Preses relīzes Reklāmraksts

Pandēmija atklāj nopietnas kiberdrošības nepilnības: kurš cieš visvairāk?

2020. gads un Covid-19 izraisītā pandēmija ir kļuvusi par cēloni ievērojamām izmaiņām gan darba vidē, gan mājās. Daudziem uzņēmumiem pandēmijas radītā tiešā vai netiešā ietekme ir kļuvusi par vienu no lielākajām problēmām. Piemēram, uzņēmuma Microsoft “Digital Defense” ziņojums liecina, ka pagājušā gada pirmajā pusē kiberuzbrukumu apjoms pieauga par aptuveni 35%, salīdzinot ar 2019. gada otro pusi. Bažas raisa arī pašreizējais hakeru uzbrukumu biežums, kas arvien vairāk rada draudus ne tikai uzņēmumiem, bet arī ļoti sensitīviem lietotāju datiem vai pat viņu drošībai. Kā iespējams sekmēt visu procesu drošību, kad uzņēmumi un patērētāji masveidā izmanto internetu?

Atbildes uz šiem jautājumiem tiks meklētas uzņēmuma Crayon rīkotajā CEA Virtuālajā kiberdrošības forumā (CEE Cyber Security Virtual forum) š. g. 9. martā. Forumā uzstāsies daudzi kiberdrošības jomā pieredzējuši eksperti, tostarp Paula Januškeviča (Paula Januszkiewicz), CQURE dibinātāja un izpilddirektore, un Melisa Mulholanda (Melissa Mulholland), Crayon un Yoad Dvir vecākā viceprezidente pakalpojumu un risinājumu jautājumos, kā arī Microsoft Centrālās un Austrumeiropas kiberdrošība tehniskais menedžeris.

Covid-19 sekas rada vairāk risku internetā nekā jebkad agrāk

Globālajai pandēmijai ir bijusi liela ietekme uz procesiem, kas palīdzējuši paātrināt uzņēmumu migrāciju uz internetu. Pēc Paulas Januškevičas domām, viena no pašreizējām tendencēm ir ar to saistīta – globālā krīze uzņēmumus masveidā virza uz mākoņpakalpojumu izmantošanu.

“Pārcelšanās uz mākoni tagad ir patiešām laba iespēja vadītājiem un direktoriem, jo viņi var turpināt vadīt savu biznesu bez lieliem ieguldījumiem IT infrastruktūrā vai papildu aprīkojumā. Tāpat, ja tiek izmantota mākoņpakalpojumu sniedzēja infrastruktūra, šajā jomā nav jāpieņem papildu personāls. No otras puses, pandēmija savā ziņā ir atvērusi arī Pandoras lādi – hakeru mērķi pēdējā laikā ir kļuvuši lielāki, un viņu atlīdzība par vērtīgu datu nozagšanu ir daudz augstāka. Piemēram, var šķist, ka vislielākā nauda ir finanšu vai ražošanas nozarēs, taču pašlaik ir pietiekami daudz iemeslu, kāpēc hakeri vēlas uzbrukt veselības aprūpes iestādēm, iegūt pacientu informāciju vai mērķēt uz valsts sektoru. Tāpēc šodien uzņēmumiem vai organizācijām visās virtuālajās jomās jābūt gataviem izturēt hakeru uzbrukumus un, vēl svarīgāk, mācēt precīzi izskaidrot, kas ir mainījies kopš uzbrukuma vai uzbrukuma mēģinājuma, un kā novērstas šīs nepilnības. Pat, ja tas neatturēs, tad vismaz mazinās hakeru entuziasmu,” saka Paula Januškeviča.

Ja nav pietiekamas aizsardzības, pastāv risks, ka tiks nodarīti kaitējumi reputācijai

Kas attiecas uz nopietnākajiem draudiem laikā, kad liela daļa korporatīvo darbinieku strādā no mājām, Melisa Mulholanda norāda uz privāto un korporatīvo datu zudumu vai iespējamo datu uzlaušanu.

“Ārkārtīgi liels datu apjoms un to neaizsargātība pret darbiniekiem, kuri strādā no mājām, šodien organizācijām rada varbūt pat vislielāko risku īpaši tad, ja tās nav pienācīgi tam sagatavojušās vai neveic nekādus papildu pasākumus. Piemēram, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai visa IT vide ir ilgtspējīgi izvietota mākonī, lai tā būtu viegli pieejama gan darbiniekiem, gan klientiem, vienlaikus aizsargājot pret datu zaudēšanas risku. Tie uzņēmumi, kuriem jau ir izveidota sava drošības politika un prakse, vislabāk spēj novērst draudus savā IT vidē vai datu šifrēšanā. Drošas IT infrastruktūras veidošanu nevajadzētu atlikt līdz brīdim, kad jau ir noticis kāds uzbrukums, jo klientu datu vai informācijas noplūde rada risku uz ilgu laiku zaudēt uzticama uzņēmuma vārdu, ”uzsver Melisa Mulholanda.

Šodienas kiberdrošība atšķiras no vakardienas

Kā akcentē uzņēmuma Crayon vadītājs Baltijas valstīs Tomass Ruzgijs (Tomas Ruzgys), tad kiberdrošības standarti un priekšnoteikumi šodien ir citādi, nekā tie bija vakar. “Iespējams, ka mūsdienās visbīstamākā prakse ir pieņemt, ka kiberdrošības jomā gadu gaitā nekas nemainīsies un ka drošības sistēmas vai infrastruktūra, kas mums bija pirms pieciem gadiem, turpinās darboties labi. Patiesībā šī joma ir ļoti nestabila un jutīga pret tādiem vides faktoriem kā pastiprināta migrācija uz mākoņiem, globālā pandēmija, hakeru uzbrukumu pieaugums utt. Pat tad, ja uzņēmumi saka, ka aizsargā savus datus, var izrādītes, ka joprojām pastāv potenciālas nepilnības, taču šādi atklājumi var izmaksāt klientu datu zudumu un uzticības zaudēšanu. Tāpēc ir īpaši aktuāli pārliecināties, vai kiberdrošības jomā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, un, ja rodas šaubas, sākt investēt šajā jomā,” pārliecināts Tomass Ruzgijs.

Reģistrēties Centrālās un Austrumeiropas attālinātajam Kiberdrošības forumam iespējams šeit.

Uzņēmuma Crayon galvenais birojs atrodas Oslo, Norvēģijā, taču tas nepārtraukti paplašinās, un pašlaik uzņēmumam ir jau 50 biroji 35 pasaules valstīs. Crayon ir ienācis Centrāleiropas tirgū un ir veiksmīgi atvēris birojus Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Ukrainā, Krievijā un Baltijas valstīs. Pašlaik uzņēmumā strādā vairāk nekā 2 tūkstoši darbinieku. Uzņēmums ir iekļauts Oslo biržā.

Līdzīgi raksti