Tautasdziesmas (sauktas arī par Dainas) visbiežāk ir četru rindu (retāk arī sešu vai astoņu rindu) latviešu folkloras mutvārdu dzeja. Lielākā daļa šo tautasdziesmu apkopotas 19. gadsimta beigās Krišjāņa Barona veidotajā Dainu skapī. Latviešu tautas dziesmas veidojušās gadsimtu garumā un mutvārdos nodotas no paaudzes paaudzē, tādēļ tās dažādos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados atšķiras.
Ziemassvētku tautasdziesmas
Jau gadu simtiem latviešu tautasdziesmas ir neatņemama svētku sastāvdaļa un Ziemassvētki nav izņēmums. Kā dažas no populārākajām un biežāk dizrdētajām Ziemassvētku tautasdziesmām var minēt:
| Ko mēs, bērni, ēdīsim Ziemassvētku vakarā? Pīrāgam nabagam, Abi gali apdeguši. |
Ko tie ciema suņi rej, Pie vārtiem sasēduši? Tur sabrauca Ziemassvētki Rakstītām kamanām. |
| Ziemassvētki sabraukuši Rakstītām kamanām; Zirņi, pupas, rācenīši Ziemassvētku kamanās. |
Kādu dziesmu dziedāsim Ziemassvētku vakarā? Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši. |
| Nāca veci,nāca jauni Ziemassvētku vakarā: Jauni nāca padejot, Veci nāca desas ēst. |
Gausi nāca, nu atnāca Tie bagāti Ziemassvētki: Trīs dieniņas, trīs naksniņas Ne miedziņa negulēja. |
| Ko tie ciema suņi rej, Pie vārtiem sasēduši? Tur sabrauca Ziemasssvētki Rakstītām kamanām. |
Visu gadu naudu krāju, Ziemassvētkus gaidīdama; Nu atnāca Ziemassvētki, Nu naudiņa jātērē. |
| Sudrabiņa lietiņš lija Ziemas svētku vakarā, Visi sīki žagariņi Sudrabiņu vizināja. |
Gausi nāca, drīz aizgāja Tie bagāti Ziemassvētki Trīs dieniņas, trīs naksniņas – Iet pār kalnu dziedādami. |
Tautasdziesmu uzbūve
Iespējams, jau ievērojāt, ka daļai tautasdziesmu, ir līdzīgas vai pat vienādas rindiņas. Tā kā tautasdziesmas mutvārdos nodotas no paaudzes paaudzē, laika gaitā tās nedaudz papildinātas vai nodotas tālāk nedaudz citādākas.
