Tātad sāksim ar visu pēc kārtas.
1. Priekš kam vispār bija vajadzīga pāreja uz digitālo TV?
Atbildēšu uzreiz ar pretjautājumu - kāpēc nomira vidējo viļņu AM radio? Tāpēc, ka tā ir ārkārtīgi izšķērdīga lieta. Lai aptvertu kaut cik ievērojamu teritoriju, nācās sūknēt antenās milzīgas jaudas, un pie tam AM (amplitūdas modulācija) izrādījās galīgi neaizsargāta pret atmosfēras traucējumiem. To vislabāk varēja just negaisa laikā. Š ādu amplitūdas modulāciju lieto arī analogā TV. Lai attēla kvalitāte būtu daudzmaz līmenī, attiecībai "signāls/troksnis" uztverošajā antenā jābūt vismaz 40 dB - tas nozīmē, ka derīgā signāla spriegumam ir vismaz 100 reižu jāpārsniedz ētera trokšņu un traucējumu radīto spriegumu.
Digitālajā apraidē šāda problēma nepastāv. Vairs nav vajadzība precīzi fiksēt "gaiši pelēku un tumši pelēku toni"; pietiek, ja var droši atdalīt vieninieku un nuļļu straumi no atmosfēras trokšņiem.
Otrs faktors. Analogajā apraidē tiek pārraidīts milzīgi daudz liekas informācijas. Ik sekundi noraida 50 TV puskadru, kuri viens no otra atšķiras minimāli.
Digitālajā apraidē, pateicoties MPEG kompresijai, liekās informācijas apjoms tiek pamatīgi ierobežots.
Trešais faktors. Līdz šim viens raidītājs spēja translēt tikai vienu programmu.
Digitālajā apraidē, pateicoties datu pakešu jaukšanai jeb multipleksēšanai, ar vienu raidītāju var apkalpot vairākas programmas (praksē - līdz 16). Līdz ar to apraides izmaksas samazinās.
2. Kā tas darbojas?
Parastā TV tehnika tiek papildināta ar digitālā signāla apstrādes bloku, kurš pārvērš analogo TV signālu no studijas atsevišķās video un audio ciparu plūsmās, miksē šīs plūsmas, un tad apstrādā atbilstoši MPEG-2 vai MPEG-4 algoritmiem. Sīkāk par šo procesu var izlasīt šeit. Beigās gatavo datu plūsmu atkal pārvērš analogā veidā un padod uz raidītāju.
Jāpiebilst, ka datu paketes tiek papildus apstrādātas ar Rīda-Solomona kodu, kas radikāli paaugstina DVB-T traucējumnoturību. Katrā 188 baitu datu paketē drīkst būt līdz 8 bojātiem vai izkritušiem baitiem - tad paketi uztverošajā galā varēs izlabot un TV skatītājs neko nemanīs.
3. Kā tas notiek Latvijā?
Jau visā Latvijas teritorijā notiek brīvo kanālu (Free-to-air jeb FTA) digitālā apraide. Liepājā to patlaban ir 6. Rīgā testa režīmā var redzēt arī maksas kanālus. Pēc atsauksmēm Lattelecom forumā, ar pēdējiem vēl gan esot zināmas problēmas. Apraidei tiek lietots decimetru diapazona īsais gals, tātad varam aizmirst par lielajām, zarainajām metru viļņu antenām. Frekvenču tabula ir šāda:
4. Kā skatīties?
Latvijā lieto jaunāko DVB-T versiju, kas paredz H.264/MPEG-4 AVC kodējumu. Kam ir 2009. gadā ražoti Full HD televizori - tajos šis standarts ir. Vecākos TV var būt tikai vecākais MPEG-2 dekoders, vai vispār nebūt digitālā kanāla.
Tad mums vajadzēs digitālās TV uztvērēju, kuru nez kāpēc kļūdaini sauc par "dekoderi". Latvijā pagaidām tiek izplatīts tikai viens sertificēts modelis TV STAR T6 SD CX. 39 Ls vērtais uztvērējs ir ekstrēmi vienkāršs, nesatur nekādus bling-bling, bet spēj apstrādāt gan MPEG-2, gan H.264 kodējumus.
Komplektā ietilpst SCART kabelis, kas ir ieteicamais veids pieslēgšanai pie TV. Ir arī RCA "tulpītes", no tām nākošo stereoskaņas signālu var pieslēgt mājas kinozālei vai mūzikas centram. Ir arī SPDIF un koaksiālā skaņas izejas.
Caur antenas izeju pieslēgt televizoram ierīci nevar, videomodulators šai "lētucī" nav paredzēts. Antenas izeja domāta tikai, lai varētu lietot vienu antenu vairākiem TV.
Tiem, kuri lieto Logitech Harmony tālvadības pultis, nāksies tās programmēt (apmācīt) pašiem. Uztvērējs TV STAR T6 SD CX ir ražots pēc īpaša pasūtījuma Baltijai, un Logitech datubāzē informācijas par to nav.
Tā viss ir latviski, gan ekrāna izvēlne, gan rokasgrāmata - nekādu problēmu ar uzstādīšanu nevajadzētu būt. Taisnība, pamācības tulkotāja leksika ir mazliet īpatnēja, bet tas nu tā... Kam nekad nav bijusi saskarne ar digitālo TV - būtu jāzin, ka meklētājs režīmā "Manual" meklēs programmas tikai viena norādītā kanāla ietvaros. Par to tas darbojas ātri.
Ja savus kanālus nezinām - lietojam Automātisko režīmu. Tas prasīs pāris minūtes, bet tiks noskenēts viss ēters (kanāli 6.-12. un 21.-69.) un atrastas visas pieejamās programmas. Tai skaitā arī kodētās. Uz ekrāna parādīsies atrasto programmu saraksts.
5. "Conax" un kodētās maksas programmas
Lattelecom paredzējis arī 2 maksas programmu paketes, kuru atkodēšanai būs nepieciešama Conax sistēmas viedkarte. To par 6 Ls varēs iegādāties praktiski katrā sadzīves tehnikas veikalā.
Karte vajadzīga tikai tad, ja signāls ir kodēts. Testa periodā sagaidāms, ka maksas kanāli vismaz daļēji būs brīvi skatāmi, tāpēc vajag vispirms izvērtēt, kurā brīdī iespraust viedkarti uztvērējā vai TV. Tikko karte uztvers kādu kodētu programmu, ieslēgsies skaitītājs un sākies 30 dienu trial perioda atskaite. Pēc tā, lai turpinātu skatīties maksas TV, nāksies slēgt līgumu.
Attēlā: Conax sistēmas darbības princips
Bet vai tā dēļ vērts lielu naudu tērēt? var taču pats nopūst teiksim, zaļu 
