » 22 Sep 2009, 19:34

O, paldies! Īsas, bet interesantas ziņas. Ja nemaldos jau kādus pāris gadus atpakaļ Kons Kolovass sūdzējās par linux kodola uzblīšanu.

ob1 · Post no **ob1** » 22 Sep 2009, 21:32

Kad dažus gadus atpakaļ rakājos pa Linux kodolu, 80% operatatoru bija "if" vai "ifdef". Totāls spagetti. Izskatās, ka par sakarīgiem algoritmiem neviens tur nedomā - kā vajag jaunu fīču, top kārtējā "if" sērija... un sapnis par "mazu, kompaktu, superefektīvu Linux" ir izsapņots...

nevertell · Post no **nevertell** » 22 Sep 2009, 21:40

obī van, tad ej un izlabo.

Eu, d_l, tev ir savs blogs ? TEV VAJADZĒTU!

Un, jautājums tev par gentoo- nevarētu, Tu, lūdzu norādīt man uz kādu, vai pat pats uzrakstīt, detalizētu tutoriāli par to, kā dabūt gentoo uz mašīnas nr1, bet kompilēt visu uz citas. Vnk kompilēt visu uz semprona būtu bik ilgi, tā domāju.

ob1 · Post no **ob1** » 22 Sep 2009, 21:43

darīt man nav ko... tūlīt visu pametīšu un sākšu pārrakstīt Linux kodolu...

Crow · Post no **Crow** » 22 Sep 2009, 21:52

Mazliet piebildīšu džedaju meistaram, ka IFDEFu apstrāde gan ir preprocesora uzdevums

Plus ja kāds man pamācītu, kā uzkonstrēt efektīvu jebkāda pielietojuma algoritmu bez IFiem...

Bet visumā - redz, ka Linux nav nemaz tik ūberkruts. Pieļauju, ka embedētajām sistēmām tie 12% spēj arī iezāģēt. Lai gan - khe khe - nez kā būtu, ja varētu Windows koda failos ieskatīties

nevertell · Post no **nevertell** » 22 Sep 2009, 21:54

Damncrow, embedētajām sistēmām ir divas lietas:
1. Tām bieži vien nafig nevajag jaunākos kerneļus.
2. Tur tie kerneļi tiek tā izsijāti, ka tik turies.

Nu tad paņem hoķ vienu fragmentu, kur ir kaudze ar taviem neefektīvajiem ifiem un tad uzraksti bez ifiem.

ob1 · Post no **ob1** » 22 Sep 2009, 22:03

-> damncrow
1) ifdef tiešām ir prepocesora uzdevums, bet tā ievērojami samazina koda "lasāmību", t.i., veido spagetti.
2) Par algoritmiem var izlasīt programmētāju bībelē (The Art of Computer Programming).

drunk_lizard · Post no **drunk_lizard** » 22 Sep 2009, 22:09

ob1 wrote:Kad dažus gadus atpakaļ rakājos pa Linux kodolu, 80% operatatoru bija "if" vai "ifdef". Totāls spagetti. Izskatās, ka par sakarīgiem algoritmiem neviens tur nedomā

o dizjais oduvancjik, tev atkal taisniiba :>
kriit uz nerva kautkaadi lieki suuda operatori? ir risinaajums! izmanto http://www.menuetos.net/
:>

nevertell wrote:Un, jautājums tev par gentoo- nevarētu, Tu, lūdzu norādīt man uz kādu, vai pat pats uzrakstīt, detalizētu tutoriāli par to, kā dabūt gentoo uz mašīnas nr1, bet kompilēt visu uz citas.

nu taksj http://www.gentoo-wiki.info/HOWTO_Compi ... r_computer
ko tad veel vajadzeetu? o_O

ob1 · Post no **ob1** » 22 Sep 2009, 22:26

Hmm, un kur tu pamanies mūžīgi tādus mēslus atrast...?

nevertell · Post no **nevertell** » 22 Sep 2009, 22:48

Nē, ne jau par kerneli, bet, piem, ja rakstu emerge šitas_sūds, tad man nevis kompilē uz manas mašīnas bet gan uz cita lanā pieslēgta pc.

Imhoteps · Post no **Imhoteps** » 22 Sep 2009, 22:56

damncrow wrote:nez kā būtu, ja varētu Windows koda failos ieskatīties

Reāla brīvības atņemšana būtu. Win kods ir neizpaužams. Izņēmums - neliela koda daļā, ko MS izdalīja US valsts drošības organizācijām. Tie nedaudzi, kam ir pielaide MS kodam, ir sevišķi par to atbildīgi.

drunk_lizard · Post no **drunk_lizard** » 22 Sep 2009, 23:09

par to win kodu...
sen atpakalj, kad vairums notepad lietotaaju zem galda skraidiija, tiiklaa bija nopluudis w2k kernelja kods :> uz taa pamata entuziastu pulcinjsj veel jo projaam meegjina stuteet reactOS :>
ja paraktos pa tiimekli, tad noteikti sjo kodu vareetu sakasiit...
piemeeram http://torrents.ru/forum/viewtopic.php?t=1867624

http://www.theregister.co.uk/2004/02/13 ... e_escapes/

drono · Post no **drono** » 22 Sep 2009, 23:37

Nu ko jūs te ņemās, nu reku taču ir tas kods - http://www.albinoblacksheep.com/text/source

Eudoxus · Post no **Eudoxus** » 23 Sep 2009, 00:11

drono wrote:Nu ko jūs te ņemās, nu reku taču ir tas kods - http://www.albinoblacksheep.com/text/source

Š is patiešām ir labs kods:)

TrakaisKursis · Post no **TrakaisKursis** » 23 Sep 2009, 10:15

Tur ir jānodala dažas lietas, citādāk tas viss ir samests vienā haotiskā kaudzē:
1) nav iespējams pāris megabaitu lielā kernelī nodrošināt visas prasības, kas varētu būt lietotājam - tad distribūcijas jāveido tā, ka lejupielādes mirklī tu aizpildi aptauju, kādu tu kerneli vēlies, un tev noģenerē ISO failu, kurā ir kernelis ir lietotāja izvēlētiem moduļiem, draiveriem, tehnoloģiju atbalstiem u.t.t.
2) ilgi bija bļauts, ka Linux neatbalsta šo, neatbalsta to "out of the box", ka lietotājam nav jālien pakaļ pēc draiveriem un jākompilē kernelī iekšā. Tagad Linux ekosistēma ir nonākusi pie punkta, kad atbilst lietotāju vajadzībām, bet vairs neatbilst radītāju filozofijai. Bet - nevar ar vienu pakaļu vienlaicīgi sēdēt uz diviem krēsliem.
3) drīzāk nav piedodama nepietiekami auditēta koda ievazāšana kernelī, kas distribūciju sastāvā aiziet plašā lietošanā. Tas, ko Canonical menedžments ir pieļāvis ar Intel draiveriem - ir vienkārši vadības un plānošanas katastrofa. Pat Windows neatļaujas šādi spēlēties ar saviem lietotājiem. Būtu nepieciešama spēcīgāka kontrole, lai zaļas kodola versijas nenonāktu plaši lietotu distribūciju sastāvā, tā nodarot kaitējumu Linux prestižam kā tādam.

Wuu · Post no **Wuu** » 23 Sep 2009, 10:26

drunk_lizard wrote: iiss un perfekts situaacijas raksturojums :>
ar distraam ir veel trakaak..... seviskji ar to neegjeru bubanti.

Izmantojam 8.04 un problēmu nebūs, bet augstāk gan nekāpti. Jo to pat man sīcis pamanīja un prasīja man "kas noticis ar to datoru"

samurajs · Post no **samurajs** » 23 Sep 2009, 13:59

Tas suns jau aprakts tur, ka izveidojas apburtais loks: kerneļu cehs tik štancē jaunas relīzes (jo citādi end-jūzeri brēks, ka neatbalstot viņu jaunākos gadžetus) un linukšu fabrikas tik studzinās pakaļ, un ražo ķep-ļep distrus. Pirmām kārtām jau Canonical.
Varbūt tiešām iekļaut draiverus kodolā bija rupja kļūda?

aoma · Post no **aoma** » 23 Sep 2009, 15:45

samurajs wrote:Varbūt tiešām iekļaut draiverus kodolā bija rupja kļūda?

Bija gan. Kāpēc tad visi ar nlite ravējam no windows visu lieko ārā, lai tiktu pie veiklākas mašinas.
Manuprāt, katru Linux vajadzētu 2-vās daļās sadalīt -
1 - viegls, ātri uzliekams cd, kurā ir tikai pats nepieciešamākais, lai varētu piestartēt; (obligāti norādīt specifikāciju - kādiem mērķiem labāk piemērots)
2 - klāt pielikts smags dvd, kurā sabāzti visi draiveiri, dažnedažāda veida gui un populārākais ikdienā nepieciešamais softs, kuru instalē katrs pēc savām spējām un vajadzībām. Arī tas, ka ka viss pamatā jāvelk no neta, tāpat bremzē attīstību.
Pie tam problēmas ar otro nedrīkstētu ietekmēt pirmo. Nu apmēram tā.

UnderV · Post no **UnderV** » 23 Sep 2009, 17:31

Atklāti sakot neredzu nekādu problēmu.
Linux nekad nav pozicionēts, kā mikrokernelis. Līdz ar to tā "pieņemšanās svarā" ir tikai likumsakarīga.
Tiek veidoti dažādi distributīvi, kā Puppy Linux - ātri un ērti. Gribam, ko smagāku, tad velkam visu Debian vai Gentoo repositoriju (>40Gb).
Ja visā DistroWatch neko neatrodam, tad kompilējam savu kerneli vai, "slimākajā" gadījumā - būvējam savu distro, kurš strādās tikai uz viena dzelža.
Izvēle ir vienmēr.

Liels vai mazs ir relatīvs jēdziens - atkarībā no kurienes skatās :devil: .

drono · Post no **drono** » 23 Sep 2009, 19:17

aoma wrote:Kāpēc tad visi ar nlite ravējam no windows visu lieko ārā, lai tiktu pie veiklākas mašinas.

Un kāpēc tad tu to nevari darīt uz Linux? Nokonfigurē savu kerneli bez visiem liekajiem draiveriem, nokompilē un būs tev. Nav jau jāgaida, kad kāds cits uztaisīs to, ko pats vari izdarīt.

TrakaisKursis · Post no **TrakaisKursis** » 24 Sep 2009, 09:37

samurajs wrote:Tas suns jau aprakts tur, ka izveidojas apburtais loks: kerneļu cehs tik štancē jaunas relīzes (jo citādi end-jūzeri brēks, ka neatbalstot viņu jaunākos gadžetus) un linukšu fabrikas tik studzinās pakaļ, un ražo ķep-ļep distrus. Pirmām kārtām jau Canonical.
Varbūt tiešām iekļaut draiverus kodolā bija rupja kļūda?

Protams, ka bija kļūda - tomēr viss atkarīgs no procesa saimniekiem - Canonical priekš sava Ubuntu to visu atstāja pašplūsmā (sazvērestības teorija: saņemta nauda no Intel par draiveru piespiedu testēšanu Ubuntu lietotāju vidū), bet ir arī pozitīvi piemēri: Fedora, kas tāpat kā Ubuntu cenšas būt on-the-edge, jaunākajās versijās (11. un 12. Alpha) nodrošina instalējamo izmaiņu iepriekštestēšanu (nesajaukt ar atkarību pārbaudi) un ja programmai liekas, ka kādi jauninājumi apdraudēs atjauninātās sistēmas stabilitāti un drošību, tie vienkārši netiek instalēti. Gan jau, ka šie dati aizceļo uz Fedora serveri, līdz ar to var pieņemt, ka arī tā ir piedalīšanās citos piespiedu testos - bet tie vismaz ir daudz sakarīgāki par Ubuntu izvēlēto politiku.

Linux «aptaukojas» - Linuss Torvalds neapmierināts

Linux «aptaukojas» - Linuss Torvalds neapmierināts

Re: Linux «aptaukojas» - Linuss Torvalds neapmierināts

Re: Linux «aptaukojas» - Linuss Torvalds neapmierināts