Austrālijas valdība veidošot jaunus likumus, kas liks lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem maksāt izdevējiem par ziņām.
Ilgi gaidītais lēmums ir pasaulē pirmā likuma pēctecis, kas stājās spēkā 2021. gadā. Tas tika veidots, lai giganti kā Meta un Google maksātu par savu ziņu publicēšanu platformās.
Agrāk šajā gadā Meta, kam pieder Facebook un Instagram, paziņoja, ka neatjaunos maksas darījumus, kas tika noslēgti ar Austrālijas ziņu organizācijām. Tika radīts strīds ar likumdevējiem.
Jaunie noteikumi, par ko tika paziņots ceturtdien, nosaka, ka uzņēmumiem, kas ik gadu apgroza vairāk kā 153 milj. EUR, jāiestājas komerciālās attiecībās ar medijiem. Citādi pastāv lielāku nodokļu risks.
Shēmas dizains vēl nav galējs, bet attieksies uz platformām kā Facebook, Google un TikTok.
Paziņojumā Meta sacīja, ka ir nobažījusies, ka valdība “pieprasa līdzekļus vienai nozarei, lai subsidētu citu.”
Atšķirībā no iepriekšēja modeļa, jaunais likums – News Bargaining Incentive – pieprasa tehnoloģiju firmām maksāt pat tad, ja tām nav darījumu ar izdevējiem.
“Digitālās platformas saņem lielus finansiālus labumus no Austrālijas, un tām ir gan sociāla, gan ekonomiska atbildība ieguldīt austrāliešu piekļuvei kvalitatīvai žurnālistikai,” saka Stīvens Džonss.
Jau esošs likums
Iepriekšējais News Media Bargaining Code sekmēja, ka ziņu organizācijas veido komerciālus darījumus ar tehnoloģiju gigantiem. Tajā pat laikā tika nodrošināts, ka uzņēmumi kā Google un Facebook investē miljoniem dolāru vietējā digitālajā saturā.
Likuma mērķis bija apkarot varas nevienlīdzību starp izdevējiem un tehnoloģiju uzņēmumiem. Vienlaikus tika kompensēti daži zaudējumi, ar ko ir saskārušies tradicionālie plašsaziņas līdzekļi digitālo platformu dēļ.
Kad darījuma termiņš tuvojās beigām, Meta sacīja, ka to neatjaunos, kas noveda pie aptuveni 119 milj. EUR zaudējuma Austrālijas izdevējiem. Tā vietā Meta dzēsīs sev atvēlēto ziņu joslu un investēs naudu citur.
“Zinām, ka cilvēki neapmeklē Facebook ziņām un politiskam saturam…ziņas veido mazāk kā 3% no tā, ko cilvēki aplūko savā laika joslā,” tiek vēstīts.
Paziņojums noveda pie spēcīgas atbildes no premjerministra Antonija Albanesa valdības, aprakstot soli kā “fundamentālu nolaidību”.
“Pastāv risks, ka dezinformācija piepildīs jebkuru caurumu, ko iepriekš aizpildīja ziņas,” vēsta komunikāciju ministre Mišela Roulanda.
Jaunais modelis darbību uzsāk 2025. gada februārī un tiks iesaldēts februārī, kad atgriezīsies parlaments. Valdība apgalvo, ka tas tiks veidots, lai tehnoloģiju uzņēmumi finansētu Austrālijas žurnālistiku apmaiņā pret nodokļu kompensācijām, nevis, lai palielinātu ieņēmumus.
Avots: BBC
