Tramps plāno ieviest 92 000 EUR maksu H-1B vīzām, izraisot trauksi tehnoloģiju uzņēmumu starpā un bremzējot ārvalstu talanta pieplūdumu.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piektdien paziņoja, ka prasīs uzņēmumiem maksāt aptuveni 92 000 EUR gadā par katru H-1B darba vīzu, mudinot lielos tehnoloģiju uzņēmumus brīdināt darbiniekus palikt ASV vai steidzami atgriezties.
Šīs pārmaiņas var būt nopietns trieciens nozarei, kas lielā mērā paļaujas uz speciālistiem no Indijas un Ķīnas.
Kopš stāšanās amatā janvārī ,Tramps ir sācis plašu imigrācijas ierobežošanas politiku, tostarp centienus mazināt arī legālo migrāciju. H-1B programmas pārveide ir līdz šim uzskatāmākais šīs politikas solis, kas skar pagaidu darba vīzas.
Tirdzniecības sekretārs Hovards Lutniks sacīja: “Ja apmācāt cilvēku, dariet to ar vienu no mūsu lielisko universitāšu absolventiem. Apmāciet amerikāņus. Pārtrauciet ievest cilvēkus, kas atņem mums darbus.”
Donalda Trampa draudi ierobežot H-1B vīzas kļuva par iemeslu strīdam ar tehnoloģiju industriju. Iemesls? Tramps tiešī no šīs industrijas saņēma miljoniem dolāru priekšvēlēšanu kampaņu laikā.
Tehnoloģiju uzņēmumi brīdina darbiniekus
Microsoft, JPMorgan un Amazon, atsaucoties uz iekšējām vēstulēm, aicināja savus H-1B darbiniekus palikt ASV, bet tos, kas atrodas ārzemēs, atgriezties līdz sestdienas pusnaktij, kad stāsies spēkā jaunā maksas struktūra.
JPMorgan darbiniekiem veltītā e-pastā tika brīdināts: “H-1B vīzu turētājiem, kas šobrīd atrodas ASV, jāpaliek valstī un jāizvairās no starptautiskiem ceļojumiem, līdz valdība sniegs skaidras norādes.”
Vīzu programmas kritiķi uzskata, ka H-1B ir tas, kas ļauj uzņēmumiem uzturēt zemas algas un izstumt amerikāņus, kuri varētu pildīt šos darbus.
Atbalstītāji, tostarp Tesla vadītājs un agrākais Trampa sabiedrotais Īlons Masks, norāda, ka programma piesaista augsti kvalificētus speciālistus, kas nepieciešami inovācijām un konkurētspējai. Masks, pats naturalizēts ASV pilsonis, agrāk izmantojis H-1B vīzu.
Maksa var mazināt talantu pieplūdumu
Jaunā maksa, kā brīdināja riska kapitāla fonda Menlo Ventures partnere Dīdija Dasa, varētu mazināt tā dēvēto prāta pieplūdumu uz ASV: “Ja Savienotās Valstis vairs nespēj piesaistīt labākos no labākajiem, tās zaudē spēju inovatīvi augt.”
Uzņēmumiem tas nozīmētu papildu miljonus izmaksās, kas īpaši smagi varētu skart mazākas tehnoloģiju firmas un jaunuzņēmumus.
Ziņu aģentūra Reuters pagaidām nav noskaidrojusi, kā tieši maksa tiks administrēta. Lutniks sacīja, ka vīza maksās aptuveni 92 000 EUR gadā. Jāatgādina, ka vīza ir leģitīma trīs gadus, kas nozīmē, ka šī summa būs jāmaksā katru gadu. Sīkākas detaļas vēl nav sniegtas.
Pašreizējā sistēmā, lai piedalītos vīzu loterijā, ir jāmaksā neliela nodeva, un, ja pieteikums tiek apstiprināts, papildu maksājumi parasti sasniedz dažus tūkstošus eiro.
Analītiķi pieļauj, ka jaunie noteikumi var piespiest uzņēmumus pārvietot daļu vērtīgāko darbu uz ārzemēm. Šāds lēmums varētu ASV palikt iedzinējos vairākās jomās, piemēram, mākslīgā intelekta sacīkstēs ar Ķīnu.
“Īstermiņā Vašingtona var iegūt papildu ieņēmumus, bet ilgtermiņā risks ir nodokļos nosmacēt inovācijas, aizstājot dinamiku ar īstermiņa protekcionismu,” brīdināja eMarketer analītiķis Džeremijs Goldmans.
Tramps paplašina imigrācijas ierobežojumu tvērienu
Indija pērn saņēma 71% no visām H-1B vīzām, bet Ķīna – 11,7%. 2025. gada pirmajā pusē Amazon un AWS ieguva vairāk nekā 12 000 apstiprinājumu, bet Microsoft un Meta – vairāk nekā 5 000 katrs. Lutniks uzsvēra, ka “visi lielie uzņēmumi piekrīt” aptuveni 92 000 EUR maksai par katru no trim vīzas gadiem.
Jaunais paziņojums ietekmēja arī akciju tirgus. Cognizant Technology Solutions vērtība kritās gandrīz par 5%, bet Indijas tehnoloģiju firmu Infosys un Wipro akcijas ASV biržā zaudēja 2–5%.
ASV Imigrācijas padomes politikas direktors Ārons Reišlins-Melniks apšaubīja jaunās maksas likumību, atgādinot, ka Kongress atļāvis noteikt nodevas tikai pieteikumu izskatīšanas izmaksu segšanai.
H-1B programma katru gadu piedāvā 65 000 vīzu pagaidu ārvalstu darbiniekiem specializētās jomās, plus vēl 20 000 tiem, kuriem ir augstākā izglītība. Gandrīz visas maksas sedz darba devēji. Vīzas tiek piešķirtas uz trim līdz sešiem gadiem.
Tramps tajā pašā dienā parakstīja arī rīkojumu, kas ievieš tā dēvēto “zelta karti”. Šī karte piedāvā iespēju iegūt pastāvīgo uzturēšanos ASV, samaksājot aptuveni 920 000 EUR.
Avots: Reuters
