Vēlaties izbaudīt interneta cenzūru, bet ceļojums uz Ziemeļkoreju ir pārāk neērts? Tagad varat doties uz Maskavu un sajust, kā tas ir.
Krievija uzsākusi jaunas sistēmas testēšanu, kas spēj bloķēt lietotāju piekļuvi globālajam internetam. Pēc pirmajām ziņām šos ierobežojumus nav iespējams apiet pat ar virtuālajiem privātajiem tīkliem (VPN). Tas iezīmē būtisku eskalāciju valsts centienos izveidot to, ko dēvē par “suverēnu internetu”.
Saskaņā ar nesen publicēto NetBlocks ziņojumu Krievijas valdība jau izmēģināja iespēju slēgt interneta piekļuvi Dagestānā. Vietējais ziņu izdevums Černovik ziņoja, ka bloķēšana ilga 24 stundas un attiecās arī uz Čečeniju un Ingušiju.
“Daudzas vietnes, tostarp mūsu, krievu, netiek ielādētas. Nekas nedarbojas!” ziņoja viens no Černovikas lasītājiem, kurš dzīvo Mahačkalā. Vietējās ziņas dalījās, ka pārtraukuši darboties tādi pakalpojumi kā YouTube, Telegram un pat taksometru aplikācijas.
“Saistībā ar notiekošajām Roskomnadzor mācībām, lai izstrādātu scenārijus, kā atslēgt piekļuvi ārvalstu interneta segmentam, 6.decembrī, sākot no plkst. 16:00, tiks ierobežota piekļuve noteiktām vietnēm un pakalpojumiem (WhatsApp u. c.).”
“Paredzamais atjaunošanas laiks ir plkst. 16:00 pēc Maskavas laika [7. decembrī],” saskaņā ar vietējiem ziņojumiem ar klientiem dalījās vietējais interneta pakalpojumu sniedzējs Ellko.
Krievijas valdība acīmredzot pārliecinoši progresē šajā jomā, un Digitālās attīstības ministrija plāno turpmāko piecu gadu laikā piešķirt gandrīz 553 miljonus EUR, lai uzlabotu tīmekļa plūsmas cenzūras sistēmu.
Šajā sistēmā, kas pazīstama kā TSPU, tiek izmantoti iekšzemē izstrādāti datplūsmas pārvaldības rīki, kurus izveido, izplata un kontrolē valsts sakaru regulators Roskomnadzor.
Saskaņā ar Censored Planet (projekts, kas izseko globālo tiešsaistes cenzūru) pētnieku teikto, TSPU ir sarežģīta pieeja interneta kontrolei. Sistēma ļauj Krievijas iestādēm pārbaudīt un filtrēt interneta datplūsmu, potenciāli bloķējot piekļuvi konkrētām tīmekļa vietnēm un pakalpojumiem, vienlaikus saglabājot piekļuvi apstiprinātiem vietējiem resursiem.
Krievija turpina pastiprināt interneta cenzūru
Krievijas solis saistās ar plašāku globālu tendenci palielināt interneta ierobežojumus pat tradicionāli brīvās sabiedrībās. Amerikas Savienotajās Valstīs notiekošie centieni aizliegt TikTok liecina par pieaugošajām bažām par datu suverenitāti un valsts drošību.
Citas valstis, tostarp Ungārija, Turcija, Izraēla un Venecuēla, ir ieviesušas dažādas interneta cenzūras un satura kontroles formas.
Turklāt atsevišķas valstis ir sākušas izmantot digitālo cenzūru tiesībaizsardzības nolūkos. Nesens šīs tendences piemērs nesen notika Brazīlijā, kur iestādes īstenoja pasākumus, lai ierobežotu piekļuvi X pēc tam, kad Īlons Masks atteicās ievērot vietējos likumus.
Šā incidenta laikā eksperti norādīja, ka valdība potenciāli varēja izsekot mijiedarbību un noteikt, kad Brazīlijas konti publicēja ziņas šajā platformā. Turklāt Brazīlijas iestādes varētu sadarboties ar interneta pakalpojumu sniedzējiem jeb interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai noteiktu un, iespējams, bloķētu datplūsmu uz VPN serveriem.
Krievijas sistēma, šķiet, ir visaptverošāka nekā iepriekšējie interneta kontroles mēģinājumi. TSPU infrastruktūra ļauj veikt padziļinātu pakešu pārbaudi un datplūsmas pāradresēšanu, tādējādi iedzīvotājiem kļūst arvien grūtāk piekļūt bloķētajam saturam, pat izmantojot rīkus, ko tradicionāli izmanto cenzūras apiešanai.
Lai gan VPN lietošana Krievijā nav nepārprotami nelikumīga, tā ir stingri ierobežota. 2017. gadā šī valsts aizliedza VPN pakalpojumu sniedzējus, kas nebija valdības apstiprināti. Šiem apstiprinātajiem VPN bija jāreģistrē lietotāju dati un pēc pieprasījuma jāsniedz tie valdībai.
Izolācija no Rietumu informatīvās telpas
Krievijas centieni izolēt internetu ir daudz nopietnāki nekā daudzās citās valstīs, jo tā koncentrējas uz vietēja DNS izveidi un Rietumu aparatūras un programmatūras izņemšanu. Šī valsts izmantotu līdzīgu pieeju kā Ķīna un Ziemeļkoreja, kur valdībām ir izteikti liela ietekme uz interneta plūsmu.
Tomēr pilnībā izolēt Krievijas internetu joprojām ir sarežģīti infrastruktūras un globālo tīklu dēļ. Ideja par izolāciju ir izskanējusi daudzkārt, tomēr eksperti nav pārliecināti, ka to būtu viegli īstenot.
“Ķīna pievienojās internetam ļoti vēlu, ļoti piesardzīgi un ar milzīgu iekšzemes iedzīvotāju skaitu, kas pēc politikas ir diezgan līdzīgs kultūras ziņā,” 2023. gadā žurnālam The Record sacīja Interneta biedrības prezidents Endrū Salivans.
“Šķiet, ka Krievijā nav apstākļu, lai atkārtotu Ķīnas ceļu. Tas nenozīmē, ka Krievija nemēģinās. Taču šis ceļš, visticamāk, izraisīs lielāku pretestību sabiedrībā, kurai kaut kas tiek atņemts, nekā tas, kas radās sabiedrībā, kurā interneta vispār nekad nav bijis.”
Avots: Decrypt
