14. marta rītā Kembridžā (UK) miris ģeniālais fiziķis, grāmatu “Īsi par laika vēsturi” un “Visums rieksta čaumalā” autors Stīvens Hokings. Kaut arī 21 gada vecumā viņš saslima ar amiotrofisko sklerozi, kas pamazām Hokingu paralizēja, zinātnieks nodzīvoja pilnvērtīgu dzīvi 76 gadu garumā; bijis divreiz precējies un viņam ir trīs bērni. Hokinsu uzskata par vienu no izcilākajiem Visuma un singularitāšu (“melno caurumu”) pētniekiem. Zinātnieka karjeras laikā veikti vairāki nozīmīgi atklājumi.
Par savu lielāko atklājumu pats Hokings minēja, ka “melnie caurumi” nav pavisam melni, un ka šis atklājums pavērs ceļu “sapratnei, kā var atrisināt paradoksus starp kvantu mehāniku un vispārējo relativitātes teoriju. No tiem ir izeja, un iespējams, ka pat uz citu Visumu. Ja jūs jūtat, ka esat iekļuvis melnajā caurumā – nepadodieties, no tā ir izeja.”
Par savu slimību Stīvens Hokings izteicās šādi: “Man grūti pateikt ko pozitīvu par motorikas neironu saslimšanu. Bet slimība iemācīja man nežēlot sevi, jo citiem klājies vēl grūtāk. Es turpinu darīt to, ko vēl varu. Lai cik sarežģīta nebūtu dzīve, vienmēr atradīsies kaut kas, ko jūs varat izdarīt un gūt panākumus. Es nebaidos nāves, bet nesteidzos nomirt. Vispirms man japaveic daudzas lietas. Un es ievēroju, ka pat cilvēki, kuri apgalvo, ka viss ir iepriekš nolemts, un neko tur nevar mainīt, apskatās uz visām pusēm, pirms šķērso ielu. Kad jūsu cerības tuvinās nullei, tikai tad jūs pa īstam sākat novērtēt to, kas jums ir”.
Attēlā: 2015. gads. S. Hokings Stokholmā uzstājas ar publisku lekciju
_________________