Tiklīdz iznāk jauna videospēle, hakeru vidū rodas gandrīz vai sacensība – kurš pirmais uzlauzīs? Un nepalīdz nekādas viltīgas DRM Denuvo aizsardzības. Daļa izstrādātāju gājuši pa citu ceļu – sākuši dažādā veidā troļļot tos, kuriem patīk iegādāties spēlītes “torentu lielveikalos”. Protams, arī šos pasākumus agrāk vai vēlāk uzlauž, tomēr kādam bezmaksas geimerim izdodas sabojāt garastāvokli.
Šeit svaigs piemērs: action spēlīte Quantum Break. Ja spēle konstatēs, ka ir uzlauzta, galvenajam varonim uz acs parādīsies pirātu pārsējs. Tieši tāds pat knifiņš bija arī citai Remedy spēlei – trillerim Alan Wake.
Ja iepriekšējais piemērs bija visai nekaitīgs, tad GTA 4 torentu versijās Niko Belliks vienmēr ieradās Amerikā galīgi piedzēries. Gan pie stūres, gan visur citur, un nekad skaidrāks nekļuva. Vadīt šo streipuļotāju bija praktiski neiespējami.
Seriāla Far Cry varoņi lieto nevis alkoholu, bet narkotikas. Tie kuri novilkuši internetā ceturto daļu, jau no paša sākumā varēja justies kā Snoop Dogg. Attēls vislaik šķobījās, bet jebkurš brauciens pārvērtās lidojumā uz zvaigznēm. Skaidrs, ka gāzt diktatoru šādā stāvoklī nebija īpaši ērti.
Tiem, kuriem patīk bezmaksas The Sims 4, nācās samierināties, ka pikseļi, kas piesedz cilvēciņus seksa ainās, pavada varoņus visur. Beigu beigās spēle kļūst par vienu vienīgu pikseļu mozaīku.
Parkour simulatorā Mirror’s Edge galvenā varone Feita prata viegli pārlekt no viena debesskrāpja uz otru. Toties priekš pirātiem Feitu padarīja bremzīgu un bailīgu.
Līdzīgi bija arī Batman: Arkham Asylum. Pirātu versijā Betmens vairs neprata lidot pa gaisu, bet gan kā akmens krita uz galvas ienaidniekiem. Beigās pirāti vienkārši nosprūda spēlē, un sākās žēlabu rakstīšana forumos.
Shooter’ī ArmA 2 pirātiem bija neiespējami trāpīt ienaidniekam. Lodes lidoja uz visām pusēm, tikai ne mērķī. Toties Crysis Warhead pirātiskajā versijā lodes nomainīja pret vistām. Totāli rēcīgi, tikai nošaut nevienu gan nevarēja.
Vēl trakāki troļļotāji izrādījās vecās spēlītes EarthBound izstrādātāji. Pirmkārt, nelegālās kopijas īpašniekam nācās cīnīties ar lielāku ienaidnieku skaitu nekā parasti. Bet dažiem tas patika. Tomēr tieši pirms cīņas ar fināla bosu spēle vienmēr uzkārās. Pēc konsoles restarta izrādījās, ka rezultāti ir nodzisuši un spēli nācās sākt no gala.
Ļoti izcilu paņēmienu pielietoja Lucas Arts spēlē Zak McKracken and the Alien Mindbenders. Katru reizi, kad galvenais varonis izlidoja ārpus ASV, spēle lūdza ievadīt sērijas numuru, kurš atrodams tikai uz oriģinālās kastītes. Ja geimeris mēģināja uzminēt šo numuru, viņa varoni iebāza cietumā, kur nācās noklausīties ilgu un garlaicīgu lekciju par pirātisma kaitīgumu. Un izvairīties no lekcijas nevarēja.
Līdzīgu paņēmienu lieto arī stratēģiju spēlē Game Dev Tycoon, bet ar to starpību, ka piedāvā visu izbaudīt reālā dzīves simulācijā. Kā jau var noprast – tā veltīta videospēļu izstrādei. Tikai spēļu studija, kuru izveidojis geimeris – “haļavščiks”, vienmēr beidz ar bankrotu. Un tad jāklausās paskaidrojums, ka pie vainas ir interneta pirāti, kuri atstājuši studiju bez peļņas.
