Džefrija Epstīna lieta turpina satricināt ASV iekšpolitiku, e-pastiem norādot, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir “zinājis par meitenēm”.
ASV Demokrātu partijas pārstāvji trešdien publicēja e-pastus, kas, pēc viņu teiktā, rada jaunus jautājumus par bijušā prezidenta Donalda Trampa saikni ar Džefriju Epstīnu un viņa zināšanām par Epstīna noziegumiem pret nepilngadīgām meitenēm.
Tajā pašā dienā Kongresā izcēlās jauna cīņa par turpmākiem atklājumiem, kad amatā tika zvērināta jauna demokrātu pārstāve.
Publiskotajos e-pastos atrodama sarakste starp Epstīnu, autoru Maiklu Vulfu un Gislēnu Maksvelu. Vienā 2019. gada vēstulē Vulfam, Epstīns rakstīja, ka Tramps “zināja par meitenēm”. Jāsaka, ka nav skaidrs, ko tieši viņš ar to domājis.
Citā e-pastā Epstīns apgalvoja, ka Tramps “daudzkārt apmeklējis manu māju”, taču “nekad nav saņēmis masāžu”. Šī vēstule bija daļa no dokumentu kopuma, ko vēlāk tajā pašā dienā publicēja republikāņu vadīta kongresa komiteja.
Tramps stingri noliedz jebkādas zināšanas par Epstīna noziegumiem, sakot, ka viņi reiz bijuši draugi, bet vēlāk esot sastrīdējušies.
Jauni dokumenti un politiskā cīņa
Epstīna lieta Trampam jau mēnešiem ilgi rada problēmas, satraucot pat viņa atbalstītājus, kuri uzskata, ka valdība slēpj elites saikni ar Epstīnu. Daļa Trampa vēlētāju kritizē viņa Tieslietu departamentu par nepietiekamu caurskatāmību.
Tramps trešdien paziņoja, ka demokrāti publicējuši e-pastus, lai novērstu uzmanību no rekordgarā, 43 dienas ilgā valdības darba pārtraukuma. “Demokrāti cenšas atdzīvināt Džefrija Epstīna melus, jo tie darīs jebko, lai novērstu uzmanību no savām kļūdām,” viņš rakstīja savā platformā Truth Social.
Tajā pašā dienā Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons svinīgi ievadīja amatā demokrātu pārstāvi Adelitu Grijalvu. Tieši viņš nodrošināja vairākumu, lai pieprasītu balsojumu par visu neklasificēto Epstīna lietas dokumentu publiskošanu. Džonsona birojs paziņoja, ka balsojums notiks nākamnedēļ.
Agrāk publicētajā dokumentu kopumā bija arī 2011. gada e-pasts Maksvelai, kurā Epstīns Trampu raksturoja kā “suni, kas vēl nav rējis”, piebilstot, ka viņš “pavadījis stundas manās mājās” kopā ar kādu no upuriem, kura vārds ir dzēsts.
Vēlāk republikāņi izplatīja vēl 20 000 ar Epstīnu saistītu dokumentu, kuros Trampa vārds minēts bieži, parasti saistībā ar viņa politisko karjeru vai baumām par personīgo dzīvi.
Vienā sarakstē Epstīns piemin “20 gadus vecu draudzeni, ko es devu Donaldam” un fotogrāfijas, kurās redzams “Donalds un meitenes bikini manā virtuvē”, lai gan nav zināms, vai viņš jokoja.
Tramps noliedz iesaisti cilvēktirdzniecībā
Baltā nama preses sekretāre Karolaina Levita paziņoja, ka demokrāti apzināti aizklājuši upures vārdu. Runa ir par Virdžīniju Giufrē, kas šī gada aprīlī izdarīja pašnāvību. Savā pēcnāves grāmatā viņa Trampu raksturoja kā “draudzīgu”, neapvainojot viņu nekādā pārkāpumā.
“Šie e-pasti nepierāda pilnīgi neko, izņemot to, ka prezidents Tramps nav izdarījis neko nelikumīgu,” sacīja Levita.
Saskaņā ar oktobrī veiktu Reuters/Ipsos aptauju, tikai 40% republikāņu apmierina Trampa rīcība Epstīna lietā. Tas ir ievērojami mazāk nekā 90%, kuri kopumā atbalsta viņa prezidentūras darbu.
Tramps un Baltā nama pārstāvji esot vērsušies pie republikāņu kongresmeņiem Lorenas Bobertas un Nensijas Meisas, lai panāktu, ka viņas atsauc savu parakstu no petīcijas par dokumentu publiskošanu.
Boberta žurnālistiem sacīja, ka “spiediens nav bijis veiksmīgs” un viņa turpina atbalstīt petīciju. Meisa, kas iepriekš publiski stāstījusi par savu seksuālās vardarbības pieredzi, caur savu pārstāvi paziņoja, ka neatteiksies no iniciatīvas “savu personīgo iemeslu dēļ”.
Avots: Reuters
