Par Debian projektu:
Debian tiek veidots kopš 1993. gada, bet pirmoreiz tautās parādījās 1997. gadā, tātad neilgi pēc tam, kad Microsoft laida apgrozībā savu Windows95. Interesenti var palasīt vēsturiskos materiālus un izsekot līdz visām šī distributīva attīstības gaitām. Protams, tagadējo Debian Etch 4.0 pat salīdzināt nevar ar pirmatnējo relīzi v.1.3, kura parādījās 1997. gada 2.jūnijā. Joprojām projektu izstrādā brīvprātīgo programmētāju grupa, tas nepieder nevienai komercstruktūrai.
Debian projektu atbalsta (arī palīdz ar aparatūru un finansēm) tādas nozīmīgas firmas kā Hewlett-Packard, Sun Microsystems, Progeny u.c.
Patlaban Debianam kompilētās programmatūras bāze sasniedz 18.700 programmu, un šis skaitlis pieaug ar katru dienu.
Jāpiemin arī, ka šī operētājsistēma ir ļoti draudzīga lietotājam, ar augstu automatizācijas pakāpi, un tieši no tās izveidojās populārais, bet pagalam komercializētais Ubuntu.
Ko nozīmē brīvā GNU/Linux licence? Par to būs dzirdējis katrs, bet neviens īsti nezin līdz galam. Tātad:
1. Debian drīkst lietot jebkurš un jebkuriem mērķiem.
2. To drīkst uzinstalēt neierobežotam datoru skaitam.
3. Ar šo operētājsistēmu drīkst strādāt vienlaicīgi neierobežots cilvēku skaits.
4. Jūs drīkstat pavairot un izplatīt Debian programmatūru jebkuros daudzumos, dāvināt vai tirgot kopijas.
5. Atļauts veikt jebkuras izmaiņas programmatūrā (izņemot nedaudzas iepriekš atrunātas lietas)
Debian komercdarbībā:
Īpaši labvēlīgie licences nosacījumi padara Debian par neaizstājamu uzņēmējdarbībā. Pakotņu sastāvā ir visa ofisam nepieciešamā programmatūra un tā ne par matu nav sliktāka par Windows attiecīgo programmatūru. Izņēmums varētu būt dažas specializētas grāmatvedības programmas, bet arī tās ir iespējams uzinstalēt caur emulatoriem. Sistēmas stabilitāte salīdzināma ar Windows XP stabilitāti, bet finanšu ietaupījums sasniedz līdz 500 Ls uz katru PC (OS + Office + arhivators u.c.)
Fakts, ka lietotāja saskarne GNOME ir pārtulkota latviski, uzskatāms par papildus plusu.
Pagaidām Debian masveida ieviešanu firmu ofisos kavē tikai cilvēku domāšanas inerce un visai zemais datorizglītības līmenis - Linux diemžēl skolās nemāca.
Debian serveris:
Tas komentārus neprasa. Vairums pieredzējušo lietotāju jau ir devuši priekšroku tieši Linux serveriem to lielākās stabilitātes un drošības dēļ.
Debian uz mājas datora:
Š eit jāievēro, ka Debian nav eksperimentiem un spēlēm domāta operētājsistēma, bet gan stabils "darba zirgs". Kam OS nepieciešama nopietnam darbam - tas nekad ar sliktu vārdu nepieminēs. Multimēdiju iespējas (audio/video) vienmēr pieejamas visplašākās un ļoti augstā kvalitātē.
Daudzus kaitina, ka salīdzinājumā ar piem. Ubuntu daudzi atjauninājumi parādās ar nokavēšanos. Tam ir pavisam loģisks izskaidrojums: visa programmatūra pirms izplatīšanas repozitoriju tīklā tiek rūpīgi pārbaudīta. Līdz ar to rodas ievērojami mazāk drošības un savietojamības problēmu.
Viens no lielākajiem plusiem ir iespēja bez jebkāda riska apmeklēt šaubīgās interneta vietnes. Kamēr Windows lietotāji strīdas par vislabāko antivīrusu un adware/spyware ķērāju, tikmēr linuksisti var gulēt mierīgi. Ja arī kāds "kaitnieks" gribēs ielauzties sistēmā, tad bez lietotāja root paroles tas viņam nekādi neizdosies.
Daži trūkumi: Distributīvs diemžēl tiek atjaunināts pārāk reti; nākamo stable versiju 5.0 diez vai sagaidīsim agrāk par 2008. gadu. Nepacietīgākajiem, protams, būs iespēja notestēt beta versijas - konkrēti Lenny. Nekas netiek slēpts. Tāpat jāatzīmē dažas Linux/NIX vispārpiemītošas nepilnības ar atsevišķu videokaršu un perifērijas atbalstu. Bet šī nav operētājsistēmas problēma, vienkārši ražotāji nav papūlējušies izstrādāt attiecīgos draiverus.
Secinājums: Kā jau stabila vērtība Debian ir iekārtojies uz mana multiboot datora "uz palikšanu" un varu ieteikt to arī ctem lietotājiem. Notepad Forumā lietotāji varēs arī saņemt nepieciešamo palīdzību.
