Nestabila starptautiskā arēna ir novedusi pie sensācijas pasaules tirgu – zelta cena par unci pirmo reizi pārsniedz 3690 EUR.
Trešdien zelta cena pirmo reizi vēsturē pārsniedza 4000 ASV dolāru jeb aptuveni 3690 eiro par unci. Investoriem tas nozīmē masveida ieguldīšanu aktīvā, lai aizsargātos pret pasaules ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kā arī prognozējot procentlikmju samazināšanu ASV.
Plkst. 9:31 pēc Griničas laika zelta tūlītējā cena pieauga par 1,3 % līdz 3730 eiro par unci, savukārt ASV zelta nākotnes līgumi ar piegādi decembrī kāpa par 1,3 % līdz 3750 eiro. Sudraba vērtība arī pieauga. Metāla vērtība palielinājās par 2,2 % līdz 45 eiro par unci, nonākot pavisam tuvu savam vēsturiskajam maksimumam – 46 eiro.
Tradicionāli zelts tiek uzskatīts par drošu vērtības glabātāju nestabilitātes periodos. Šogad tā cena ir pieaugusi par aptuveni 54 %, pēc 27 % kāpuma 2024. gadā, padarot to par vienu no vislabākajiem 2025. gada aktīviem.
Zelts ir apsteidzis gan pasaules akciju tirgus, gan bitkoinu, kamēr ASV dolārs un naftas cenas ir kritušās.
Zelta cenu kāpumu veicina vairāku faktoru kopums – gaidas par ASV procentlikmju samazinājumu, politiskā un ekonomiskā nenoteiktība, centrālo banku iepirkumi, ar zeltu nodrošināto biržā tirgoto fondu jeb ETF pieaugums un vājais dolārs.
“Fona faktori joprojām ir tie paši – ģeopolitiskā nenoteiktība, ar papildus faktoru – ASV valdības darbības apturēšanu,” sacīja StoneX analītiķe Rona O’Konela. “Tas gan netraucē akciju tirgiem, taču zelta pirkšana joprojām ir riska mazināšanas veids.”
ASV valdības dīkstāve, kas trešdien ieilga jau astotajā dienā, ir aizkavējusi svarīgu ekonomisko datu publicēšanu. Tas liek investoriem paļauties uz privātiem avotiem, lai prognozētu Federālo rezervju nākamos soļus.
Tirgi šobrīd ieceno 0,25 procentpunktu likmju samazinājumu tuvākajā sanāksmē un līdzīgu soli decembrī.
Nestabila ģeopolitiskā situācija vairo zelta drudzi
Pieprasījumu pēc zelta vēl vairāk veicina globālie konflikti, proti, Tuvajos Austrumos un Ukrainā, kā arī politiskā nestabilitāte Francijā un Japānā, kas pastiprina investoru vēlmi ieguldīt drošos aktīvos.
Papildu stimulu tirgum sniedz arī attīstīto valstu ETF fondu atjaunotā interese – pirmo reizi piecu gadu laikā. Kā norāda Deutsche Bank dārgmetālu analītiķis Maikls Sju, šis faktors ir būtisks pašreizējā rallija veicinātājs.
Indijā fiziski nodrošinātie zelta ETF septembrī piedzīvoja lielāko mēneša kapitāla ieplūdi vēsturē, palielinot pārvaldīto aktīvu apjomu līdz rekordlieliem 9,23 miljardiem eiro.
Analītiķi sagaida, ka spēcīgi ieguldījumi ETF fondos, centrālo banku pirkumi un zemākas procentlikmes ASV uzturēs zelta cenu augstu arī nākamgad. Goldman Sachs un UBS jau ir paaugstinājuši savas cenu prognozes.
“Mēs bijām paredzējuši, ka zelts sasniegs 3690 eiro vērtību šī gada nogalē, taču kopējā tendence joprojām atbilst mūsu prognozēm,” sacīja WisdomTree izejvielu stratēģis Nitešs Šahs. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka līdz 2026. gada trešā ceturkšņa beigām cena varētu pieaugt līdz 4180 eiro par unci.
Analītiķi norāda, ka zelta kāpumu daļēji veicina arī bailes palaist garām peļņas iespēju. “Vienīgais iespējamais pretvējš būtu Fed stingrāka pozīcija attiecībā uz procentlikmēm, taču pašlaik prezidents Donalds Tramps vēlas redzēt zemākas likmes, un tas tikai palielina zelta pievilcību,” skaidroja UBS analītiķis Džovanni Staunovo.
Zelta drudzis izplatījies arī uz citiem tirgiem. Platīna cena pieauga par 1,5 % līdz 1515 eiro par unci, bet palādijs kāpa par 3,9 % – 1280 eiro.
Avots: Reuters
