Par savu lielāko atklājumu pats Hokings minēja, ka “melnie caurumi” nav pavisam melni, un ka šis atklājums pavērs ceļu “sapratnei, kā var atrisināt paradoksus starp kvantu mehāniku un vispārējo relativitātes teoriju. No tiem ir izeja, un iespējams, ka pat uz citu Visumu. Ja jūs jūtat, ka esat iekļuvis melnajā caurumā – nepadodieties, no tā ir izeja.”
Par savu slimību Stīvens Hokings izteicās šādi: “Man grūti pateikt ko pozitīvu par motorikas neironu saslimšanu. Bet slimība iemācīja man nežēlot sevi, jo citiem klājies vēl grūtāk. Es turpinu darīt to, ko vēl varu. Lai cik sarežģīta nebūtu dzīve, vienmēr atradīsies kaut kas, ko jūs varat izdarīt un gūt panākumus. Es nebaidos nāves, bet nesteidzos nomirt. Vispirms man japaveic daudzas lietas. Un es ievēroju, ka pat cilvēki, kuri apgalvo, ka viss ir iepriekš nolemts, un neko tur nevar mainīt, apskatās uz visām pusēm, pirms šķērso ielu. Kad jūsu cerības tuvinās nullei, tikai tad jūs pa īstam sākat novērtēt to, kas jums ir”.
Attēlā: 2015. gads. S. Hokings Stokholmā uzstājas ar publisku lekciju
_________________
