Ievērojamākie tehnoloģiju pasaules grandi ir pametuši studijas, tomēr var apšaubīt to, cik lielā mērā tā ir atslēga uz Silīcija ieleju.
Izstāšanās no augstskolas Silīcija ielejā un jaunuzņēmumu pasaulē arvien biežāk tiek uztverta nevis kā trūkums, bet gan kā sava veida statusa zīme. Lai gan tādi leģendāri uzņēmumu dibinātāji kā Stīvs Džobss, Bils Geitss un Marks Zakerbergs savas studijas nepabeidza, statistika norāda uz ko citu.
Lielāko daļu veiksmīgo jaunuzņēmumu tomēr dibinājuši cilvēki ar bakalaura vai pat maģistra grādu. Taču tas netraucē tā dēvētajam “dropout” tēlam piedzīvot kārtējo popularitātes vilni. Šoreiz gan vilnis ir nedaudz citādāks, proti, tas saistās ar mākslīgā intelekta uzplaukumu.
Izstāšanās no augstskolas kā signāls investoriem
Riska kapitāla aprindās studiju pamešana periodiski kļūst par modes lietu, un šobrīd šī tendence ir īpaši pamanāma. To spilgti ilustrē Y Combinator Demo Days, kur aizvien vairāk jaunuzņēmumu dibinātāju savos vienas minūtes pieteikumos apzināti izceļ faktu, ka pametuši studijas. Atsevišķi indivīdi sper pat soli uz priekšu, uzsverot uz faktu, ka nav pabeigta arī vidusskola.
Kā norāda Moxxie Ventures dibinātāja un vadošā partnere Keitija Džeikobsa Stantone, Y Combinator formāli neapkopo datus par dibinātāju izglītību, tomēr nesenajos uzņemšanas laidienos šī parādība kļuvusi uzkrītoša.
“Dropout” statuss tiek uztverts kā apliecinājums pārliecībai un pilnīgai uzmanības novirzīšanai uz uzņēmuma veidošanu. Respektīvi, tas kalpo par signālu, ka dibinātājs it kā ir gatavs riskēt ar visu savu ideju vārdā.
Vienlaikus realitāte nav tik viennozīmīga. Daudzi no redzamākajiem jaunā mākslīgā intelekta viļņa uzņēmējiem tomēr ir pabeiguši augstskolas. Piemēram, Cursor vadītājs Maikls Truels ir MIT absolvents, bet Cognition līdzdibinātājs Skots Vu – Hārvardas universitātes absolvents.
Tomēr tas netraucē jaunajiem uzņēmējiem baidīties, ka diploms var nozīmēt to, ka viņi neapzināti ir palaiduši garām kādu kritisku mirkli vai pagrieziena punktu, kas viņu dzīves izmainītu par 180 grādiem.
Steiga, bailes atpalikt un pieredzes deficīts
Mākslīgā intelekta nozares straujais attīstības temps rada spēcīgu steidzamības sajūtu. Kā Phosphor Capital dibinātājs Kulvīrs Tagars skaidro, pastāv tikai divi varianti, proti, pabeigt studijas vai sākt būvēt uzņēmumu tūlīt.
Šis bailes atpalikt dažkārt noved līdz galējībām. Ir zināmi gadījumi, kad studenti pamet universitāti pēdējā semestrī, ticot, ka diploms varētu pat kaitēt iespējām piesaistīt investīcijas.
Tomēr ne visi investori šādu domāšanu atbalsta. General Catalyst investīciju stratēģijas vadītājs Jurijs Sagalovs uzsver, ka riska kapitāla fondi nav tik ļoti apsēsti ar to, vai jaunais uzņēmējs ir izstājies no augstskolas vai nē, īpaši, ja runa ir par studentiem, kuri studijas pamet ceturtajā kursā.
Viņaprāt, augstskolas sniedz vērtību arī bez diploma. Studijas sniedz iespēiju izveidot plašu sakaru tīklu, nodibināt kontaktus un sociālo kapitālu, ko iespējams izmantot arī vēlāk.
Savukārt FPV Ventures līdzdibinātājs Veslijs Čens ir skeptiskāks pret ļoti jauniem dibinātājiem. Viņš uzsver īpašību, kuru bieži nevar iegūt ne hakatonos, ne straujā produktu izstrādē — dzīves pieredzi un spriestspēju. Čena ieskatā, tā parasti nāk ar gadiem un neveiksmēm, ar “rētām”, kas palīdz pieņemt līdzsvarotākus lēmumus.
Rezultātā augstskolas nepabeigšana jaunuzņēmumu ekosistēmā šobrīd var izskatīties kā priekšrocība, taču tā noteikti nav veiksmes atslēga, kas atver durvis uz Silīcija ieleju un pasauli. Tā drīzāk ir laikmeta iezīme. Vēl viens signāls par to, cik strauji mainās priekšstati par izglītību, karjeru un to, ko patiesībā nozīmē būt pareizajā vietā un pareizajā laikā.
Avots: TechCrunch
