Šodien, 30. jūlijā, SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts. Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā. Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.
Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.
Otrajā kārtā, kas tiks sākta šī gada rudenī, paredzēta trīs jaunceltņu izbūve ar 44 dzīvokļiem un pazemes autostāvvietām. Savukārt noslēdzošajā kārtā paredzēta vēsturiskās manufaktūras ēku pārbūve. Tā rezultātā tiks izveidoti 127 unikāli dzīvokļi un komerctelpas, kā arī bērnudārzs. Būvniecības trešās kārtas darbus plānots uzsākt 2026. gada pavasarī un projektu kopumā pabeigt 2028. gadā.
Kapsulas iemūrēšanas ceremonijā uzstājās Rīgas Domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, projekta galvenie virzītāji – projekta attīstītājs Edgars Grats, Marina Nīlsene, galvenais arhitekts Uldis Lukševics (“NRJA”), būvnieks Viesturs Vārpiņš (SIA “Cietkoks”), pārdošanas pārstāvis Vestards Rozenbergs (“Immostate”).
Liecībai par ceremonijas dienu laika kapsulā līdz ar nākotnes paaudzēm adresēto vēstījumu tika ievietota arī Latvijas Bankas 2025. gada eiro monēta, kā arī mežģīne, kas ražota rūpnīcā “Lenta”.
Projekta attīstītājs Edgars Grats norādīja, ka Rīgā līdz šim nav atrodams līdzvērtīgs piemērs. “LENTA kvartāls izceļas ar savu apzināto, dziļi pamatoto pieeju – tas nav vienkārši jauns dzīvojamais projekts. Tā būs vieta, kuru ar aizrautību esam plānojuši jau gadiem, lai, balstoties uz industriālās vēstures pamatiem, radītu pilnvērtīgu dzīves vidi, kas saglabās savu vērtību nākamajām paaudzēm. Tas ir viens no retajiem piemēriem Rīgā un arī Baltijā, kur industriālās ēkas netiek nojauktas, bet gan atjaunotas un integrētas laikmetīgā pilsētvidē. Veidojot šo kvartālu mēs primāri domājam par cilvēkiem, kuri šeit dzīvos un strādās – par viņu ikdienas labsajūtu, mieru, drošību un sakoptu vidi. LENTA kvartāls katrs risinājums ir pārdomāts līdz smalkākajām detaļām – arhitektūra, materiālu izvēle, proporcijas, gaisma, ritms, struktūra. Tas viss tiek meistarīgi savienots, lai veidotu vidi, kurā gribas būt. Lai ienākot kvartālā, ārpasaule uz mirkli pazustu, laiks apstātos un ikvienā uzplauktu apbrīnas pilna sajūsma – tāda, kādu izjūtam mēs visi, kas piedalās šī projekta tapšanā.”
Pirms projekta uzsākšanas veiktās arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā tapa zināms, ka industriālās apbūves ēkas projektējuši sava laika izcili Rīgas būvmākslas meistari – V.L.N. Bokslafs, K.J. Felsko, I. Devendruss. Balstoties uz šo izpēti, autentiskuma saglabāšana noteikta par LENTA kvartāla projekta pamatvērtību.
Projekta galvenais arhitekts Uldis Lukševics (“NRJA”) uzsvēra, ka LENTA kvartāla projekts ir absolūti unikāls, jo 19./20. gadsimta mijas kultūrvēsturiska vērtība tiks saglabāta īpaši lielā apjomā. “Vēsturiskā kokvilnas manufaktūra ir ne tikai projekta fizisks pamats, bet arī radošs impulss visam arhitektūras konceptam. Katrs kvartāla risinājums – no fasāžu dizaina līdz publiskās telpas elementiem – ir sasaistīts ar vietas industriālo pagātni. Mēs izmantojam atsauces uz industriālo mantojumu – piemēram, saglabātais apkures katls kā vizuāls kvartāla simbols, kā arī perfokartes motīvi laukumos un šēdu tipa jumtu formas. Tas ļauj mums kā arhitektu komandai veidot vidi, kas godā vēsturi, bet ir skaidri mūsdienīga savā funkcionalitātē”.
“Man ir svarīgi, lai pilsēta attīstītos gudri un ar jēgu, ne tikai būvējot jaunas ēkas, bet arī atjaunojot un uzlabojot esošās un novērtējot Rīgas industriālo mantojumu. Galvaspilsētai ir nepieciešami tieši šādi projekti, kas papildina pilsētas kopējo tēlu, parādot, ka Rīga ir mūsdienīga, ilgtspējīga un skaista pilsēta, kurā ģimenes vēlas palikt, kas spēj konkurēt starptautiskā mērogā un piesaistīt investorus,” pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
“Lentas kvartāls ir piemērs, ka vienā projektā ir iespējams veiksmīgi apvienot pagātni, tagadni un nākotni, dodot otro dzīvi ēkām un teritorijām. Turklāt šis projekts sniegs būtisku pienesumu pilsētas ekonomikai un sociālajai dzīvei – tiks radītas darbavietas gan būvniecības posmā, gan pēc tam, uzlabota apkaimes infrastruktūra un piesaistīti jauni iedzīvotāji, tādējādi sekmējot plašāku pilsētas izaugsmi. Lentas kvartāla atdzimšana spilgti apliecina Rīgas spēju mainīties un pielāgoties laikam,” akcentēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Plānots, ka LENTA kvartāls būs organizēts tā, lai ikvienam iedzīvotājam būtu pieejama gan privāta, mierīga telpa, gan kvalitatīvas sabiedriskās zonas. Projektā paredzēta iekšēja pasāža, kas savieno Jelgavas un Konrāda ielu, centrālais laukums, unikāls vasaras dārzs, simboliskas pastaigu zonas un vairāki līmeņi apzaļumojama. Autostāvvietas būs pazemē, kas ļaus maksimāli atbrīvot virszemes platību gājējiem, bērniem un kopienas aktivitātēm, vienlaikus nodrošinot privātumu dzīvojamajās ēkās.
