Jauns pētījums brīdina, ka ievērojama mēroga vētra uz Saules, kas notiek reizi gadsimtā, varētu atstāt pasauli bez interneta, nedēļām vai pat mēnešiem ilgi. Saule pastāvīgi apgādā Zemi ar elektromagnētiskajām daļiņām. Šīs daļiņas, kas veido saules vēju, parasti uz poliem sūta Zemes magnētiskais vairogs, kas pasargā planētu no bojājumiem. Aptuveni ik pēc 100 gadiem, kā uzskata pētnieki, šis saules vējš pārvēršas saules vētrā, kas var radīt nopietnas sekas mūsdienu dzīvei.
Pētījums “Solar Superstorms: Planning for an Internet Apocalypse” tika prezentēts SIGCOMM 2021 datu komunikācijas konferencē. Tā autors Sangeetia Abdu Džothi no Kalifornijas universitātes, raksta, ka modernā tehnoloģiskā attīstība sakrita ar vājās Saules aktivitātes periodu un gaidāms, ka Saule tuvākajā laikā kļūs aktīvāka.
Zinātnieki lēš, ka ekstrēmo kosmisko laikapstākļu iespējamība, kas tieši ietekmē Zemi, nākamajā desmitgadē būs robežās no 1,6 līdz 12 procentiem. Saskaņā ar pētījumu reģionālajai interneta infrastruktūrai pat milzīgās saules vētras gadījumā būtu zems kaitējuma risks, jo optiskos kabeļus neietekmē ģeomagnētiskās strāvas. Taču risks ir lielāks garajiem zemūdens kabeļiem, kas ļauj veidot interneta savienojumu no kontinenta uz kontinentu. Ja saules vētra bojā vairākus no šiem kabeļiem, tā var izraisīt savienojumu zudumu starp valstīm, vienlaikus atstājot neskartu vietējo infrastruktūru.
“Mūsu infrastruktūra nav sagatavota šādam notikumam. Mums ir ļoti ierobežota izpratne par to, kāds būtu postījumu apmērs”, stāsta pētījuma autors. Pandēmija un pasaules nesagatavotība risināt ārkārtas situāciju globālā līmenī lika pētniekam domāt par interneta noturību.
Zemei būtu aptuveni 13 stundu laika, lai sagatavotos spēcīgai saules vētrai, piebilda pētījuma autors. Nesen vēsturē fiksētas tikai divas šādas vētras – 1859. gadā un 1921. gadā.
Avots: Gadgets360
