Francijas prezidents Emanuels Makrons neatlaidīgi virza likumprojektu, kas paredz izbeigt bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons plāno no 2026. gada septembra būtiski pastiprināt ierobežojumus nepilngadīgo piekļuvei digitālajai videi. Kā ziņo Le Monde, valdība cer aizliegt sociālo mediju piekļuvi bērniem, kas jaunāki par 15, kā arī paplašināt mobilo tālruņu aizliegumu skolās, šo liegumu paplašinot arī uz vidusskolēniem.
Makrons jau vairākkārt publiski norādījis uz sociālo tīklu lomu jauniešu vardarbībā un psiholoģiskajās problēmās. Francija šajā jautājumā arvien atklātāk smeļas iedvesmu no Austrālijas piemēra. Austrālijā decembrī stājās spēkā pasaulē pirmais aizliegums sociālo mediju lietošanai bērniem līdz 16 gadu vecumam.
Saskaņā ar Francijas mediju rīcībā esošo informāciju, valdība jau janvāra sākumā iesniegs likumprojektu. Tas paredzēšot izskatīt juridiskos un tehniskos apsketus tam, kā realizēt vecuma pārbaudes.
Lai gan Jaungada uzrunā Makrons tieši neminēja likumdošanas iniciatīvu, viņš skaidri uzsvēra mērķi “pasargāt bērnus un pusaudžus no sociālajiem medijiem un ekrāniem”.
Jāatgādina, ka Francijā mobilie telefoni pamatskolās un pamatskolas augstākajās klasēs ir aizliegti jau kopš 2018. gada. Plānotās izmaiņas šo aizliegumu pirmo reizi attiecinātu arī uz vidusskolēniem.
Tāpat 2023. gadā tika pieņemts likums, kas pieprasa vecāku piekrišanu kontu izveidei bērniem līdz 15 gadu vecumam, taču praksē tā ieviešanu kavējušas tehniskas grūtības.
Makrons uzrunā visu Eiropu
Makrona iecera neapstājas pie Francijas nacionālajām robežām. Jau jūnijā, pēc nāvējoša uzbrukuma skolā Francijas austrumos, viņš paziņoja par nodomu rosināt līdzīgus ierobežojumus visā Eiropas Savienībā.
Arī Eiropas Parlaments novembrī aicināja noteikt minimālo vecumu sociālo tīklu lietošanai, norādot uz pieaugošām pusaudžu mentālās veselības problēmām pārmērīgas digitālās vides ietekmes dēļ. Tomēr galīgais lēmums joprojām paliek dalībvalstu ziņā.
Politiskajā kontekstā šī iniciatīva Makronam var izrādīties stratēģiski izdevīga. Pēc neveiksmīgām parlamenta vēlēšanām 2024. gadā un ieilgušās politiskās krīzes, prezidents Jauno gadu sagaida ar ievērojami nelabvēlīgāku iekšpolitisko pozīciju kā iepriekš.
Taču aptaujas norāda, ka stingrāka attieksme pret nepilngadīgo piekļuvi sociālajiem tīkliem ir populār. Harris Interactive dati liecina, ka 73 % respondentu atbalsta aizliegumu bērniem līdz 15 gadu vecumam.
Francijas piemērs skaidri iezīmē plašāku Eiropas diskusiju virzienu, proti, par to, kur beidzas digitālā brīvība un sākas valsts atbildība par bērnu drošību un labklājību digitālajā vidē, kas, patiesībā, ir pielīdzināma mežonīgajiem rietumiem.
Aots: Reuters
