Kas ir serveris?

Mūsdienu digitālajā pasaulē vārdu serveris var dzirdēt visai bieži. Īsumā tas ir tīkla dators, datorprogramma vai ierīce, kas apstrādā klienta pieprasījumus (un nosūta tiem atbildes).

Serveris kā datorprogramma

Serveris var būt arī datorprogramma, kas nodrošina klientu programmu pieprasījumu apstrādi. Klienti var atrasties lokālajā tīklā pie citiem datoriem, pie attālinātiem datoriem citos tīklos vai arī pie tā paša servera datora, kur darbojas servera programma. Datorprogrammu nav obligāti jādarbina uz datora, uz kura būvēts serveris – to var darbināt arī uz jebkura cita datora.

Serveri dažreiz attiecina arī uz TCP un UDP protokoliem, kas saņem ienākošos savienojumus. Šo savienojumu metodi visbiežāk izmanto reāliem serveriem, taču, to var izmantot arī klients.

Serveris kā ierīce

Serveris var būt arī ierīce (dators), kas datortīklā centralizēti apkalpo citu datoru pieprasījumus. Šādiem serveriem parasti ir visai lieli tādi resursi, kā procesora darbība, atmiņas diska ietilpība, operatīvās atmiņas apjoms u.c, tādēļ tie tiek piedāvāti klientiem. Kādiem mērķiem klienti izmanto šādus pakalpojumus? Visbiežāk tie tiek izmantoti kā datu bāzu serveri, tīmekļa serveri vai, piemēram, tiešsaistes videospēļu serveri.

Cik lieli ir serveri?

Serveri pieejami dažādās formās un izmēros. Piemēram, standarta serveru skapji tiek veidoti 19 collu jeb nepilnu 50 cm šasijās. Taču tie, kam nav nepieciešama augsta veiktspēja un netiks pieslēgts liels ierīču skaits, var būt ievērojami mazāki. To visbiežāk panāk ar resursu (komponenšu skaita) samazināšanu. Standarta izmēra serveri ar stipru šasiju ir visai izturīgi pret vibrācijām, mitrumu un tiem ir maināmi filtri, kas nodrošina aizsardzību pret putekļiem. Serveriem ir specifiska dizaina pogas, kas palīdz novērst to nejaušu nospiešanu.

Kādos veidos serverus mēdz iedalīt?

Ir pieejami dažādi serveru veidi. Tie pēc veidiem izvietoti uz aparatūrām un aprīkoti ar specializētām programmatūrām. Kā populārākos serveru veidus var minēt:

• Cisco HTTP (WEB) serveris – nodrošina piekļuvi tīmekļa vietnēm, multimediju failiem, u.c.
• FTP – uzglabā failus un nodrošina piekļuvi klientu personālajiem datoriem. Serverī pieejamie resursi var būt aizsargāti un tiem var būt nepieciešamas piekļuves tiesības vai tie var būt pieejami, piemēram, visiem datoriem tīklā viena uzņēmuma ietvaros.
• DNS serveris – paredzēti, lai “pārtulkotu” domēna adresi uz IP adresi.
• DHCP serveris – automātiski nodrošina un piešķir klienta ierīcēm IP adreses, noklusējuma vārtejas un citus parametrus.
• Cisco EMAIL – pārbauda e-pasta nosacījumus. E-pasts ceļo uz serveri, kur tiek reģistrēts, tad tiek nosūtīts saņēmēja serverim un tikai tad pašam saņēmējam.

Tā kā uz serveriem tiek glabāti nozīmīgi dati un tiek izvietotas mājas lapas un interneta veikali, tiem savi pakalpojumi ir jānodrošina nepārtraukti – 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā. Lai spētu nodrošināt šādas svarīgas funkcijas, serveri veidoti no vairākām svarīgām komponentēm – cietajiem diskiem (HDD), operatīvās atmiņas (RAM), dzesēšanas ventilatoriem, u.c.. Lai serveri darbotos nepārtraukti un problēmu gadījumā neapstātos, dažas komponentes tiek izmantotas vismaz 2 eksemplāros – piemēram, ja viens procesors apstājas, serveris neapstājas, bet turpina darboties nedaudz lēnāk. Papildus datu drošībai, serveriem tiek veidotas arī rezerves kopijas.