Kamēr Amerikas Savienoto Valstu vīzu programmas H-1B cena turpina augt, Ķīna ārvalstu tehnoloģiju talantus pārvilina ar “K” vīzām.
Ķīna, lai konkurētu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ir implementējusi jaunu vīzu programmu ar nosaukumu “K”. Šis solis tiek uzskatīts par Pekinas izredžu uzlabošanu ģeopolitiskajā sacensībā ar Vašingtonu, jo jaunā ASV vīzu politika liek potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem meklēt alternatīvas citviet.
Lai gan Ķīnā netrūkst kvalificētu vietējo inženieru, šī programma ir daļa no Pekinas centieniem pozicionēt sevi kā valsti, kas atbalsta ārvalstu investīcijas un talantus. Būtisks faktors ir arī ASV tarifu izraisītā tirdzniecības spriedze, kas uzskatāmi apgrūtina valsts ekonomiskās spējas.
Ķīna ir veikusi virkni pasākumu, lai veicinātu ārvalstu investīcijas un ceļošanu. Viena no pasaules lielvarām ir atvērusi vairākas nozares ārvalstu investoriem un piedāvājot vīzu atbrīvojumus pilsoņiem no Eiropas, Japānas un Dienvidkorejas.
“Simbolika šeit ir uzskatāma – kamēr ASV slej barjeras, Ķīna tās jauc,” teica Aiovas imigrācijas advokāts Mets Mauntels-Mediči, atsaucoties uz Ķīnas jauno vīzu kategoriju, kas tiek ieviesta trešdien.
Akurāti izvēlēts mirklis
K vīza, kas tika izziņota augustā, ir paredzēta jauniem ārvalstu zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) absolventiem. Vīza paredz iespēju ieceļot, uzturēties un strādāt bez darba piedāvājuma, kas varētu piesaistīt ārvalstu darbiniekus, kuri meklē alternatīvas darba iespējām ASV.
Šā mēneša sākumā Trampa administrācija paziņoja, ka lūgs uzņēmumiem maksāt 100 000 ASV dolāru (apmēram 97 000 EUR) gadā par H-1B darbinieku vīzām. Ar šo vīzu ieceļojušie parasti strādā lielajos tehnoloģiju uzņēmumos, piemēram, Meta, kuru izpilddirektori priekšvēlēšanu laikā ir nelokāmi atbalstījuši Donaldu Trampu.
“ASV ar H-1B vīzu ierobežošanu primāri kaitē sev, un šis ir izcils brīdis Ķīnas K vīzai,” teica Maikls Fellers, galvenais stratēģis Geopolitical Strategy.
Citas valstis, tostarp Dienvidkoreja, Vācija un Jaunzēlande, arī atvieglo vīzu noteikumus, lai piesaistītu kvalificētus migrantus.
Imigrācijas eksperti saka, ka galvenā K vīzas priekšrocība ir tas, ka nav nepieciešams “sponsors” darba devējs. Tieši šis ir aspekts, ko H-1B vīzas pretendenti uzskata par vienu no lielākajiem šķēršļiem vīzas saņemšanas procesā.
H-1B vīzai ir nepieciešams darba devēja sponsors, un tā tiek piešķirta izlozes kārtībā, jo katru gadu ir pieejamas vien 85 000 vietas. Jaunā 100 000 dolāru maksa varētu vēl vairāk atturēt pirmreizējos pieteikuma iesniedzējus.
“Tā ir pievilcīga alternatīva Indijas STEM speciālistiem, kuri meklē elastīgas, vienkāršotas vīzu iespējas,” teica Bikaš Kali Das, Indijas students Sičuanas Universitātē. Indija pagājušajā gadā ierindojās pirmajā vietā starp H-1B vīzu saņēmējiem, veidojot 71 % no apstiprinātajiem saņēmējiem.
Valodas barjera un neskaidri jautājumi
Neskatoties uz solījumiem, K vīzai ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Ķīnas valdības vadlīnijās ir minētas neskaidras prasības attiecībā uz „vecumu, izglītību un darba pieredzi”.
Nav arī sīkākas informācijas par finansiālajiem stimuliem, nodarbinātības veicināšanu, pastāvīgo uzturēšanos vai ģimenes sponsorēšanu. Atšķirībā no ASV, Ķīna ārvalstniekiem nepiedāvā pilsonību, turklāt izņēmumi ir reta parādībā.
Vēl viens šķērslis ir valoda. Lielākā daļa Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu darbojas mandarīnu valodā, ierobežojot iespējas tiem, kas nepārvalda Ķīnas valsts valodu.
Eksperti norāda, ka politiskās spriedzes starp Deli un Pekinu varētu kļūt par faktoru, kas ierobežos Indijas pilsoņu K vīzu pieteikumu skaitu. “Ķīnai būs jānodrošina, ka Indijas pilsoņi jūtas laipni gaidīti un var veikt nozīmīgu darbu bez mandarīnu valodas zināšanām,” sacīja Fellers.
“K” vīza – kam paredzēta alternatīva?
Ķīna talantu piesaistīšanā tradicionāli ir bijusi vērsta uz ārvalstīs dzīvojošiem Ķīnā dzimušiem zinātniekiem un ārzemju ķīniešiem. Nesenie pasākumi ietver mājokļa iegādes subsīdijas un prēmijas līdz 5 miljoniem juaņu (597 000 EUR).
Tas ir piesaistījis ASV dzīvojošos Ķīnas izcelsmes STEM talantus, jo īpaši saistībā ar Vašingtonas saasinātajām attiecībām ar Ķīnu.
“Piesaistīšanas centieni, kas vērsti uz indiešu tehnoloģiju talantiem Ķīnā, pieaug, bet joprojām ir mēreni salīdzinājumā ar intensīvākām, labi izstrādātām un labi finansētām iniciatīvām, kuru mērķis ir repatriēt ķīniešu STEM talantus,” sacīja Sičuanas Universitātes Das.
Ķīniešu STEM absolvents, kurš nesen saņēma darba piedāvājumu no Silīcija ielejas tehnoloģiju uzņēmuma, arī bija skeptisks par K vīzas izredzēm.
“Āzijas valstis, piemēram, Ķīna, nepaļaujas uz imigrāciju, un vietējām Ķīnas valdībām ir daudz veidu, kā piesaistīt vietējos talantus,” teica viņš, atteikdamies nosaukt savu vārdu privātuma apsvērumu dēļ.
ASV ir vairāk nekā 51 miljons imigrantu – 15 % no iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumam Ķīnā ir tikai 1 miljons ārzemnieku, kas ir mazāk nekā 1 % no valsts iedzīvotāju skaita.
Lai gan Ķīna, visticamāk, būtiski nemainīs savu imigrācijas politiku, lai uzņemtu miljoniem ārvalstu darbinieku, analītiķi uzskata, ka K vīza joprojām varētu uzlabot Pekinas izredzes ģeopolitiskajā sacensībā ar Vašingtonu.
“Ja Ķīna spēs piesaistīt pat nelielu daļu no globālajiem tehnoloģiju talantiem, tā kļūs konkurētspējīgāka jaunāko tehnoloģiju jomā,” vēsta Fellers.
Avots: Reuters
