Eiropas tehnoloģiju nozares koalīcija aicina “radikāli rīkoties” digitālās suverenitātes jomā, sākot ar vietējiem iepirkumiem.
Plaša koalīcija no Eiropas tehnoloģiju industrijas pieprasa “radikālu rīcību” no Eiropas Savienības likumdevējiem. Mērķis? Samazinātu atkarību no ārvalstu īpašumā esošām digitālajām infrastruktūrām un pakalpojumiem, stiprinot bloka ekonomiskās izredzes, noturību un drošību arvien sarežģītākos ģeopolitiskos apstākļos.
Atvērtā vēstulē gan Eiropas Komisijas prezidentam Ursulai fon der Lejenai, gan ES digitālajai vadītājai Henai Virkkunenai, vairāk nekā 80 parakstītāju, kas pārstāv aptuveni 100 organizācijas, pauž vēlmi, lai reģionālie likumdevēji pārskatītu pašreizējās atbalsta iniciatīvas, lai tās būtu vērstas uz vietējo alternatīvu ieviešanu ar spēcīgākajām komerciālajām iespējām — sākot no lietotnēm, platformām un mākslīgā intelekta modeļiem līdz čipiem, datortehnikai, glabāšanai un savienojamībai.
Dažādu jomu uņēmumi, piemēram, telekomunikācijas un aizsardzības, kā arī reģionālā biznesa un jaunuzņēmumu asociācijas, ir pievienojuši savus parakstus šai vēstulei. Vēstule aicina bloku pārslēgt savu tehnoloģiju stratēģiju uz puskarastāvokli, apņemoties atbalstīt “suverēnu digitālo infrastruktūru”.
Plāns paredz samazināt atkarību no ārvalstu īpašumā esošajiem “Big Tech” uzņēmumiem, aktīvi veicinot tā sauktā “Euro stack” attīstību.
Eiropas digitālās infrastruktūras iniciatīva nav radusies tāpat vien. 2025. gada janvārī tika publicēts dokumenta “EuroStack” raksts, ko sagatavoja konkurences ekonomiste Kristīna Kaffara, kurā detalizēti tika aprakstīta šī stratēģija.
Pēdējā pusgada laikā ir notikušas dažādas sarunas, kurās diskutēts par iespēju izmantot ģeopolitiskās spriedzes brīdi, lai pārliecinātu ES par digitālās industriālās stratēģijas ieviešanu, kas koncentrētos uz vietējās inovācijas veicināšanu.
Aicinājums izvirzīt Eiropas tehnoloģijas kā prioritāti — ko atbalsta tādi uzņēmumi kā Airbus, Element, OVHCloud, Murena, Nextcloud un Proton — nāk pēc satracinājuma, ko izraisīja Minhenes drošības konference.
Konferences ietvaros ASV viceprezidents Venss uzbruka Eiropai, liekot delegātiem skaidri saprast, ka pēckara starptautiskā kārtība ir sabrukusi. Nav zināms, kā rīkosies ASV kamēr prezidents ir Donalds Tramps.
ASV kā ienaidnieks ne sabiedrotais?
Tas nozīmē, ka ASV uzņēmumiem piederošās galvenās tehnoloģiskās infrastruktūras no Eiropas perspektīvas vairs nav tik drošs ieguldījums, ja prezidents var pieņemt izpilddirektīvu, kas pavēl ASV uzņēmumiem pārtraukt pakalpojumu sniegšanu vai likvidēt piegādes ķēdi ar vienu tintes triepienu.
“Iedomājieties Eiropu bez interneta meklēšanas, e-pasta vai biroja programmatūras. Tas nozīmētu pilnīgu sabiedrības sabrukumu. Izskatās nereāli? Kas līdzīgs notika Ukrainā,” saka Ecosia izpilddirektors Volfs Oels, kurš ir viens no vēstules parakstītājiem. Viņš jau veic pasākumus, lai samazinātu atkarību no ASV lielajiem tehnoloģiju piegādātājiem.
“Tramps izslēdza piekļuvi vitāli svarīgām infrastruktūrām, jo Ukraina nebija gatava atdot savu zemi un nodot savus minerālus,” piebilst Oels. “Eiropiešiem ir vajadzīga suverenitāte kritiskajās infrastruktūrās, un tās neattiecas tikai uz enerģiju un veselību, bet noteikti arī uz digitālajām.”
Vensa nesenais izteikums Parīzē AI Action sammitā arī norakstījis Eiropas likumdošanu kā inovācijas šķērsli un šķērsli ASV tehnoloģiju pārsvaram. Viņa ziņa bija vienkārša — “dariet kā mēs sakām, vai arī…”.
Tādējādi Trampa administrācija skaidri norāda, ka ir gatava saglabāt digitālo dominanci, kad pasaule ieiet mākslīgā intelekta laikmetā.
Šī nozares vēstule atspoguļo ne tikai ārējos draudus. Tā ir atbilde uz 2024. gada Draghi ziņojumu par ES konkurētspēju, kas izraisījis daudz bažu Eiropas galvaspilsētās par to, ko darīt ar palēnināto reģionālo izaugsmi, bet ar mazāk konkrētiem soļiem.
Koalīcijas vēstule piedāvā pirmo Eiropas tehnoloģiju nozares iecerēto rīcības plānu, apvienojot to ar brīdinājumu par reģiona turpmāko pastāvēšanu bez radikālām izmaiņām.
Bez steidzamas rīcības, lai veicinātu pieprasījumu pēc Eiropā radītām tehnoloģijām, pastāv risks, ka ASV “hiperskaleri” pilnībā pārņems kritiskās digitālās infrastruktūras nodrošināšanu tādās jomās kā mākoņdatorēšana, norāda “Euro Stack” atbalstītāji — viņi tieši prognozē, ka: “Eiropa zaudēs digitālo inovāciju un produktivitātes izaugsmi, ja nenotiks plašas un steidzamas izmaiņas.”
“Ja turpināsies pašreizējais temps, mēs kļūsim gandrīz pilnībā atkarīgi no neeiropiešu tehnoloģijām mazāk nekā trīs gadu laikā,” viņi brīdina.
Tātad, ko tieši šī tehnoloģiju nozares koalīcija ierosina ES darīt?
Jāiegādājas Eiropas produkti
Vēstulē tiek ieteikts, ka bloks varētu palīdzēt veicināt pieprasījumu un atklāt ieguldījumus, pieņemot publiskās iepirkumu prasības, kas prasītu, lai vismaz daļa publisko iestāžu digitālās vajadzības nāktu no vietējiem piegādātājiem (t.i., “Pērc Eiropas” mandāts — dodot priekšroku “Eiropā vadītiem un radītiem risinājumiem”).
“Nozares ieguldījumi sekos, ja būs pietiekami lielas pieprasījuma izredzes,” saka vēstules autori, piebilstot, ka “Prioritāte jāpiešķir tām jomām, kurās Eiropa jau spēj nodrošināt risinājumus, lai ātri novirzītu resursus uz Eiropas piegādātājiem, radot vērtību un tirgu izcili pozitīvā ciklā.”
“Mērķis nav izslēgt neeiropiešu spēlētājus, bet radīt telpu, kur Eiropas piegādātāji var leģitīmi konkurēt (un pamatot ieguldījumus),” viņi piebilst. Kafara uzskata iepirkumu prasības par “acīmredzamu risinājumu”.
“Mums ir jāpanāk, lai valsts sektors tiktu norādīts pirkt Eiropā, vai vismaz galvenokārt no Eiropas,” viņa saka. “Kas tur sliktāks? Amerikāņi pērk amerikāņu preces, ķīnieši pērk ķīniešu — bet mēs, eiropieši, sakām, ‘ak, pērkam visu’.”
Argumentācija ir tāda, ka “Amerika vispirms” pasaulē, kur visspēcīgāko valsti vairs nevar uzskatīt par Eiropas atbalstītāju, ES rūpīgā neitralitāte — attiecībā uz to, kur iegulda savus resursus — izskatās kā ideālistisks mantojums no mierīga laikmeta.
Kamēr valsts sektoram varētu tikt piešķirti “Pērc Eiropas” mandāti, privātā sektora pircējiem Kafara saka, ka “Euro Stack” plāns varētu ietvert “iedrošinājumus” pāriet uz vietējiem piegādātājiem — vai nu ar kuponiem, vai kādu citu atbalsta mehānismu. “Jā, tiem ir jāsaņem subsīdijas, kaut kādā veidā — bet mēs nerunājam par milzīgām, milzīgām summām,” viņa norāda.
Apvienošana un federēšana
Citi ieteikumi ietver soļus, kas ļautu ES nodrošināt “dzīvotspējīgu piegādi” ar mērķi mudināt Eiropai pieņemt “apvienošanas un federēšanas” pieeju, tostarp kopīgu standartu izstrādi.
Strādājot kopā un izmantojot saskaņotas pieejas, mērķis ir palielināt Eiropas piegādātāju spēju konkurēt ar ASV “hiperskaleriem”, piemēram, mākoņdatorēšanas jomā.
“Tas nozīmē atkal strādāt ar nozari, lai ātri inventarizētu resursus, atbalstot atvērtā koda risinājumus un savstarpēju savietojamību (gan tehniski, gan komerciāli), apvienojot labākos esošos aktīvus, atbalstot iekļaušanu ar integrācijas platformām un zemu atbilstības barjeru nodrošināšanu — vienlaikus ievērojot lokalizācijas un drošības prasības,” tiek ierosināts vestulē.
Lai gan šajā virzienā jau ir bijuši mēģinājumi — izceļot Gaia-X iniciatīvu, kas tika uzsākta 2020. gadā un bija paredzēta, lai izveidotu Eiropas mākoņpakalpojumu risinājumu, kas konkurētu ar ASV un Ķīnas piegādātājiem — šī digitālā suverenitātes virzība tika efektīvi izjaukta, kad ASV “hiperskaleri” tika iekļauti.
“Kad AWS un īpaši Microsoft, kā arī Google iekļuva Gaia-X, viņi to iznīcināja no iekšpuses,” atzīmē Kafara.
Vēstule arī cenšas skaidrot, kāpēc Eiropai ir tik pašiznīcinoši pieņemt ārvalstu “hiperskalerus”, kuru ekspansīvais, patentētais pieejas plāns ir vērsts uz maksimālu klientu piesaisti un īres ieguvi.
“Ar neeiropiešu korporācijām, kas izsūc vērtību un koncentrē varu caur patentētām tehnoloģijām, ‘atvērtība’ (atvērta zinātne, standarti, dati) būtu jābūt Eiropas digitālās suverenitātes stratēģijas pīlāram,” tiek apgalvots vēstulē.
Parakstītāji mudina ES atbalstīt harmonizētu prasību izstrādi publiskajiem/privātajiem mākoņpakalpojumu lietotājiem, lai tie izvēlētos izmantot “suverēnus mākoņpakalpojumus” savas sensitīvās informācijas glabāšanai (piemēram, sertifikācijas shēma). Tas tiek ietverts arī kā drošības pasākums, lai aizsargātu pret ārpus ES esošiem ārvalstu likumiem, kas varētu radīt risku Eiropas datiem.
Tāpat viņi vēlas, lai bloks pārskatītu esošo ES Digitālās desmitgades stratēģiju. Un, ja nepieciešams, pārveidotu esošos plānus, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek novirzīts “taustāmiem, tirgus atbilstošiem, rezultātiem orientētiem projektiem,” kā viņi to formulē.
Turklāt vēstulē tiek aicināts ES izvērtēt projektus potenciālajam finansējumam, izmantojot biznesa rezultātu skatījumu, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi tiek piešķirti pakalpojumiem ar “spēcīgām pieņemšanas izredzēm.”
ES atbalsta pārorientēšana un koncentrēšana uz vietējām tehnoloģiju infrastruktūrām ir šī plāna pamatā.
Valsts infrastruktūras fonds
Sakarā ar finansējumu, vēstulē tiek aicināts izveidot “Suverēnu infrastruktūras fondu”, lai atbalstītu publiskos ieguldījumus Eiropas digitālajā infrastruktūrā. Īpaši svarīgs atbalsts būtu no kapitāla puses intensīvās jomās (piemēram, mikroshēmas un kvantu datorzinātne).
Kafara apgalvo, ka šāds fonds neprasītu milzīgas naudas summas. Proti, mazākas summas varētu tikt stratēģiski novirzītas, viņa piedāvā, piemēram, uz atvērtā koda infrastruktūras uzturēšanu. “Eiropā atvērtā koda kopiena ir milzīga un neticami, neticami spējīga,” viņa saka.
Viņa arī noraida ierosinājumus, ka Euro Stack īstenošanas izmaksas būtu ārkārtīgi augstas. Piemēram, 5 triljonu EUR cenu zīme, kuru izvirzījusi ASV tirdzniecības grupa Chamber of Progress. Šīs grupas dalībnieki ir vairāki ASV tehnoloģiju giganti — uzsverot, ka šis nav aicinājums izņemt un aizstāt visu esošo infrastruktūru.
Drīzāk tas ir aicinājums Eiropai vienoties un strādāt kopā pie saskaņotas digitālās industriālās stratēģijas, lai palielinātu vietējo kapacitāti, veidojot pieprasījumu pēc pamata tehnoloģijām, kuras Eiropas uzņēmumi jau spēj nodrošināt.
Slēdzot nākotnes pieprasījumu, Euro Stack piedāvājums ir tāds, ka tas veicinās vairāk vietējās tehnoloģiju nozares izaugsmi un inovācijas. Vienlaikus tas palīdzēšot blokam izstrādāt kursu uz lielāku autonomiju kritiskajā digitālajā infrastruktūrā.
Tomēr, runājot par ieguldījumiem, Kafara atzīst, ka ir “citas lietas, kas jādara”. Viņa norāda, ka daudzi Eiropas uzņēmēji beigu beigās dodas pāri okeānam, lai, piemēram, meklētu VC finansējumu.
“Suverēns fonds, kas iegulda Eiropas jaunuzņēmumos? Jā, tam noteikti jābūt,” viņa piebilst. Vienlaikus viņa apgalvo, ka ieguldījumu summas var būt salīdzinoši mazas, piemēram, koncentrējoties uz agrīnas attīstības posma jaunuzņēmumiem.
Pārdomāt, kas vada
Von der Leienas prezidentūras laikā ES ietvarots ir runāts daudz par digitālo suverenitāti. Darīts gan ir maz, vai vismaz ne veiksmīgi. Euro Stack koalīcija būtībā noraida pašreizējās šajā virzienā veiktās pūles kā nepareizi virzītas un galu galā izšķērdētas.
Pārāk daudz finansējuma tiek novirzīts akadēmiskajām un eksperimentālajām pētniecības un attīstības (R&D) jomām, salīdzinot ar taustāmiem komerciāliem centieniem — kas, ar pareizu atbalstu mērogošanai, patiesībā varētu sasniegt digitālās infrastruktūras stratēģiskās autonomijas mērķi, ir piedāvājums.
Tādēļ vēstule stingri aicina ES pieņemt nozares vadītu pieeju, lai mainītu rīcības virzienu.
Kafaras novērtējums par ES darbību digitālās suverenitātes jomā ir īpaši asprātīgs. Viņa to nosauc par “bezjēdzīgu”. Tāpat viņa apgalvo, ka, piemēram, nesenā ES iniciatīva izveidot tā sauktās “Mākslīgā intelekta rūpnīcas” kā pasākumu mākslīgā intelekta ekosistēmas veidošanai ir pārāk atkarīga no akadēmiskiem konsorcijiem, lai piegādātu kaut ko komerciāli vērtīgu.
Vēstule ir nedaudz maiga savos izteikumos, taču tā būtībā izsaka to pašu aicinājumu blokiem un likumdevējiem attiecībā uz Eiropas samazināto digitālās infrastruktūras nākotni.
Proti, lai viņi “netraucētu”, kad runa ir par kritiskajiem lēmumiem, un, tā vietā, izmantotu savas “sanāksmju organizēšanas spējas, lai mobilizētu nozari un aktīvi palīdzētu koordinēt un apstiprināt visā kontinentā stratēģiju Eiropas digitālās suverenitātes centienu virzīšanai,” kā to raksta vēstulē.
“Lai atbalstītu Eiropu šajā akūtajā krīzes brīdī mūsu drošībai un stratēģiskajai autonomijai, Komisijai steidzami jāizveido un jāorganizē darba grupas ar nozari, lai pārvērstu tās tehnoloģiju suverenitātes ambīcijas konkrētās darbībās,” ierosina nozares koalīcija.
TechCrunch sazinājās ar Eiropas Komisiju, lai saņemtu atbildi uz Euro Stack piedāvājuma dokumentu, bet rakstīšanas laikā atbilde vēl nebija saņemta.
Balsis no iekšienes
Pilns parakstītāju saraksts ir iekļauts vēstules apakšā. Tomēr Kafara apkopo kolektīvo parakstu kā “praktiski visas Eiropas mākoņpakalpojumu, telekomunikāciju, programmatūras, atvērtā koda utt. kompānijas, kā arī rūpniecības giganti kā Airbus un aizsardzības joma, piemēram, Dassault Systemes.”
Viņa sagaida, ka tuvākajās dienās vēl vairāk uzņēmumu pievienosies kā atbalstītāji, taču arī apgalvo, ka daži, kas vēlējās atbalstīt šo aicinājumu, nav parakstījuši, jo baidās no atriebības no Big Tech puses, jo viņi arī ir viņu klienti.
Papildus tehnoloģiju uzņēmumiem vēstulei savu atbalstu ir pievienojuši arī vairāki reģionālie biznesa asociācijas. Piemēri ietver Connect Europe (kas pārstāv telekomunikācijas), OSBA (Atvērtā koda uzņēmējdarbības alianse), Eiropas Digitālo MVU alianse, Eiropas Startup tīkls un France Digitale.
Par jaunuzņēmumiem Kafara piekrīt, ka daudziem Eiropas uzņēmējiem un viņu investoriem iznākums var būt iziešana uz ASV piederīgajiem Big Tech uzņēmumiem. Tas sekojoši var radīt zināmu spriedzi, atbalstot stratēģiju, kas tieši iet pretējo virzienu.
“Tas ir viens veids, kā izkļūt,” viņa piebilst par šo Big Tech iznākuma scenāriju. “Es to nenoraidu — es saku, ka ir jābūt Eiropas alternatīvām tam.”
Eiropa pirmajā vietā?
Johans Kristensons, Cleura dibinātājs un pašreizējais Iver tehnoloģiju vadītājs, skaidro, kāpēc viņš atbalsta Euro Stack priekšlikumu. Viņš uzskata, ka Eiropai ir nepieciešams “jauns Airbus līdzīgs projekts” attiecībā uz digitālo infrastruktūru, lai saglabātu izredzes uz nākotnes konkurētspēju.
Viņš norāda, ka, lai risinātu šo problēmu, Eiropai ir jāmaina domāšana un jāievieš prasības, piemēram, izmantojot atvērtā koda risinājumus un nodrošinot savstarpēju saderību starp dažādām platformām un rīkiem. Tāpat jāveic pasākumi, lai pārliecinātos, ka produktivitātes rīku paplašinājumi atbilst Eiropas apstiprinātajiem standartiem.
Proton dibinātājs Anijs Jens arī uzsver nepieciešamību pēc lielas domāšanas maiņas. Viņš norāda, ka Eiropai ir jāpieņem “Europe First” domāšana, tāpat kā to ir darījušas Amerikas un Ķīna. Eiropa esot atpalikusi nevis darbaspēka vai radošuma trūkuma dēļ, bet gan tāpēc, ka nav radīts pieprasījums un ieguldīts izaugsmē.
Viņš uzskata, ka vislabākais veids, kā risināt šo problēmu, ir prasība, lai Eiropas publiskais sektors pērk Eiropas izstrādājumus, tādējādi veicinot Eiropas tehnoloģiju sektora izaugsmi.
Franks Karlitšeks, Nextcloud izpilddirektors un dibinātājs, uzsver digitālās suverenitātes nepieciešamību. Viņš pievērš uzmanību datu drošības un privātuma riskiem, kā arī ekonomiskajam “šantāžam”, ko var veikt ASV valdība.
Viņš atbalsta iniciatīvu piešķirt lielāku atbalstu atvērtā koda uzņēmumiem. Pēc viņa domām, tas radītu jaunas inovācijas un palīdzētu attīstīt vietējo tehnoloģiju ekosistēmu. Viņš arī uzsver, ka vairāk valdības līgumiem jābūt piešķirtiem Eiropas atvērtā koda uzņēmumiem, lai veidotu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu digitālo infrastruktūru.
Kafara uzskata, ka šādai pieejai ir nepieciešama domāšanas maiņa. Viņa norāda, ka Eiropai jāiznāk no tās komforta zonas un jāpieņem radikālas izmaiņas digitālās autonomijas jomā.
Viņasprāt, Eiropa koncentrējas tikai uz tādām virsējo slāņu tehnoloģijām kā meklētāji, sociālie tīkli un e-komercija. Infrastruktūra, kas slēpjas zem šiem slāņiem — piemēram, mākoņpakalpojumi, savienojamība un mikroshēmas — tiek atstāta novārtā. Tā ir liela problēma, kas prasa tūlītēju un būtisku rīcību.
Visi šie eksperti norāda, ka, lai Eiropa kļūtu patiesi konkurētspējīga digitālās infrastruktūras jomā, tai jāizstrādā jauna pieeja, kas nebalstās uz ierastajiem regulēšanas pasākumiem, bet gan uz stratēģisku ieguldījumu un atbalstu Eiropas tehnoloģiju attīstībai, veicinot vietējo pieprasījumu un jaunu uzņēmumu dzīvotspēju.
Avots: TechChurch
