Austrālija pēc gadu ilgām diskusijām pieņem bezprecedenta lēmumu pilnībā aizliegt bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem.
Austrālija trešdien kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ieviesusi sociālo mediju aizliegumu bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, liedzot piekļuvi šīm platformām. Šo soli atzinīgi vērtē daudzi vecāki un bērnu tiesību aizstāvji, taču to kritizē lielie tehnoloģiju uzņēmumi un vārda brīvības aizstāvji.
No pusnakts desmit lielākajām platformām, tostarp TikTok, Alphabet YouTube, Instagram un Facebook, ir uzdots bloķēt bērnu piekļuvi vai saskarties ar naudassodu teju 30 miljonu eiro apmērā. Sodu paredz jauns likums, kam patlaban rūpīgi seko līdzi visi pasaules likumdevēji.
Premjerministrs Entonijs Albanīzs šo dienu nodēvēja par “lepnuma brīdi” ģimenēm. Viņš uzsvēra, ka likums pierādot politikas veidotāju spēju ierobežot digitālos riskus, kas pārspējuši tradicionālos aizsardzības mehānismus.
“Šis pasākums nesīs milzīgu ietekmi. Tas ir viens no būtiskākajiem sociālajiem un kultūras lūzuma punktiem, ar kādiem mūsu valsts jebkad ir saskārusies,” Albanīzs sacīja preses konferencē. “Tā ir dziļa reforma, kuras sekas turpinās rezonēt visā pasaulē.”
Videouzrunā Albanīzs aicināja bērnus “sākt nodarboties ar kādu sporta veidu, apgūt mūzikas instrumentu vai izlasīt grāmatu, kas jau kādu laiku stāv plauktā”, gatavojoties vasaras brīvlaikam. Daļa jauniešu, kuri nav sasnieguši 16 gadu slieksni, izjuta bažas par dzīvi bez sociālajiem tīkliem, taču citi uztvēra to mierīgi.
“Neizjūtu spēcīgas emocijas,” teica 14 gadus vecā Klēra Ni. “Esmu diezgan neitrāla.”
Savukārt 15 gadus vecā Luna Dizona pauda satraukumu par iespējamo “kultūršoku”, kad aizliegums stāsies spēkā visā tā lepnībā.
Lai gan valdība atzina, ka aizlieguma ieviešana nebūs perfekta, līdz trešdienai TikTok vien bija deaktivizējis apmēram 200 tūkstošus kontu, un nākamajās dienās paredzēts bloķēt vēl “simtiem tūkstošu kontu”. Aptuveni miljons bērnu, kurus skar šis likums, sociālajos medijos publicēja atvadu ziņojumus.
“Vairs nekādu sociālo mediji… vairs nekādas saziņas ar pārējo pasauli,” rakstīja kāds jaunietis TikTok.
“Tiksimies, kad man būs 16,” piebilda cits.
Aizliegumam ir svars arī globāli
Šis ir noslēdzošais posms teju gadu ilgām diskusijām par to, vai kāda valsts vispār spēj apturēt bērnu piekļuvi ikdienas dzīvē tik ļoti integrētām platformām. Tagad sākas eksperiments, kuru cieši vēros valdības visā pasaulē, kuras neapmierina sociālo tīklu uzņēmumu lēnā rīcība kaitējuma mazināšanā.
Australija šo vēsturisko likumu izstrādāja pamatojoties uz pētījumiem, kas liecina par sociālo mediju pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi uz jauniešu mentālo veselību. Jauniešu mentālo veselību sevišķi ietekmē dezinformācija, iebiedēšana un kaitīgi ķermeņa tēla attēlojumi.
Dānija, Jaunzēlande, Malaizija un vairākas citas valstis jau skaidri norādījušas, ka varētu izskatīt vai pat pārņemt Austrālijas modeli. Tas padara valsti par izmēģinājuma vidi tam, cik leilus soļus valstu valdības spēj spert, lai ierobēzotu bērnu piekļuvi saturam internetā, vienlaikus ievērojot vārda brīvību un vairojot inovācijas.
ASV dzimusī drošības komisāre Džūlija Inmena Granta, kura uzrauga aizlieguma ieviešanu, sacīja, ka ir jūtams spēcīgs pieprasījums pēc līdzīgiem pasākumiem arī Amerikas vecāku vidū.
“Es to idzirdu ikdienā no amerikāņu vecākiem un aktīvistiem – viņi vēlas līdzīgu likumu Savienotajās Valstīs un valdību, kas bērnu drošību nostāda augstāk par tehnoloģiju kompāniju peļņu,” viņa teica intervijā.
Austrālija liek X pārdomāt savu nostāju
Īlona Maska X trešdien kļuva par jaunāko no desmit lielākajām platformām, kas ieviesusi piekļuves ierobežojumus nepilngadīgajiem, atzīstot, ka pakļausies likumam. “Tā nav mūsu izvēle – to pieprasa Austrālijas likums,” platforma paziņoja savā vietnē. “X automātiski izslēdz ikvienu, kurš neatbilst vecuma prasībām.”
Austrālija norādīja, ka sākotnējais platformu saraksts tiks pielāgots, parādoties jauniem pakalpojumiem un jauniešu tiem pievēršoties.
Uzņēmumi informējuši valdību, ka izmantos vecuma noteikšanu, balstoties uz profila uzvedības analīzi, selfija attēlveida novērtējumu, kā arī papildus pārbaudēm, kurās varētu tikt pieprasīti identitātes dokumenti vai bankas konta dati.
Sociālo mediju industrijai tas iezīmē jaunu posmu – stagnāciju. Lietotāju skaits un platformās pavadītais laiks samazināsies. Uzņēmumi pauduši, ka nepilngadīgo auditorija nav būtisks reklāmas ieņēmumu avots, taču aizliegums izjauc nākotnes lietotāju piesaistes kanālus.
Pirms aizlieguma spēkā stāšanās sociālos tīklus izmantoja 86% Austrālijas bērnu vecumā no 8 līdz 15 gadiem.
Avots: Reuters
