Par ko ķildojas Īlons Masks un Donalds Tramps?

ASV prezidents Donalds Tramps un viņa politikas kvēlākais atbalstītājs Īlons Masks piedzīvo ļoti publisku “šķiršanos” tiešsaistē.

ASV prezidents Donalds Tramps un viņa lielākais politiskais atbalstītājs Īlons Masks šķiras publiskā un mūsdienu gadsimtam raksturīgā veidā – izmantojot savus sociālos tīklus.

Un, lai gan daudzi prognozēja, ka Trampa un Maska sadarbība agrāk vai vēlāk piedzīvos beigas, ir vērts uzdot jautājumu, proti, kā mēs līdz šim nonācām?

Vēl nesen Masks bija viena no galvenajām personām iekš Trampa loka. Turklāt abu attiecības ir ietekmējušas ASV valdības struktūras. Īpaši vērts izcelt Valdības efektivitātes departamentu – organizāciju, kas izveidota ar izpildrīkojumu un ko konsultē Masks.

Masks, kurš savulaik bija Trampa kūrorta Mar-a-Lago, kas atrodas Palmbīčā, Floridas štatā, un Baltā nama iemītnieks, tagad ir vērsies pret prezidentu.

Viņa neapmierinātības avots? “Liels, skaists likumprojekts” – 1038 lappušu garš tiesību akts, ko 22. maijā pieņēma Pārstāvju palāta. Tagad tas nonāk Senātā, kas ir nākamais solis likumprojekta ceļā uz likuma pieņemšanu.

Dažas dienas vēlāk Tramps atsauca Džareda Īzakmana kandidatūru Maska izraudzītā NASA vadītāja amatam. Šis solis kalpo par uzskatāmu pierādījumu abu kungu attiecību beigām. Tomēr līdz pat mēneša beigām Tramps un Masks viens pret otru izturējās laipni. Vismaz publiskajā telpā.

Šonedēļ laipnībai pienāca beigas. Noskaņojums ir mainījies straujā un gaužām nepatīkamā manierē – vārdu un viedokļu apmaiņā tiešsaistē.

Viens liels, skaists likumprojekts

“Atvainojiet, bet es to vairs nevaru paciest,” Masks otrdien rakstīja vietnē X. “Šis milzīgais, apkaunojošais, cūkgaļas pilnais Kongresa izdevumu likumprojekts ir pretīgs. Kauns tiem, kas par to balsoja: jūs zināt, ka rīkojāties nepareizi. Jūs to zināt.”

https://twitter.com/elonmusk/status/1929954109689606359?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1929954109689606359%7Ctwgr%5E201b55b3dba7821eedf641cd4e392ee8dff21a8c%7Ctwcon%5Es1_c10&ref_url=https%3A%2F%2Ftechcrunch.com%2F2025%2F06%2F05%2Fwhy-are-elon-musk-and-donald-trump-fighting%2F

Likumprojekts tiek pasniegts kā mēģinājums samazināt nodokļus un ieguldīt līdzekļus ASV uzņēmumos. Tomēr Kongresa Budžeta birojs (CBO) lēš, ka, lai gan likumprojekts samazinās nodokļus par 3,3 triljoniem EUR, tas palielinās valsts parādu par 2,1 triljonu EUR 10 gadu laikā.

Turklāt tas palielinās valsts parāda griestus par 3,5 triljoniem EUR. Šāda ietekme uz valsts parādu krīzi ir licis diviem republikāņu senatoriem – Rendam Polam un Ronam Džonsonam – atkāpties no savas partijas nostājas un iebilst pret likumprojektu tā pašreizējā veidolā.

Likumprojekta ietekme ir plaša. Līdztekus daudzām citām sekām, tas atceļ nodokļus no sociālās apdrošināšanas ienākumiem, dzeramnaudām un virsstundu darba samaksas.

Likumprojekts paredz arī ievērojamus samazinājumus tādās ASV federālajās veselības aprūpes programmās kā Medicaid un SNAP. CBO lēš, ka, ievērojami samazinot federālās veselības aprūpes programmas, līdz 2034. gadam gandrīz 11 miljoniem ASV iedzīvotāju nebūs pieeja veselības apdrošināšanai.

Ar to viss nebeidzas. Šis likumprojekts Trampa nodokļu samazināšanas un nodarbinātības likuma ietekmi no viņa pirmā prezidentūras teju iecirstu akmenī. Turklāt ekonomisti ir konstatējuši, ka šie samazinājumi deva lielāku labumu bagātākajiem amerikāņiem nekā nabadzīgākajiem.

Paredzams, ka arī papildu nodokļu samazinājumi Trampa jaunajā likumprojektā lielāku labumu dos drīzāk turīgajām nekā trūcīgajām ģimenēm.

Masks nekļūdās, sakot, ka daži pārstāvji, kas balsoja par likumprojektu, to nožēlo. Mardžorija Teilore Grīna atzina, ka nav izlasījusi tūkstoš lappušu garu likumprojektu pilnībā un nožēlo, ka to atbalstīja.

Ceturtdien strīds starp Trampu un Masku saasinājās vēl vairāk, kad prezidentam tika uzdots jautājums par Tesla un SpaceX vadītāja noraidošo attieksmi pret likumprojektu.

Tramps apgalvo, ka Masks bija iepazinies ar viņa plāniem attiecībā uz likumprojektu, bet atcirta, kad uzzināja, ka tas negatīvi ietekmēs viņa biznesu.

“Viņam radās problēmas tikai tad, kad viņš uzzināja, ka mums būs jāsamazina elektromobiļu mandāts,” sacīja Tramps, atsaucoties uz politiku, kas stimulē tādu elektromobiļu ražošanu un pārdošanu, kādus ražo Tesla. “Tie ir miljardi un miljardi dolāru.”

Tramps, Masks un verbālais bokss

Masks turpināja apgalvot, ka Tramps uzvarēja vēlēšanās tikai pateicoties viņa palīdzībai.

“Bez manis Tramps būtu zaudējis vēlēšanās, Demokrāti kontrolētu Pārstāvju palātu un republikāņi Senātā būtu 51-49,” Masks teica X.

Abi uzņēmēji ir turpinājuši verbālo boksa cīņu sev piederošajās sociālo tīklu platformās, un šķiet, ka cīņa sāk tika iekarst.

“Īlons bija “izstīdzējis”, es lūdzu viņu aiziet, es atņēmu viņa elektromobiļu mandātu, kas piespieda visus pirkt elektromobiļus, kurus neviens cits negribēja (par ko viņš jau mēnešiem ilgi zināja, ka es to darīšu!), un viņš vienkārši iekārojās!” Tramps rakstīja vietnē Truth Social.

Citā ierakstā Tramps piebilda: “Vieglākais veids, kā ietaupīt naudu mūsu budžetā, miljardiem un miljardiem dolāru, ir izbeigt Īlona valdības subsīdijas un līgumus. Vienmēr esmu bijis pārsteigts, ka to neizdarīja Baidens!”

Masks publicēja ekrānšāviņu ar Trampa ierakstu un piebilda, ka pēc prezidenta paziņojuma viņš pārtrauks SpaceX kosmosa kuģa “Dragon” ekspluatāciju.

Miljardieris tuprināja publicēt vairākus ierakstus pret prezidentu, kura ievēlēšanai viņš iztērēja 242 miljonus EUR. Pēc tam Masks apsūdzēja Trampu par to, ka viņa vārds rotā Epšteina kartotēku, atsaucoties uz finansista Džefrija Epšteina bērnu seksuālo izmantošanu.

Tramps uz šo apsūdzību nav atbildējis.

Tāpat Masks paziņoja, ka Trampa noteiktie tarifi šā gada otrajā pusē izraisīs recesiju, un viņš publicēja piekrišanu cita lietotāja ierakstam, kurā teikts, ka Tramps būtu jāatstādina no amata.

Šīs cīņas rezultātā, X pārņem humors, popkorna emocijzīmes un paziņojumi, ka “meitenes cīnās”. Tomēr attiecību izjukšana starp pasaules bagātāko cilvēku un pašreizējo ASV prezidentu sola plašākas sekas tehnoloģiju nozarei.

Sekojot Maska piemēram, citi tehnoloģiju miljardieri, piemēram, Meta dibinātājs Marks Zakerbergs, Google vadītājs Sundars Pičai, Amazon dibinātājs Džefs Bezoss, OpenAI vadītājs Sems Altmans un Apple vadītājs Tims Kuks ziedoja Trampa inaugurācijas fondam.

Trampa politika jau šobrīd ir negatīvi ietekmējusi dažu šo uzņēmumu uzņēmējdarbību, ieviešot augstus muitas tarifus starptautiskajam importam.

Avots: TechCrunch

Dalies :

Facebook
Twitter
LinkedIn
Pinterest

Atbildēt

Jaunākie apskati
Tev varētu interesēt